Tranzītbiznesā aizvien perspektīvas nišas; risku Latvijas ostu termināļiem gan netrūkst

Ostu termināļi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Extron Baltic valdes priekšsēdētājs un Rīgas ostā Daugavas kreisajā krastā strādājošā termināļa direktors Jevgeņijs Šafarevičs.

Metāla produkcija

Runājot par uzņēmuma vēsturi, viņš atzīmē, ka savulaik termināļa teritorijā bijusi betona konstrukciju rūpnīca. Līdz ar to terminālim ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem – 32 tūkst. m2 segtas platības ražošanas un pārkraušanas operāciju veikšanai ar vairāk nekā 30 telfera celtņiem. Tas nodrošina efektīvu kravu izvietošanu jebkurā noliktavas punktā, jo nav nepieciešamības atstāt tehnoloģiskās ejas. Jau vairāk nekā piecus gadus viens no termināļa klientiem ir kāds metāla produkcijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, un tas liecina, ka abas puses ir apmierinātas ar sadarbību. Terminālī tiek pārkrautas šī klienta karsti/auksti velmētās metāla loksnes, ruļļi, armatūra, dažāda veida caurules, kas ar kuģiem vai pa dzelzceļu tiek piegādātas uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētu šis klients izmantoto kā distribūcijas centru Baltijas un Polijas tirgiem, tālāk veicot piegādes ar autotransportu. Vaicāts par riskiem zaudēt klientus ģeopolitisko notikumu dēļ, viņš atzīst, ka tāda iespēja pastāv gadījumā, ja ASV uzsāktu tirdzniecības karu ar Ķīnu, ierobežojot tās metāla produkcijas importu, kas savukārt spiestu Ķīnas ražotājus censties paplašināt savas produkcijas tirgus daļu Eiropā. Arī Eiropas Savienības potenciāli iespējamie tirgus aizsardzības pasākumi var atstāt negatīvu efektu uz šo kravu grupu. Ja šāds negatīvs scenārijs neīstenojas, terminālis var turpināt ilgstoši efektīvi strādāt un attīstīties.

Beramkravu segments

Tāpat terminālis ir labi apgādāts ar mobilo tehniku, piemēram, tā rīcībā ir Mantsinnen hidrauliskie manipulatori, frontālie iekrāvēji u. c. tehnika beramkravu pārkraušanai. Tādēļ otrs segments terminālim ir beramkravu apkalpošana. Te tiek pārkrauti gan vietējas, gan Krievijas izcelsmes graudi u.c. agroprodukcija. Tā tiek apstrādāta specializētajā beramkravu noliktavā, kas aprīkota ar dzelzceļa vagonu izkraušanas iekārtu un konvejiera lenšu sistēmu kravu novietošanai noliktavā un iekraušanai kuģos. Graudus var ievest arī ar autotransportu un uzkraut uz kuģa ar hidrauliskajiem manipulatoriem. Pēc J. Šafareviča teiktā, dažus gadus ar šo kravu plūsmu viss vēl būs salīdzinoši labi, jo Krievijas ostās aizvien trūkst attiecīgās graudu pārkraušanas infrastruktūras. Hopervagonu kravām (kukurūza, graudi, lini, izspiedas granulu veidā u. c.), proti, birstošajām lauksaimniecības kravām, Krievija vēl kādu laiku ļaus izmantot citu valstu ostas, līdz ar ko aizvien ir iespējas attīstīties arī Latvijas ostu termināļiem. Ne visi kaimiņvalsts eksportētāji šajā segmentā var nodrošināt pietiekamu kravu apjomu lieliem termināļiem, tādēļ ir nepieciešamība pēc maziem termināļiem un 2‒5 tūkst. t lielu kravu partiju uzkraušanas uz kuģiem.

Veiksmīga sinerģija

Extron Baltic ir viena piestātne (RD-3), un terminālis spēj apkalpot kuģus ar ietilpību līdz apmēram 7000 t. Iegrime pie piestātnes ir 6,8 m, garums – 150 m. Tajā pašā laikā uzņēmums uz līguma pamata sadarbojas ar kaimiņos esošo termināli, tādējādi nepieciešamības gadījumā nodrošinot iespēju papildus izmantot tā 500 m garo piestātnes līniju. Tā kā Extron Baltic apkalpo 10‒20 kuģus mēnesī, ir iespēja tos neturēt rindā, bet pārkraut blakus esošajā teritorijā. «Kopā ar kaimiņiem skatāmies, kā izmantot šo divu termināļu sinerģiju, palīdzot viens otram ar tehniku, laukumiem, lai tādējādi nodrošinātu augstāku pakalpojumu kvalitāti,» atzīmē J. Šafarevičs. Uz jautājumu, vai nav bail, ka viens otram atņems klientus, viņš uzsver: «Ja pats klients negribēs, nevienam neko atņemt nevarēs. Ja klients gribēs aiziet, viņš tā arī izdarīs.» Abas puses ievēro ētikas principus, nepārkāpjot panāktās vienošanās.

Runājot par apkalpoto kravu apjomu terminālī, tā vadītājs norāda, ka tendece ir augšupejoša pēdējo 3‒4 gadu laikā, segmenti gan nav mainījušies, taču šobrīd notiek darbs pie jaunu kravu piesaistes, ņemot vērā dzelzceļa pievada un noliktavu esamību.

Nomā telpas

Viens no darbības virzieniem ir noliktavu, ražošanas telpu un ofisa telpu noma. Tā kā ražošanas telpām ir pietiekamas elektroenerģijas jaudas, gāzes pieslēgums, telfera celtņi līdz 20 t celtspējai, tās ir ļoti labi piemērotas metāla produkcijas ražošanai, saka uzņēmuma vadītājs. Pašlaik nomai ir pieejamas brīvas telpas ražotājiem, kam nepieciešamas 1‒6 tūkst. m2 platības. Pēc J. Šafareviča teiktā, telpas var būt arī piemērotas loģistikas pakalpojumu sniegšanai, piemēram, preču komplektēšanai vai uzglabāšanai. Terminālis sniedz arī kokmateriālu augstspiediena impregnācijas pakalpojumus.

Dziļums neskādētu

Vaicāts, vai no pilsētas un Rīgas brīvostas terminālim kaut kas ir vajadzīgs, proti, komunikācijas vai dziļāka piestātne, viņš atzīmē, ka 200 m gara un 10m dziļa piestātne, protams, būtu laba lieta. Attīstības perspektīvā šī ir ļoti vilinoša alternatīva, kuru terminālis šobrīd aktīvi pēta. Pagaidām gan tas tiek galā ar esošo kravu apjomu, izmantojot esošo infrastruktūru.

Jebkurā gadījumā terminālim blakus ir liela teritotorija, ko var attīstīt, vai nu paplašinot esošā termināļa darbību, vai arī veidojot jaunas loģistikas jaudas jauno kravu plūsmu apkalpošanai. Vaicāts, vai ir interese par gaidāmajiem dzelzceļa infrastruktūras projektiem, piemēram, Rail Baltica, J. Šafarevičs saka, ka šādu projektu apkalpošanai, proti, šķembu pārkraušanai, ir pieejama gan teritorija, gan tehnika, un šādas kravas Extron Baltic ir apkalpojis arī iepriekš.