Bankas ABLV Bank ceļš uz reputācijas atgūšanu nenozīmē klientu atgriešanos Latvijā

Tā sarunā ar Dienas Biznesu pauž zvērināts advokāts Olavs Cers. Pat, ja īstenojas pašlikvidācijas scenārijs un kredītiestādes klienti saņem visu naudu, ilgais neziņas periods un iesaldētie darījumi pieliks punktu uzņēmēju vēlmei izmantot Latviju savas naudas plūsmas organizēšanai. Šādu secinājumu advokātam liek izdarīt sarunas ar nozarē iesaistītajiem uzņēmējiem. «Viņiem pietiek. Tie, kuri savu naudu no bankas dabūs, šeit neatgriezīsies,» prognozē O. Cers.

Ārkārtīgi vīlušies

«Juridiskām personām nauda kontā ir nepieciešama saistību izpildei, nevis uzglabāšanai. Bet maksājumi nav izpildīti. Ārvalstu komersanti vai tā dēvētie nerezidenti ir ārkārtīgi vīlušies ne tikai vienā kredītiestādē, bet sistēmā kopumā. Viņi gadu gadiem ir strādājuši ar šo banku, šajā valstī, veikuši līdzīgus darījumus, un viss ir bijis kārtībā. Tagad viņi uzzina, ka banku likvidē, iespējams, tieši nerezidentu darījumu dēļ, turklāt būs jāgaida pusgads vai gads, kamēr naudu varēs saņemt atpakaļ,» situāciju no ABLV Bank nerezidentu klientu puses ieskicē O. Cers.

ABLV Bank lieta izraisa cunami efektu citās bankās, jo ir pieaudzis spiediens uz ārvalstu klientiem, kuriem bankas pievērš pastiprinātu uzmanību. Pārbaudes izpaužas šādi: klients aizsūta bankai maksājumu uzdevumu, lai aizskaitītu darījuma partnerim, piemēram, 500 tūkstošus eiro. Bankai maksājuma uzdevums jāizpilda trīs dienu laikā. Ceturtajā dienā banka atbild, ka ir uzsākusi padziļinātu iekšējās izpētes procedūru un rezultāti varētu būt pēc 45 dienām.

«Varat iedomāties, ko nozīmē četrdesmit piecas dienas aizkavēts maksājums mūsdienu komercdarbībā? Par dažādām precēm un izejvielām bieži vien ir nepieciešams veikt avansa maksājumu. Uzņēmējiem viss bija saplānots. Turklāt ir sezonālas izejvielu iepirkšanas, kur tiek sekots līdzi cenām biržā un tiek pirkts, kad ir lētāk. Tas ir starptautisks tirgus, kurā nerezidenti piedalās. Tie ir transkontinentāli darījumi – vienā valstī iepērk izejmateriālus, lai citā ražotu. Nauda tiek rezervēta, lai noskatīto produktu nopirktu tieši tad, kad to vajag vai tas ir lēts, nevis pēc četrdesmit piecām dienām. Bet tagad klientam skaidro, ka jāpagaida, aizbildinoties ar prasībām,» pastāsta advokāts. Šādi bankas veic papildu pārbaudes, lai izvairītos no licences zaudēšanas. Ja pieļauj, ka pirms ABLV Bank lietas nerezidentu kontu uzraudzība un kontrole ir bijusi pārāk vāja, kam negribētos ticēt, tad šobrīd tā ir pārspīlēta. Tiek apgrūtināta darbība arī tiem nerezidentiem, kuri ir ražošanā darbojošās kompānijas. Nozares eksperti izsaka bažas, ka Latvijas banku sektors no viena grāvja iestūrējis otrā.

Unikāls gadījums

Kopumā ABLV Bank lietu O. Cers sauc par unikālu un atzīst, ka viņa redzes lokā nav līdzīgu gadījumu, kad banka būtu izteikusi vēlmi pašlikvidēties. «Man nav izdevies atrast nevienu precedentu, kad būtu notikusi bankas pašlikvidācija. Uzskatu, ka tas ir normāli, jo bankai, kurai pietiek aktīvu, parastā situācijā pašlikvidācija būtu nesaprātīga,» pauž advokāts. Visbiežāk banku darbība tiek pārtraukta divos gadījumos. Tas notiek, ja banka neizpilda valsts vai starptautiskus normatīvus un tiek anulēta licence. Otrs iemesls darbības pārtraukšanai – bankai pietrūkst aktīvu, piemēram, kreditori prasa naudu, bet banka nevar samaksāt, un tiek pasludināta maksātnespējas procedūra. «ABLV Bank gadījumā mēs saskaramies ar unikālu gadījumu. Finanšu rādītāji visās pozīcijās pārsniedz nepieciešamos. Piemēram, likviditātes rādītāji pārsniedz nepieciešamos trīsdesmit procentus un sasniedz astoņdesmit vienu procentu. Kur vēl labāki rādītāji? Finansiāli banka varētu darboties, bet darbība ir apturēta, kā noprotams, reputācijas dēļ,» tā O. Cers.

Maigākais risinājums

Kaut daļēji reputāciju varētu atgūt, ja bankai ļautu iziet pašlikvidācijas procesu.

«Pašlikvidācija ir reputācijas uzturēšana. Ja bankai darbība kaut kādu iemeslu dēļ ir jāizbeidz, pašlikvidācija reputācijai ir maigākais risinājums,» norāda O. Cers. Ja pašlikvidācija izdodas, tad reputācija saglabājas ne tikai akcionāriem, bet visiem, kas iesaistīti procesā.

Tas, ka banku pašlikvidācijas piemēru praksē nav, nenozīmē, ka pastāv riski pašlikvidācijas procesu uzsākt. Kredītiestāžu likumā ir paredzēta pašlikvidācijas iespēja, tātad likumdevējs teorētiski ir paredzējis šādu risinājumu. Pašlikvidācija nenotiek ārpus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) uzraudzības. To, tāpat kā maksātnespējas procesu, uzrauga. Taču pašlikvidācijas procesā akcionāri daudz lielākā mērā ir iesaistīti saistību nokārtošanā, un viņiem šādā veidā ir iespēja rūpēties par savu reputāciju. «Akcionāri ir ieinteresēti, lai visi paliek apmierināti, tai skaitā valsts un kreditori, kuri saņems atpakaļ naudu,» uzsver O. Cers.

Neveiksminieka tēls

Maksātnespējas process ABLV Bank ierindotu neveiksminieku skaitā. Negatīvo aspektu maksātnespējas lietā advokāts apraksta šādi: «Abstrahējoties no juridiskiem regulējumiem, maksātnespēja nozīmē, ka tu esi neveiksminieks. Kaut kādu iemeslu dēļ tu nemāki strādāt, tu esi paņēmis naudu, kaut ko ar to izdarījis, un tev nepietiek, ko atdot. Tātad tu esi nemākulīgi vai pat ļaunprātīgi darbojies. Ja valsts piespiedu kārtā vada maksātnespēju, tad kaut ko neesi pareizi izdarījis. Ja notiek pašlikvidācija, tad nav pamata runāt par neveiksmi, ja vien izdodas nokārtot saistības pret kreditoriem. Ja bankai kaut kādu iemeslu dēļ sava darbība ir jāizbeidz, bet kreditori tiek pie savas naudas, tad to var uzskatīt arī par veiksmes stāstu.»

FKTK sola tuvāko divu nedēļu laikā paziņot, vai ABLV Bank tiks dota atļauja pašlikvidēties vai tiks iecelts FKTK ieteikts likvidators.

Valstisks lēmums

Valstij ir svarīgi saglabāt savu tēlu, tādēļ lēmums par pašlikvidāciju vai maksātnespēju būs pamatots, pauž O. Cers, piebilsot: «Pašlikvidācijā galvenais arguments ir līdzekļu pietiekamība, un FKTK spēj izvērtēt bankas dokumentus un saprast, vai naudas pietiks. Mums ir jāpaļaujas uz FKTK, jo tas ir viņu pienākums. Ekonomiskā ziņā es negribētu ticēt, ka pašlikvidācija tiks atteikta, ja līdzekļu pietiks simts procentiem kreditoru. Lēmums valstiskā nozīmē būs politisks, jo valstij ir svarīgi saglabāt savu tēlu, un politisks lēmums nozīmē iziet no šādas situācijas maksimāli korekti pret visiem – gan pret tiem, kas pārmetumus izsaka, gan pret valsti, gan arī pret vietējiem un ārvalstu komersantiem, kuri Latvijas banku sistēmai ir uzticējušies un veica caur to savus darījumus.»