nauda Pērn ēnu ekonomika Latvijā pieaugusi par 1,3% un veido 22% no IKP

Tādi ir jaunākie Ēnu ekonomikas indeksa, kuru veido Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Tālis Putniņš un Arnis Sauka, dati. Tas nozīmē, ka valdības iecerētais - mazināt ēnu ekonomiku par 1% gadā - ne tikai nav izdevies, bet pat apvērsies savā pretmetā.

Augsta sabiedrības tolerance

Profesors A. Sauka norāda - pārsteidzoši ir tas, ka ēnu ekonomika pieaug laikā, kad ir pietiekami strauja ekonomiskā izaugsme un palielinās nodokļu ieņēmumi. Jāteic, ka ēnu ekonomika pērn pieaugusi arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā par 2,8%, bet Lietuvā – par 1,7%. Tātad pērnais gads visā Baltijā ir bijis iezīmīgs ar ēnu ekonomikas pieaugumu.

Pēc A. Saukas teiktā, minētā tendence ir satraucoša, jo ir spēkā gan ēnu ekonomikas apkarošanas plāns, gan ir vērojama ekonomikas izaugsme, kam teorētiski vajadzētu mazināt ēnu ekonomiku. Iespējams, tas saistīts ar kontrolējošo institūciju vājumu, lai gan iekasēto nodokļu jomā ir vērojams pieaugums.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, minētos skaitļus skaidrojot, uzsver, ka ēnu ekonomika ir ļoti rezistenta un dzīvotspējīga, tā nemazinās vienlaikus ar ekonomikas uzrāvienu, kas pie tam nav lineārs un visās nozarēs vienāds. Turklāt kopējā ekonomikas izaugsme nenozīmē, ka tā notiek tikai uz legālā sektora rēķina. “Pēdējā laikā noskaņojums dažādās nozarēs un dažādiem uzņēmējiem ir atšķirīgs. Lielie uzņēmumi ir optimistiskāki, kamēr mazie - ne tik ļoti. Līdz ar to nav pamata domāt, ka visi steidzas legalizēties,” norāda D. Gašpuitis. Tieši tas, ka ekonomikas izaugsme nav lineāra un vienāda visās nozarēs, kā arī atšķirīgais uzņēmēju noskaņojums ir pamatā ēnu ekonomikas pieaugumam.

Savukārt bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš teic, ka pieaugums ir ļoti neliels, līdz ar to, raugoties trīs gadu griezumā, visticamāk, var teikt, ka ēnu ekonomikas apjoms stāv uz vietas.

Kredītrisku apdrošināšanas uzņēmuma Coface vadītājs Baltijā Mantvīds Štareika, komentējot jaunākos datus, izsaka pieņēmumu, ka tas varētu būt saistīts ar akcīzes nodokļa pieaugumu vairākām precēm, kas paver ceļu kontrabandai. Tāpat pieaugumu varētu sekmēt tas, ka kopējā ekonomikas izaugsmē liels īpatsvars ir nozarēm, kurās tradicionāli ir augsta ēnu ekonomika. Savukārt lielo aplokšņu algu īpatsvaru M. Štareika skaidro ar straujo darba algu kāpumu un zemo produktivitāti, kas rada zaudējumus. Lai no tiem izvairītos, darba devēji izmaksu samazināšanas nolūkos maksā aplokšņu algas. Eksperts tāpat uzsver, ka liela nozīme ir sabiedrības attieksmei pret ēnu ekonomiku, kas Baltijas valstīs ir ļoti toleranta.

Slēpj 20% algas

Jāteic, ka kopš 2009. gada, kad sāka veidot Ēnu ekonomikas indeksu, Latvijā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars bija 2010. gadā – 38,1%, bet viszemākais – 2016. gadā, kad tas nokritās līdz 20,7%. Savukārt aplokšņu algas, kuru īpatsvars ēnu ekonomikā ir 45%, pērn veidoja 20,9% no darba algām, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu ir par 2,8% vairāk.

Latvijā no ēnu ekonomiku veidojošajiem komponentiem – ienākumu (peļņas) neuzrādīšana, darbinieku skaita neuzrādīšana, aplokšņu algas, kukuļi, procentuāli no līguma summas, kas tiek maksāta, lai nodrošinātu valsts pasūtījumus – absolūti lielākais īpatsvars (45,5%) ir tieši aplokšņu algām. Saskaņā ar pētījumu, vidēji 20% no algas, kas tiek reāli maksāta, tiek slēpti no valsts. Savukārt kukuļos tiek maksāts 7,1% no ienākumiem, bet, lai saņemtu valsts pasūtījumu, uzņēmēji pērn maksāja 5,1% no līguma summas. Bet vidējā ienākumu daļa, kuru uzņēmēji neuzrādīja, bija 17%.

A. Sauka min, ka Latvijā ir samērā zema nelegālās naudas cena, līdz ar to uzņēmējiem, kas vēlas maksāt aplokšņu algas, pat nav jāveido sarežģītas PVN shēmas, lai iegūtu brīvos līdzekļus, jo vienkāršāk ir samērā lēti iegādāties nelegālo naudu. Savukārt bijusī VID ģenerāldirektore un organizācijas BASE (Business Against Shadow Economy) valdes locekle Ināra Pētersone teic, ka daudziem uzņēmējiem viņu darbības konti ir reģistrēti citās valstīs, piemēram, Lietuvā, un ir ļoti vienkārši no šiem kontiem noņemt visu naudu un izmaksāt aploksnēs. Savukārt VID ir ļoti grūti izkontrolēt šādus kontus, kurus uzņēmumi atver citās valstīs.

Pieaugusi apmierinātība

Nozares, kurās tradicionāli ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, ir būvniecība, pakalpojumi un mazumtirdzniecība. Tajā pašā laikā A. Sauka uzsver, ka pēdējā gada laikā ēnu ekonomika tajās ir samazinājusies, īpaši būvniecībā. Tas lielā mērā saistīts ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu no pērnā gada 1. oktobra lielajos miljonu vērtajos objektos. Turklāt pētnieks domā, ka to vajadzētu noteikt par obligātu visos būvlaukumos. Savu pozitīvu pienesumu aplokšņu algu samazināšanai noteikti dos arī šogad iecerētā ģenerālvienošanās noslēgšana, kas noteiks minimālo algu nozarē vairākām amatu kategorijām.

Viens no ēnu ekonomiku ietekmējošajiem faktoriem ir tas, cik nesodīti jūtas uzņēmēji un cik lielā mērā viņi uzskata, ka tiks pieķerti. Pētījums liecina, ka iespējamību tikt pieķertiem par peļņas neuzrādīšanu skalā no 76% līdz 100% par ticamu uzskata 47,4% uzņēmēju. A. Sauka uzsver, ka ēnu ekonomikas mazināšanu nevajag sākt ar represijām, bet kontrolei un sodiem par atkārtotiem nopietniem noziegumiem ir jābūt.

Ļoti interesanta tendence ir tā, ka, neraugoties uz samērā sliktajiem skaitļiem, pērn ir pieaugusi uzņēmēju apmierinātība gan ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu, gan ar valdības darbu. A. Sauka teic, ka apmierinātības pieaugums lielā mērā saistīts ar veiksmīgo valdības komunikāciju. Tam piekrīt arī I. Pētersone, norādot, ka pērnā gada VID un Finanšu ministrijas veiksmīgā komunikācija noteikti ir nesusi augļus.

Reforma aploksnes nemazinās

Tajā pašā laikā lielais jautājums ir par uzņēmumu noskaņojumu šogad, kad praksē sāk darboties nodokļu reforma. I. Pētersone teic, ka, piemēram, diferencētā ar nodokli neapliekamā minimuma aprēķināšana darbiniekiem uzņēmumu grāmatvežiem būs ļoti sarežģīts uzdevums. Tāpat daudziem uzņēmējiem netīkama ir diferencētā iedzīvotāju ienākumu nodokļu likme.

A.Sauka, taujāts par nodokļu reformas ietekmi uz ēnu ekonomikas apmēriem šogad, prognozē, ka, iespējams, līdz ar reinvestētās peļņas nulles likmi varētu samazināties neuzrādītie ieņēmumi, tajā pašā laikā viņš atzīst, ka reformai nebūs pozitīvas ietekmes uz aplokšņu algu samazināšanu. Tāpat aplokšņu algu nemazinās jaunais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredz, ka pilnu pakalpojumu grozu saņems tikai sociāli apdrošinātas personas. I. Pētersone gan izteic cerību, ka tas varētu mudināt legalizēties tos, kas strādā nereģistrēti bez darba līgumiem. Nereģistrēto darbinieku īpatsvars veido 17% no ēnu ekonomikas, tātad 2,5 reizes mazāk nekā aplokšņu algas.

Tam, ka nodokļu reformai vislabvēlīgākā ietekme būs uz neuzrādītās peļņas samazināšanos, piekrīt arī M. Āboliņš, vienlaikus atzīstot, ka aplokšņu algas tas neietekmēs.