Valsts ieņēmumu dienests Māris Skujiņš atsaucis savu kandidatūru Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam

«Melu kampaņas organizatori un tās tiražētāji medijos ir uzvarējuši,» tā paziņojumu par savas kandidatūras atsaukšanu uz VID ģenerāldirektora amatu iesāk Māris Skujiņš, par kura apstiprināšanu amatā valdībai būtu bijis jālemj nākamās otrdienas sēdē. Taču iecerēto scenāriju ar kājām gaisā sagrieza mediji, kā rezultātā vairāki koalīcijas partneri savu atbalstu M. Skujiņam nākam- otrdien nesolīja.

Neatnāk uz interviju

Vēl trešdien M. Skujiņš solīja, ka sniegs interviju DB, kurai bija jānotiek vakar un kurā skaidros visus neērtos jautājumus. Vakar intervija vispirms tika pārcelta, tad atcelta pavisam. M. Skujiņu kā piemērotāko kandidātu šim amatam atzina konkursa komisija, kuru vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Šo kandidātu apstiprināšanai valdībā virzīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Tagad ministre paziņojusi, ka vajadzēs rīkot jaunu VID vadītāja amata konkursu. Pēc paziņojuma, ka konkursa komisija VID amatam izvirzījusi M. Skujiņu, laikrakstā Diena parādījās ziņa, ka viņš ir bijis finanšu direktors koģenerācijas projektu attīstītājā Energo Capital. Kā galvenie Energo Capital attīstīto koģenerācijas projektu investori bijuši skandalozais uzņēmējs Māris Martinsons un bijušais Parex bankas līdzīpašnieks Viktors Krasovickis. Rezultātā projekts bijis neveiksmīgs un uzņēmums izgājis maksātnespējas procesu, un palicis valstij parādā nenomaksātos nodokļus. M. Skujiņš Energo Capital amatu ieņēmis no 2012. gada februāra līdz oktobrim. Protams, ka šis fakts lika uzdot jautājumus par Skujiņa saistību ar Martinsonu un Krasovicki. Turklāt jautājumi radās ne tikai presei, savu atbalstu kandidātam nesolīja arī Vienotība un Latvijas Reģionu apvienība.

Saistību neatzīst

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis paziņoja, ka nolēmis vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, kā arī Drošības policijā, lai presē izskanējušās aizdomas un apstākļus vēlreiz pārbaudītu. Diena vēsta, ka pats M. Skujiņš teicis, ka ar M. Martinsonu nav nedz ticies, nedz komunicējis. «Es nezināju to, kas man nebija jāzina, es nepārvaldīju finanšu plūsmas, ar to nodarbojās citi cilvēki. Finanšu direktora amats bija amata nosaukums, par kuru vienojāmies, ka tas «smuki skan»,» laikrakstam norādījis Skujiņš. Tajā pašā laikā šis arguments nepārliecināja vienu no koalīcijas partneriem – Vienotību, kuras ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uz TV 3 uzdoto jautājumu, vai M. Skujiņam izdevās kliedēt bažas, atbildēja: «Nē, tādēļ mūsu lūgums šobrīd valdības vadītājam ir nevirzīt šo kandidatūru līdz pilnīgai situācijas noskaidrošanai.» Savu lēmumu atbalstīt M. Skujiņu pagaidām nebija pieņēmuši arī nacionāļi. Iespējams, M. Skujiņš saprata, ka gaidāmajā valdības sēdē apstiprināts amatā netiks, tādēļ nolēma jau laicīgi savu kandidatūru atsaukt pats.

Aiziet Koļegovas pēdās

Ar M. Skujiņu ir noticis līdzīgi kā ar Valsts vides dienesta vadītāju Ingu Koļegovu, kura 2016. gadā atsauca savu kandidatūru VID ģenerāldirektora amatam. «M. Skujiņš aizgājis pa to pašu taku, pa kuru savulaik aizgāja I. Koļegova, kura sākotnēji bija gatava ieņemt VID ģenerāldirektora amatu, bet pēc tam «pēkšņi» pārdomāja un atteicās,» situāciju vērtē Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītāja Nellija Kleinberga. Viņa uzsver, ka šodienas politiskā kultūra un sabiedrības vairums pieprasa no potenciāliem atbildīgu valsts iestāžu vadītāju amata kandidātiem nevainojamu reputāciju, bez jebkādām aizdomu vai šaubu ēnām pagātnē par saistību ar kādiem skandaloziem cilvēkiem vai ar viņiem saistītiem uzņēmumiem. Iesniegumā D. Reizniecei-Ozolai I. Koļegova toreiz norādīja, ka viņas tuvinieki ir piedzīvojuši nopietnu emocionālu spiedienu, lai gan nav veikuši nekādas ar likumu nosodāmas darbības, un tas amatpersonai nav pieņemams. 2016. gada vasarā valdība atlika I. Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā, jo publiski izskanēja aizdomas par nelikumīgiem darījumiem, no kuriem viņa guvusi ievērojamus ienākumus.

Problēma komisijā

«Būtībā pirms cilvēkam pieteikties un startēt kādas iestādes vadītāja amata pretendentu konkursā, pašam vajadzētu izvērtēt visu savu pagātni un būt gatavam atbildēt par jebkurām šaubām, nevis uzreiz pacelt balto karogu,» iesaka N. Kleinberga. Viņa norāda, ka iepriekš paudusi savas šaubas attiecībā par M. Skujiņa piemērotību VID vadītāja amatam, balstoties tikai uz publiski pieejamu informāciju. «Profesionālo ierēdņu soliņš Latvijā ir ļoti īss, taču situācija varēja būt citādāka, ja savulaik netiktu faktiski likvidēta Valsts administrācijas skola, kas bija profesionālu valsts ierēdņu kalve,» norāda N. Kleinberga. Viņasprāt, problēma ir meklējama konkursa komisijā. «Sen visiem zināms, ka bez pareizās tiešas vai netiešas politiskās piederības nekas nenotiek, ne adekvāti priekšlikumi akceptēti, ne kandidāti iecelti amatos,» secina N. Kleinberga.