Kravu apjoms Apjomi samazinās gan ostās, gan dzelzceļā; pilnīgu tukšumu gan neparedz

Kravu apgrozījuma samazinājuma tendence saglabājas. Latvijas ostās apkalpoto kravu apjomi četros mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu sarukuši par 12,1% līdz 21,6 milj. t, savukārt dzelzceļa kravu pārvadājumos sarukums bijis 10,9% līdz 15,7 milj. t, tostarp tranzītkravu apjoms caur ostām samazinājies par 16,6% līdz 12,4 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas dati. Mazajām (reģionālajām) ostām gan kopumā pozitīvi rādītāji, proti, +8,4% līdz 620,6 tūkst. t, un tikai Mērsragā samazinājums par 3,8% līdz 149,8 tūkst. t.

Bez pārmaiņām

Ostu kopējos negatīvos rādītājus turpina radīt Krievijas enerģētisko kravu tranzīta sarukums, kaimiņvalstij mērķtiecīgi īstenot stratēģiju savas kravas pārkraut savās ostās, liekot lietā politiskā spiediena ieročus. Ogļu pārkrauts par 21,4% mazāk, to apjomiem sarūkot līdz 6,1 milj. t, bet naftas produktu - par 27,9% mazāk, to apjomiem sarūkot līdz 5,2 milj. t. Turpretī konteinerizēto un ro-ro kravu apjomi pēdējos gados turpina augt, šī gada četros mēnešos attiecīgi par 9,5% līdz 1,6 milj. t un 19,3% līdz 1,2 milj. t. Kamēr Rīgā un Ventspilī turpinās lejupslīde, Liepājas rādītāji uzlabojas. Galvaspilsētā, kur kravu apjomi samazinājušies par 6,3% līdz 11,4 milj. t, robu galvenokārt iecirtuši naftas produkti, šī kravu segmenta apjomiem strauji sarūkot par 40,5% līdz 1,4 milj. t. Arī lielākajā Kurzemes ostā pie vainas naftas produktu apjomu samazinājums par 22,4% līdz 3,8 milj. t, bet vēl lielāku negatīvo efektu atstājis ogļu kravu apjomu kritums par 57,2% līdz 1,1 milj.t. Savukārt mazākajā no lielajām ostām kravu apjomi kāpuši par 14,2% līdz 2,6 milj. t, pateicoties labības un tās produktu apjomu lēcienam uz augšu par 47,4% līdz 1,2 milj. t.

Apkalpoto kravu apjomi sarukuši – taču pavisam nedaudz ‒ arī Baltijas jūras baseina ostās Krievijā, kur kritums par 1,3% līdz 81,7 milj. t, kam pamatā samazinājums lejamkravu segmentā par 8,6% līdz 46,7 milj. t, liecina Morflot.ru dati.

Pagaidu prieciņš

Pozitīvi, ka šogad aprīlī un maijā līdz šim brīdim salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli un maija pirmo pusi kravu apjoms ir audzis par attiecīgi 7% un 3‒4%, LTV raidījumā Rīta Panorāma norādīja VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš. Savukārt, vēlāk informējot par uzņēmuma nākotnes redzējumu, viņš norādīja, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt par transporta un loģistikas izcilības centru reģionā un LDz attīstīties par pilnvērtīgu transporta, loģistikas un tehnoloģiju uzņēmumu grupu. Pēc viņa teiktā, LDz izveidojis 10 iniciatīvas grupas, kurās darbojas koncerna speciālisti, kuri strādā pie jauniem risinājumiem IT, pakalpojumu, ilgtspējīgu transporta risinājumu, tehniskās un loģistikas izglītības, nozares kompetenču un zinātnes centra izveides un citās jomās.

Iemesls pozitīviem rādītājiem mēnešu griezumā aprīlī un maijā ir tas, ka Ustjlugas ogļu terminālī tiek mainīta vagonu apgāšanas iekārta, skaidro Rīgas ogļu termināļa Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. Pēc viņa teiktā, šie darbi ilgs četrus mēnešu, kas Latvijas tranzītbiznesa komersantiem būs salīdzinoši mierīgi, jo kaimiņvalstij vajadzēs, kur kraut savu produkciju. Tajā pašā laikā arvien nav iespējams prognozēt kravu apjomus ilgāk par vienu mēnesi. Savukārt to, kas būs pēc tam, kad uzbūvēs termināļus Tamaņas ostā (pie Melnās jūras), nespējot paredzēt neviens. Strek šobrīd pārceļas no pilsētas centra uz Krievu salu, cenšoties nepārtraukt ogļu pārkraušanu. Pēc viņa teiktā, ir skaidrs, ka gadījumā, ja kravas aizplūdīs citur, ir minimālas garantijas, ka tās varēs vēlāk atgūt. Kāda Ventspilī strādājoša naftas produktu termināļa pārstāvis norādīja, ka, neskatoties uz kopējo Krievijas tranzītkravu apjomu sarukumu, uzņēmumam ir labi rādītāji un kaimiņvalsts kravu nosūtītāji sakot, ka līdz 2021. g. par darba trūkumu varot nesatraukties. Tajā pašā laikā ir galvassāpes radošs pastāvīgs politisks spiediens arī uz privātajiem kravu nosūtītājiem, lai tie strādātu caur Krievijas ostām, līdz ar ko iespējams arī negatīvs pavērsiens agrāk. Kravu apjomu pieaugums aprīlī un maijā nav jūtams, norāda privātā dzelzceļa kravu pārvadātājas AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, komentējot kopējo dzelzceļa kravu apjomu kāpumu aprīlī un maijā. Pēc viņa teiktā, kāpums saistīts ar ogļu pārvadājumiem Rīgas, nevis Ventspils virzienā. Savukārt tas, kādi kravu apjomi gaidāmi jūnijā, būs zināms tikai maija beigās. Klāt nekā jauna nebūs, par tranzītkravu apjomu tendencēm nākotnē saka Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka Krievijas īpatnību, piemēram, bardaka operatīvās darbības organizēšanā, dēļ zināmi kravu apjomi 20‒30 milj. t apmērā saglabāsies, jo kravu nosūtīšanai būs nepieciešamas civilizētākas ostas un termināļi. Turklāt ne visi kravu nosūtītāji ir valsts uzņēmumi, tādēļ tiem arvien būs interese savā darbībā ievērot ekonomisko pamatojumu.