Divas no piecām Saeimas frakcijām atbalsta ABLV Bank pašlikvidāciju

Bankas

Kāds ir optimālais scenārijs ABLV Bank lietā – ļaut bankai pašlikvidēties vai iecelt maksātnespējas administratoru? Šādu jautājumu Dienas Bizness uzdeva visām piecām Saeimas frakcijām.

Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcija un «saskaņieši» atbalsta ABLV Bank pašlikvidāciju. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK ) frakcija nesaka tieši, ka atbalsta pašlikvidāciju, bet skaidro, kāpēc šī lieta neatbilst klasiskam maksātnespējas gadījumam. Tikmēr varas partijas Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) frakcija un otra lielākā Saeimas frakcija no Vienotības uzskata, ka Saeimā pārstāvētajām partijām nav jāiesaistās ABLV Bank lietā un jāpauž atbalsts pašlikvidācijai vai maksātnespējai.

Negrib ietekmēt

ZZS Saeimas frakcija, kurā ir 21 deputāts, uz jautājumu par optimālo variantu ABLV lietā laikrakstam atbildēja ātri, norādot, ka izmantos iespēju nekomentēt ne pašu lietu, ne apstākļus, kāpēc izvēlas klusēt. ZZS pārziņā šobrīd ir Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Labklājības ministrija, Aizsardzības ministrija, Veselības ministrija un Ministru prezidenta postenis.

Savukārt Vienotības preses sekretārs Sandris Sabajevs, norāda, ka viedokļa paušana par to, kā būtu jārīkojas jautājumā, kas ir FKTK kompetencē, var radīt maldīgu priekšstatu, ka tiek mēģināts ietekmēt lēmumus. Saeimā partija ir pārstāvēta ar 20 deputātiem. «Uzskatām, ka šis jautājums ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un par finanšu nozari atbildīgo institūciju kompetencē. Vienlaikus jāatgādina, ka esam konsekventi iestājušies par banku likvidatoru un maksātnespējas administratoru atlīdzības griestiem, pieņemti grozījumi likumā, kas ierobežo to maksimālo mēneša atlīdzību,» tā S. Sabajevs.

Var norēķināties

LRA ar septiņiem Saeimā pārstāvētiem deputātiem bija viena no divām Saeimas frakcijām, kura bija gatava atklāti paust viedokli jautājumā, uz kuru atbildi otro mēnesi gaida kredītiestāde un bankas klienti.

«Nav pazīmju, kas liecinātu, ka šobrīd bankai trūkst līdzekļu, lai norēķinātos ar noguldītājiem un citiem kreditoriem. Nav informācijas, ka noguldītāju un citu kreditoru intereses varētu tikt aizskartas un ka to aizsardzībai būtu ieceļams maksātnespējas administrators,» norāda LRA frakcijas biroja vadītājs Valdis Verners. Šādi argumenti liek LRA Saeimas frakcijai atbalstīt ABLV Bank pašlikvidāciju.

Pati banka atzīst, ka, ļaujot kredītiestādei iziet pašlikvidācijas procesu, tā spēs 100 procentu apmērā ar visiem norēķināties.

Pieredze rada bažas

Saeimas Saskaņas frakcija ar 23 deputātiem atbalsta ABLV Bankas pašlikvidēšanās procedūru un jautājumu uzskatīja par tik būtisku, lai uz to atbildētu 12. Saeimas frakcijas Saskaņa priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. «Vēl atceramies Trasta komercbankas likvidācijas procesu, kad administratoru rīcība noveda pie skandāliem un kriminālprocesa. Uzskatām, ka ABLV Bank pašai jāizvēlas likvidatori. Likvidācijas procesa uzraudzība un kontrole jānodrošina likumā paredzētajai institūcijai. Frakcijas ieskatā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iepriekšējā rīcība, uzraugot Trasta komercbankas likvidācijas procesu, rada pamatotas bažas par FKTK spēju un efektivitāti, uzraugot minētos procesus,» nostāju pauž J. Urbanovičs.

Nacionāļi – pa vidu

VL-TB/LNNK Saeimas frakcija Dienas Biznesam ir gatava paust viedokli ABLV Bank lietā un argumentācijai izmanto likuma normas, kas paredz administratoru iecelšanu. VL-TB/LNNK pauž, ka kredītiestādes likvidācija būtu jāveic tikai bankrota gadījumā, un atsaucas uz Kredītiestāžu likuma 130. pantu. Tomēr skaidru jā pašlikvidācijai VL-TB/LNNK nesaka. Frakcijas konsultante Dace Kalniņa iesaka jautājumu nepolitizēt: «Jānorāda, ka ABLV Bank vadības pieņemtais lēmums banku pašlikvidēt nav politiskas izšķiršanās jautājums. Bankas likvidācijas process tiek regulēts Kredītiestāžu likumā, līdz ar to deputātu kompetencē nav tiesību iejaukties šajā procesā. Tā kā Eiropas Centrālā banka pieņēma lēmumu par likvidācijas procesa uzsākšanu, ABLV Bank pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, un tā jau ir iesniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesnieguma projektu par pašlikvidāciju. Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieskatā bankas projekts par pašlikvidāciju būs akceptējams, tā iesniegs lēmuma projektu Eiropas Centrālajai bankai par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu. Tikai tad, kad Eiropas Centrālā banka pieņems lēmumu par bankas licences anulēšanu, ABLV Bank varēs sākt pašlikvidācijas procesu. Šobrīd ir jāsagaida Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmums, lai saprastu šīs lietas tālāko virzību.» FKTK lēmumu par ABLV Bank pašlikvidācijas plānu plāno paziņot maijā. «Papildu nepieciešamo datu un dokumentu iesniegšana FKTK no bankas puses ir notikusi burtiski pēdējās nedēļās, līdz ar to arī mūsu sākotnējās aplēses par gala lēmuma pieņemšanas termiņu jau pamainījās,» aģentūrai LETA norādījusi FKTK pārstāve Ieva Upleja. Viņa atzīmēja, ka, iesniedzot katru jaunu dokumentu, atskaites punkts dokumentu izskatīšanai 30 dienu laikā sākas no jauna.

Lemj par nozari

Saeimā pārstāvētās partijas lemšanā par bankas līdzekļu sadali un pārvaldīšanu neiesaistās, taču Latvijas ceturtās lielākās bankas darbības apturēšanas ekonomiskie un politiskie apstākļi padara ABLV bankas lietu par nebijušu precedentu, kura pamatā ir politiski argumenti, laikrakstam pauduši eksperti.

Kopš februāra, kad bankas darbība tika apturēta, banku sektoram svarīgie jautājumi vairākkārt bijuši Saeimas un valdības dienas kārtībā. Saeima konceptuāli atbalstījusi ierobežojumus bankām apkalpot čaulas kompānijas, tāpat lēmusi par atlīdzības griestu noteikšanu maksātnespējas administratoriem.

Ja par ABLV Bank pašlikvidāciju vajadzētu lemt Saeimai, tad Dienas Bizness secina, ka par to balsotu 23 Saskaņas un 7 LRA deputāti. Pēc pārējo 70 deputātu balsojuma būtu skaidrs, vai jautājums ir politisks vai ekonomisks.