TRANSPORTS Taksometru patvaļai ātru risinājumu neredz; mēģinās izspēlēt satiksmes organizācijas iepirkuma un stratēģiskas nozīmes infrastruktūras kārti

Pēc Augstākās tiesas lēmuma, kas VAS Starptautiskā lidosta Rīga izpratnē liedz tai nodarboties ar taksometru pakalpojumu organizēšanu savā teritorijā, šī pakalpojumu sniegšana arvien vairāk atgādina mežonīgos Rietumus vai Latvijas biznesa vidi 90. gados, DB norāda iesaistīto pušu pārstāvji. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka kopš maija taksometru licencēšana uzticēta plānošanas reģioniem, ja neskaita republikas pilsētas. Līdz ar to novadiem vairs nav īsti nekādas motivācijas šo jomu kontrolēt. Tā rezultātā tagad par nokļūšanu līdz centram ar jebkādas kvalitātes braucamrīku jebkādas kvalifikācijas braucējs pie stūres var paģērēt no atlidojušā pasažiera, ko vien vēlas, ja tas ir bijis tik neapdomīgs, ka nav paskatījies uz mašīnas virsbūves norādīto izcenojumu. Līdz ar to 12 eiro vietā cilvēki bijuši spiesti maksāt divreiz, trīsreiz un pat vēl vairāk, ja negodprātīgi taksisti vienkārši vēlējušies klientu apkrāpt.

Aklā Temīda

DB jau rakstījis, ka uz jautājumu, kad šī problēma varētu tikt sakārtota, lidostas valdes priekšsēdētāja Ilona Līce norādīja, ka saskaņā ar tiesas spriedumu lidosta nekādā veidā nedrīkst organizēt taksometru pakalpojumu sniegšanu. Lai gan tā ir valsts stratēģisko interešu objekts, likumdošanā neesot instrumentu, kā par šo objektu rūpēties. Zināmu gaismu tuneļa galā varētu nest normatīvās bāzes precizējumi, pie kuriem pašlaik strādā Civilās aviācijas aģentūra (CAA) saistībā ar lidostas kā valsts kritiskās infrastruktūras objekta statusu. No procesā iesaitīto vai par to informēto teiktā gan neizriet, ka risinājums tik tiešām tiks atrasts, turklāt nav arī nekādas skaidrības par to, kad un kādā formā tas varētu izpausties.

Pēc Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktora Māra Gorodcova teiktā, ir nodibināta darba grupa, kas gan nerisina tikai šo taksometru jautājumu. Proti, ņemot vērā Starpautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) rekomendācijas, tiek spriests par to, kā labāk aizsargāt publisko teritoriju saistībā ar gaidāmajām izmaiņām – jaunā pasažieru termināļa un Rail Baltica stacijas būvniecību. Līdz ar to risinājumi, kas dotu atbildes arī uz transporta organizācijas un taksometru piebraukšanas jautājumiem, tiktu iekļauti jau projektēšanas stadijā. Uz norādi, ka šādā gadījumā problēma tiktu novērsta vien pēc vairākiem gadiem, viņš sacīja, ka darba grupa gan var nonākt pie slēdziena, ka jārosina izmaiņas normatīvajos aktos ātrāk, taču to, vai tas tā būs, grūti prognozēt. Šobrīd CAA nekāda konkrēta likumdošanas vai Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu projekta nav.

Runājot par problēmas būtību no CAA skatpunkta, M. Gorodcovs atbalso I. Līces teikto, ka lidosta šobrīd nespēj realizēt tai uzlikto atbildību par publiskās teritorijas aizsardzību, jo kāds no malas var diktēt, kā to labāk darīt. Viņaprāt, lai lidostai šādu atbildību par drošību tās teritorijā varētu uzlikt, tai būtu jābūt rīcības brīvībai, kādā veidā to nodrošināt. Viens no risinājumiem ir zināmas normas no lidostas drošības programmas, kuras esamību paredz regulas un kuru apstiprinājušas atbildīgās iestādes, pacelt MK noteikumu līmenī. Jebkurā gadījumā CAA šo jautājumu skata kompleksi un ilgtermiņā, nevis izolēti (tikai takši), un akūtas steigas nevienai no iesaistītajām pusēm nav.

Kā citu problēmas risinājumu Baltic Taxi pārstāvis Jānis Naglis min iepirkumu par pasažieru pārvadājumu pakalpojumu un satiksmes organizēšanas stratēģijas izstrādi. Šobrīd norit līgumsarunas ar konkursa uzvarētāju. Konkurss nav risinājums, lēš valsts SIA Autotransporta direkcija valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņaprāt, drīzāk būtu bijis jārīko konkurss par to, kurš pakalpojumus lidostā sniedz, paredzot nosacījumus par pakalpojumu kvalitāti, jo «lidostas tomēr ir specifisks objekts». Taču, ņemot vērā tiesas lēmumu, arī šis variants varētu nedot risinājumu, jo diezin vai kāda takšu kompānija gribētu riskēt tiesāties ar konkurentiem, atzīmē kāds procesā iesaistītais.

Bardaks turpinās

«Nekas nav mainījies,» ‒ tā situāciju lidostā raksturo Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks. Situācija nav normāla, diemžēl lidosta nav mūsu kompetences sfērā, saka K. Godiņš, piebilstot, ka tiesas lēmuma dēļ iesaistītās puses šobrīd īsti nav gatavas neko darīt. Uz bailēm rīkoties tiesas lēmuma dēļ norāda arī AS Rīgas Taksometru parks valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks. Viņaprāt, vienkārši trūkst politiskās gribas šo jautājumu atrisināt, līdz ar ko lidostā izveidojusies 90. gadu beigām līdzīga situācija un nu jau pasažieriem regulāri tiek prasīti 40‒50 eiro par atvešanu līdz centram. Turklāt tas viss ir likumīgi, jo nav vairs tarifu griestu, ko agrāk varēja noteikt pašvaldības.

Taksometru sastrēgumi, neatļauti mēģinot paņemt pasažierus uz izlidošanas rampas, liedz citiem pasažieriem laicīgi ierasties lidostā, uz citu problēmu norāda J. Naglis. Tāpat ir komersanti, kas nevēlas vest pasažierus uz tuvākiem galamērķiem mazo ieņēmumu dēļ. Aizvien neatrisināta problēma ir nodokļu nemaksāšana nozarē, atzīmē K. Muižnieks, jo tikai tā varot skaidrot Panda, Taxify un Yandex zemos tarifus. Ja agrāk šoferi krāpušies, veicot izmaiņas skaitītāja fiskālajā atmiņā, tad tagad mēdz neizsniegt čeku un pēc tam piešķirt milzīgas atlaides, tā samazinot reģistrētos ieņēmumus. Nodokļu nemaksātāji arī mēdzot ik pa pāris mēnešiem automašīnas pārreģistrēt uz citu firmu, tādējādi izvairoties no VID, kā arī uzmest auto servisus, detaļu tirgotājus vai šoferus, kas izmanto savus auto. Tā kā nozare faktiski netiek kontrolēta, nevar runāt par godīgu konkurenci. Kā vienu no risinājumiem viņš redz vienotu tarifu ja ne visai Latvijai, tad vismaz galvaspilsētas un Rīgas plānošanas reģiona robežās, par ko vienotos kopā ar nozari, līdzīgi kā to visas iesaistītās puses darot Berlīnē. Arī J. Naglis atzīmē, ka pašvaldības (Mārupes novada) saistošajos noteikumos varētu ietvert konkrētu cenu par aizvešanu no lidostas, piemēram, līdz centram.

Prasiet citiem

Vaicāts, kā risināt problēmas lidostā, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda, ka tā ir šī uzņēmuma teritorija, kam par to arī jāatbild. Tāpat kārtības uzturēšana ir viena no pašvaldības funkcijām, un pārvadājumu kontroles jomā vislielākās pilnvaras ir Valsts policijai (VP). «Mums ir citas prioritātes,» uz jautājumu, vai pašvaldības policija plāno piedalīties taksometru pakalpojumu kontrolē lidostā, atzīmē Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs. Savukārt no Rīgas Plānošanas reģiona (RPR) Sabiedriskā transporta nodaļas vadītājas Ligitas Olantes teiktā izriet, ka faktiski RPR pārbaudes var veikt pirms licencēšanas, tās nepiešķirot tiem, kas neatbilst licencēšanas noteikumiem. Kopš maija RPR izsniegtas licences 200 komersantiem un licences kartītes - vairāk nekā 1000 transporta līdzekļiem.

VP kompetence ir kontrolēt, vai tiek ievēroti satiksmes noteikumi uz rampas, norāda VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava. Tieši šajā vietā veidojas t. s. pudeles kakls, jo ir autovadītāji, kas neņem vērā ceļazīmes un vēlas tur stāvēt 5‒10 minūtes. Pēc viņas teiktā, dienā tiek sastādīti ap 10 administratīvā pārkāpuma protokoliem, no kuriem 4‒5 noteikti ir taksistiem. Savukārt VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktora vietniece Ina Reinšmite gan uzsver, ka šogad nozarei ir pievērsta pastiprināta uzmanība, taču dienests nekoncentrējas tikai uz vienu vietu. Tā kā pārbaudes ietver risku darbiniekiem, Rīgā tās tiek veiktas sadarbībā ar pašvaldības policiju. Pēc viņas teiktā, pārkāpumu galvaspilsētā netrūkst un tie saistīti ar skaitītāju izmantošanu, braukšanu bez licencēm, pārkāpumiem darba attiecību jomā. VID kopš februāra Rīgā veicis 76 kontroles pasākumus 52 nodokļu maksātājiem, izmantojot gan mobilās aplikācijas, gan zvanu centrus, gan nejaušu taksometru apturēšanu. No tiem 60 pārkapumi saistīti ar darījumu apliecinošu dokumentu nereģistrēšanu vai neizsniegšanu. Arī VID pārstāve atzīmē, ka dienestam trūkst kapacitātes, lai veiktu vēl plašākas kontroles taksometru nozarē. .