SLEPKAVĪBA Zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavība 30. maija rītā daudziem liek atcerēties 90. gadus, kad darījumi tika kārtoti ar ieročiem

«Tā nav vienkārša slepkavība. Tas ir brīdinājums, iespējams, visiem šajā profesijā strādājošajiem. Kriminālās aprindas grib diktēt savus spēles noteikumus,» vērtē bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis. Viņš aicina īpašu uzmanību pievērst lietas apstākļiem, proti, pasūtījuma slepkavība notiek relatīvi netālu no Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas centrālā ofisa, viss notiek Aizsaules ielā, kur līdzās ir kapi. «Izrēķināšanās taču varēja notikt salīdzinoši «klusi» kādā vārtu rūmē vai mājā, bet tā tika īstenota tā, kā tas būtu kādā asa sižeta filmā vai seriālā – ar šova elementiem, zīmīgā ielā un vietā, tādējādi pievēršot maksimāli lielu sabiedrības uzmanību šim notikumam,» analizē M. Gulbis. Viņš arī pieļauj, ka izpildītāji nav Latvijas iedzīvotāji. Bez tam arī metode – bloķē auto un šauj - vedina domāt par iepriekš rūpīgi izplānotu operāciju, kura tapusi, kādu laiku veicot potenciālā upura novērošanu, izstrādājot viņa dienas pārvietošanās grafiku. «Tā ir tāda 90. gadu «atrauga», kad nu jau šķita, ka tas pasūtījumu slepkavību laiks ir pagātne,» uzsver M. Gulbis. Viņš cer, ka tiks pieliktas visas iespējamās pūles, lai nekas tamlīdzīgs vairs nenotiktu.

Demonstratīvs noziegums

«Policijai daudz darba. Publiskā informācija vedina domāt par to, ka tā ir pasūtījuma slepkavība, un arī vieta izraudzīta mērķtiecīgi, visticamāk, upuris tika kontrolēts,» lakoniski situāciju vērtē bijušais Valsts policijas priekšnieks, pašlaik RSU Juridiskās fakultātes profesors Aldis Lieljuksis. Viņaprāt, kā papildu faktors ir jāņem vērā tas, ka noziegums pastrādāts demonstratīvi, jo būtībā taču to varējis īstenot citādi – citā vietā, bez spēka demonstrācijas. «Kriminālajā pasaulē pielietotie paņēmieni nekad nav zaudējuši aktualitāti,» secina  kriminologs un RSU Senāta priekšsēdētājs Andrejs Vilks. Viņaprāt, noziedzīgā nodarījuma vieta, laiks, kad daudzi brauc uz darbu, ir īpaši bezkaunīgs.

Pēc kriminologa domām, iemesls ir nogalinātās personas profesionālā darbība. «Izmeklēšanas iestādēm būs jāvelta lielāki resursi šī noziedzīgā nodarījuma atklāšanā, un nebūšu pārsteigts, ja atklāsies, ka šī nozieguma izpildītāji tiks atrasti jau miruši. Ticu, ka policija spēs atklāt ne tikai šī skaļā nozieguma izpildītājus, bet arī iespējamos pasūtītājus,» pārliecināts ir A. Vilks.

Nošauj un aizmūk

M. Bunkus tika nošauts 30. maija rītā pie Rīgas Brāļu kapiem, un vairums aptaujāto ir pārliecināti, ka tā bija pasūtījuma slepkavība, kas saistīta ar viņa profesionālo darbību. DB, ierodoties slepkavības lietā, novēroja, ka nozieguma vieta ir norobežota un tajā strādā drošības iestādes.

Noslepkavotais braucis ar automašīnu Range Rover gar Brāļu kapiem, nobraucis no ceļa, nolauzis ceļa zīmi un ietriecies žogā. Automašīnai cauršauts arī priekšējais stikls. Valsts policija (VP) informēja: slepkavība notikusi pie Rīgas Brāļu kapiem, Aizsaules ielā 1, pulksten 8.40, un vīrietis ir nošauts. Notikuma vietā redzēta arī kāda furgona tipa automašīna, ko varētu būt izmantojis slepkava.

Sāk kriminālprocesu

VP sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 116. panta par citas personas slepkavību, un aicina atsaukties notikuma aculieciniekus vai tos, kuriem ir jebkāda informācija par notikušo.

M. Bunkus par maksātnespējas administratoru strādāja kopš 2007.gada. Bunkus advokātu biroja mājaslapā norādīta informācija: vietnē notiek rekonstrukcija, un nekādi iepriekš publicētie dati mājaslapā nav pieejami. M. Bunkus vārds vairākkārt nonācis mediju uzmanības lokā. Viņš bija viens no juristiem, kuru Trasta komercbankas likvidators Armands Rasa bija piesaistījis likvidācijas procesam. Vēl viņam uzmanība tika pievērsta uzņēmuma Rego Trade maksātnespējas lietā, kurā M. Bunkus bija administrators un vērsās tiesā, lai lūgtu atzīt uzņēmuma īpašnieka izsniegtos aizdevumus par neatbilstošiem likuma normām.

Pēta deklarāciju

Aizdomas par M. Bunkus darījumiem rodas, pētot valsts amatpersonas ieņēmumu deklarāciju par 2016. gadu. Tajā gadā M. Bunkus saņēmis dāvinājumus gan no sava brāļa 27 000 eiro apmērā, gan no tēva 71 998 eiro apmērā, ziņo LETA. Maksātnespējas administrators 2016. gadā bija reģistrējis aizdevumus 1 297 286 eiro un 58 550 eiro apmērā, savukārt parādsaistības kopumā sastādīja 527 374 eiro, bet Luminor bankā M. Bunkus bija izveidojis uzkrājumu 88 269 eiro apmērā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datubāzē publicēti dati, ka M. Bunkus savulaik ziedojis partijai Jaunais laiks un apvienībai Vienotība. 2010.gadā viņš Jaunajam laikam ziedojis 1420 eiro, bet 2011.gadā – 710 eiro. 2011.gadā viņš ziedojis apvienībai Vienotība 4260 eiro.