«Labrīt! Viss pilns», «Labdien! Pagaidām abas vietas rezervētas», «Vietu vairs nav»

transports

Šādas un līdzīgas īsziņas Dienas Bizness saņēma, kad trīs svētdienas pēc kārtas sociālajā tīklā Facebook domubiedru grupā Liepāja-Rīga-Liepāja meklēja iespēju atbraukt no Liepājas līdz galvaspilsētai. Pasažieriem, kuri izmanto līdzbraukšanas iespēju, ir vairāki argumenti, kāpēc izvēlas šo nelegālo pakalpojumu. Pirmā – tā ir iespēja ieekonomēt. Biļetes cena pie vieglā auto šofera ir par 2 līdz 3 eiro zemāka nekā sabiedriskajā transportā šajā maršrutā – 8,55 eiro vietā jāmaksā 5 līdz 7. Otrs pluss šādam pakalpojumam – Liepājā šoferis pasažierim atbrauc pakaļ līdz mājām. Trešais iemesls izmantot līdzbraukšanas iespēju – šādi var tikt līdz Rīgai vai Liepājai agri no rītiem vai vakaros, kad sabiedriskā transporta reisu šajā maršrutā nav. Vēl kā argumentu pasažieri Dienas Biznesam minēja ceļā pavadīto laiku, kas vieglajiem auto ir mazāks. Taču daļa braucēju norādīja, ka ātrāka nokļūšana galamērķī visbiežāk saistīta ar ļoti ātru braukšanu. Dažkārt steidzīgie braucēji sasniedz ātrumu 140 kilometrus stundā un rada bažas, vai neizraisīs avāriju.

Aizved pusi autobusa

Pēc saņemto atteikumu skaita Dienas Bizness secina, ka svētdienā līdz Rīgai tiek aizvesti vairāk nekā 20 pasažieri. Valsts ieņēmumu dienests (VID) laikrakstam skaidro, ka šāda braukšana uzskatāma par saimniecisko darbību. Pārvadājumus, kur tiek prasīta samaksa, drīkst veikt, ja iegūts sertifikāts un saņemta Autotransporta direkcijas speciālā atļauja. Tas nozīmē, ka šos braucienus nevar ieskaitīt kategorijā – sametam kopā naudu benzīnam. Domubiedru grupās ievietoto sludinājumu autori par braucienu prasa konkrētu samaksu, neatkarīgi no pārvadāto skaita un izlietotās degvielas apjoma. Paši auto saimnieki laikrakstam stāsta, ka izdevumus atpelnīt ar šo rūpalu nevar. Līdzbraucēji internetā tiek meklēti tad, ja pašam plānots brauciens uz Liepāju vai Rīgu. Līdzīgas domubiedru grupas kā Liepājas virzienā ir izveidotas citos maršrutos. Piemēram, virzienā Rīga-Daugavpils pēdējā mēneša laikā ir ievietoti 1072 ieraksti, grupā kopumā reģistrējušies 8819 dalībnieku. Domubiedru grupu izveidojuši arī vairāk kā 2 tūkstoši braucēju, kuriem nepieciešams nokļūt no Rīgas Ventspilī, bet liepājnieku grupā pulcējas gandrīz 12 tūkstoši pasažieru.

SIA Autotransporta direkcija aprēķini liecina, ka šādi pārvadājumi rada būtiskus finansiālus zaudējumus valstij. Precīzi tos aprēķināt nav iespējams, tomēr, saskaņā ar Autotransporta direkcijas aplēsēm, summa varētu veidot vairākus miljonus eiro gadā.

Pārvadā mazāk cilvēku

Reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits pēdējo gadu laikā samazinās par aptuveni 4% ik gadu. Piemēram, 2014. gadā reģionālajos autobusos tika pārvadāts 33,1 miljons pasažieru, bet pērn to skaits sasniedza 29,3 miljonus, informē SIA Autotransporta direkcija. Pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, pasažieru skaita kritums ir samazinājies – reģionālo maršrutu autobusos pārvadāts par 2% mazāk pasažieru. Savukārt šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu periodu pērn, pasažieru skaits samazinājies par aptuveni 3%. Kopā šī gada pirmajā ceturksnī reģionālo maršrutu autobusos pārvadāti nepilni septiņi miljoni pasažieru.

Iemesli, kādēļ pasažieru skaits krītas, ir dažādi – iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī kopumā, iedzīvotāju pārcelšanās no lauku teritorijām uz kādu no Latvijas pilsētām, būtisks privāto transportlīdzekļu skaita pieaugums, interneta tirdzniecības attīstība, nelegālo pasažieru pārvadātāju veiktās darbības, uzskaita Autotransporta direkcija.

Kurzemē pieaugums

Izvērtējot pārvadāto pasažieru skaitu atsevišķi katrā reģionā un starppilsētu maršrutos, pozitīvākās tendences vērojamas Kurzemes reģionā, jo tas ir vienīgais reģions, kur pasažieru skaits ir palielinājies. Pagājušajā gadā Kurzemē tika pārvadāts par 8% vairāk pasažieru.

Visstraujākais pasažieru skaita kritums vērojams Vidzemes reģionā, kur pērn tika pārvadāts par nepilniem 8,7% mazāk pasažieru, salīdzinot ar 2016. gadu. Latgales reģionā pasažieru skaits samazinājās par 4%, Zemgales reģionā – par 1,6%, Rīgas reģiona vietējās nozīmes maršrutos tika pārvadāts par nepilnu 1% mazāk pasažieru. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu periodu pērn, Kurzemes reģionā pārvadāto pasažieru skaits palielinājies par 0,2%, Rīgas reģionā tas ir samazinājies par 1,2%, Zemgales un Latgales reģionā samazinājums ir attiecīgi 4,9% un 4,8%, bet Vidzemes reģionā to skaits ir krities par 12,6%.

Pārbauda pat kontus

VID skaidro, ka ir pievērsusi uzmanību nereģistrētajiem saimnieciskā darba veicējiem un šī gada četros mēnešos ir nosūtīti 1585 paziņojumi fiziskajām personām ar aicinājumu reģistrēt saimniecisko darbību vai reģistrēt komercdarbību. 683 personas ir legalizējušās, no tām divas personas reģistrēja savu darbības veidu, kas saistīta tieši ar pasažieru un kravas pārvadāšanu, ziņo VID galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja. VID meklē un pārbauda informāciju par personām, kuras nav reģistrējušās, bet gūst ienākumus no saimnieciskās darbības. Ja rodas aizdomas, VID vērtē personas izdevumu atbilstību ienākumiem. «Ja izdevumi pārsniedz ienākumus, var tikt pieprasīts iesniegt papildu deklarācijas par ienākumiem, ieņēmumiem, naudas un citiem uzkrājumiem, īpašumiem un to vērtības maiņu, kā arī pieprasīt iesniegt kontu izrakstus, lai konstatētu, vai persona neveic skaidrās naudas iemaksas savos kontos, tādējādi izvairoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas,» VID iespējamās darba metodes uzskaita E.Teice-Mamaja. VID gatavs pārbaudīt nereģistrētos pārvadātājus un aicina pasažierus ziņot par šoferi, viņa auto, viņa tālruņa numuru, iespējamo izbraukšanas laiku un vietu, lai VID varētu pārbaudīt. Dienas Biznesa aptaujātie pasažieri–līdzbraucēji atzīst, ka «nevar iedomāties, kam būtu jānotiek, lai ziņotu valsts iestādei par šoferi, kurš dažas reizes mēnesī aizved līdz Rīgai».