Transporta infrastruktūra Plāno ieguldīt teju 70 miljardus eiro autoceļu, dzelzceļa, ostu un citos projektos

Ar 712,5 miljardu SEK (apmēram 69,6 miljardi EUR) vērtu nacionālās infrastruktūras plānu 2018.‒2029. g. nule kā klajā nākusi Zviedrijas valdība. Tas ir par 10 miljardiem EUR vairāk, nekā bija paredzēts 2014.‒2025. g. plānošanas periodā, taču daži no iecerētajiem projektiem turpināsies arī pēc 2029. g., norāda Railjournal.com. Valdība pati no valsts budžeta ieguldīs 60,8 miljardus EUR, bet pārējie līdzekļi nāks no citiem avotiem ‒ maksām par autoceļu un dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un pašvaldību līdzfinansējuma. Nauda tiks izmantota gan jaunas infrastruktūras izveidei, gan esošās atjaunošanai un modernizēšanai. Dzelzceļa tīkla darbībai un uzturēšanai tiks 12,2 miljardi EUR valsts naudas, valsts ceļu tīklam piešķirs 16 miljardus EUR, bet transporta sistēmu attīstībai - 32,6 miljardus EUR.

Dāsni devēji

«Mēs tagad veicam mūsdienās lielākās investīcijas dzelzceļā,» norādīja infrastruktūras ministrs Tomass Enerots, piebilstot, ka Zviedrijai būs moderns dzelzceļa tīkls, kurā vilcieni visā valstī pienāks laikā. Plāns paredz arī atbrīvošanos no fosilo degvielu izmantošanas. Kopumā ar dzelzceļu saistītos projektos tiks ieguldīti 14,4 miljardi EUR, kas ir par 32% vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Valdības plāns ietver, piemēram, Ziemeļbotnijas līnijas būvniecību no Dovas pie Ūmeo līdz Šelefteo, kas ir apmēram puse no ierosinātā 270 km garā maršruta Ūmeo‒Lūlelo. Apmēram 12 km garais maršruts no Ūmeo līdz Dovas industriālajam rajonam tika apstiprināts vēl 2014. g., un tā būvniecību paredzēts uzsākt jau šogad. Savukārt posmā Dova‒Šelefteo darbus iecerēts sākt pēc 2024. g. Jaunajā plānā atlikušais posms Šelefteo‒Lūleo gan nav iekļauts. Vēl viens nozīmīgs jauns projekts ir divu sliežu ceļu ātrgaitas posms Gēteborga‒Burosa 60 km garumā. Ar to paredzēts apkalpot Landveteras lidostu. Zviedrijas Transporta pārvalde (Trafikverket) aplēsusi, ka projekts izmaksās 3,2 miljardus EUR 2015. g. cenās, bet valdības plānā tam paredzēti tikai 371 milj. EUR. Būvniecību šajā projektā paredzēts uzsākt pēc 2024. g., maršrutam galu galā kļūstot par daļu no ātrgaitas līnijas starp Stokholmu un Gēteborgu. Daļa no šīs līnijas ir arī Jarnas‒Linšēpingas posms, ko paredzēts pabeigt 2033.‒2035. g., bet vēl nav izlemts, kad būvēs Lindšēpingas‒Jenšēpingas‒Burosas posmu. Tai pašā laikā valdība izlēmusi, ka 250 km/h līniju vietā tiks būvētas 320 km/h līnijas. Tāpat jaunajā plānā ir ātrgaitas līnija starp Hesleholmu un Lundu.

Lielāka caurlaidība

Kā atzīmē Railwaygazette.com, valdība atbalstīja Trafikverket viedokli, ka atsevišķās valsts dzelzceļa tīkla daļās radušās problēmas ar caurlaidību, tādēļ vairs nevar gaidīt, kad tiks izveidots sen plānotais Y-veida ātrgaitas maršruts, kas savienos Stokholmu, Malmi un Gēteborgu.

Tādēļ paredzēts virzīties uz priekšu ar trīs minēto posmu būvniecību ar domu tos savienot kaut kad vēlāk. Ar dzelzceļa nozari saistītā asociācija Swedtrain uzteikusi valdības lēmumu, mudinot politiskās partijas uz savstarpējām sarunām, lai atrastu papildu finansējumu. Asociācijas ģenerālsekretāre Pija Lāgerlēva uzsvērusi, ka tikai tad, kad tiks pabeigts viss maršruts, sabiedrība varēs gūt labumu no īsāka ceļā pavadītā laika un augstākas satiksmes punktualitātes. Proti, zviedriem vēl ilgi nāksies sadzīvot ar esošās infrastruktūras radītajām problēmām, un būtiski ieguvumi būs jūtami vien tad, ja ilgstoši tiks veiktas ievērojamas investīcijas.

Lai padarītu dzelzceļa satiksmi raitāku, atsevišķos maršrutos paredzēts dubultot vai pat četrkāršot sliežu ceļu skaitu. Piemēram, 2024. g. tiks uzsākts projekts, kas esošā viena vietā izveidos divus sliežu ceļus daļā (39 km) no Stokholmas‒Sundsvallas maršruta. Tāpat plāns paredz četru sliežu ceļu izveidi Stokhomas‒Upsalas posmā.

Tai pašā laikā uz vismaz četriem gadiem atlikts sliežu ceļu dubultošanas projekts Halsbergas‒ Mjelbi līnijā, kas ir svarīga kravu pārvadājumu artērtija. Tur darbi tiks uzsākti 2024.‒2030. g.

Vairākās līnijās paredzēta elektrifikācija, piemēram, maršrutos Jenšēpinga‒Varnamo un Elmhulta‒Olofstrema valsts dienvidos. Elmhulta atrodas IKEA centrs, kā arī Volvo intermodālais terminālis un loģistikas centrs. Automašīnu ražotājam ir arī liela rūpnīca Olofstremā. Kā norāda Railjournal.com, elektrifikācija atvieglos kravu pārvadājumus šajā maršrutā tādā ziņā, ka operatoriem vairs nevajadzēs pastāvīgi mainīt ritošo sastāvu – no dīzeļlokomotīvēm uz elektrolokomotīvēm.