Viena no Latvijas veselības aprūpes būtiskākajām problēmām ir saistīta ar ierobežoto pieejamību

Farmācija

Pakalpojumu jomā tas ir saistīts ar kvotām un rindām, savukārt lielākais šķērslis medikamentu iegādē ir to cenas. Par to, vai un kā iespējams padarīt lētākas zāles, intervijā DB stāsta Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.

Latvijā ir viena no zemākajām kompensējamo zāļu cenām, taču tā ir gana augsta nekompensējamiem recepšu medikamentiem. Vai un kādas redzat iespējas samazināt zāļu cenu, padarot to pacientiem draudzīgāku?

Mēs salīdzinām zāļu cenu Baltijas valstīs, un tas, ko novērojam, – nav izteiktas, konsekventas tendences, ka Latvijā būtu augstāka zāļu cena nekā Lietuvā vai Igaunijā. Ja runājam par to, kā padarīt to draudzīgāku pacientiem, valsts visefektīvāk to var panākt, pēc iespējas vairāk medikamentu iekļaujot kompensācijas sistēmā. Pašlaik ir noteikts, ka kompensējamo zāļu references cena Latvijā nevar būt augstāka kā Lietuvā un Igaunijā. Ja runājam par zālēm, kuras nav iekļautas kompensējamo sarakstā, situācija ir līdzīga visā Eiropas Savienībā (ES). Proti, zāļu cenu nosaka zāļu ražotājs, un Latvijā ir piecenojuma kritēriji lieltirgotavām un aptiekām, kas ierobežo uzcenojumu.

Tajā pašā laikā cilvēki mēdz būt neizpratnē, kādēļ atsevišķas nekompensējamās zāles, piemēram, Vācijā ir lētākas nekā Latvijā. Vai varam teikt, ka mazā tirgū zāles vienmēr būs dārgākas nekā lielā?

Protams, Latvijas tirgus ir mazs, un ražotāja izdevumi, kas saistīti ar konkrēta medikamenta laišanu tirgū, tiek izdalīti uz mazāku skaitu cilvēku. Ražotājs ir tas, kurš nosaka sākuma cenu, un, ja redzam, ka citā valstī medikaments ir būtiski lētāks, lūdzam ražotājam pamatojumu augstākai medikamenta cenai, un ir bijuši gadījumi, kad ražotājs to samazina. Protams, ir arī gadījumi, kad cena netiek samazināta. Parasti tā ir gadījumos, kad Latvija ir noteikta par references valsti, ar kuru tiek salīdzināta konkrētā kompensējamā medikamenta cena citā valstī.

Cik bieži ir gadījumi, kad redzat atšķirības starp zāļu cenu Latvijā un citā ES valstī un pārrunas ar ražotāju vainagojas ar zāļu cenas samazināšanu?

Tādi gadījumi noteikti ir bijuši. Taču vispirms mēs parasti lūdzam skaidrojumu. Jāņem vērā, ka reizēm presē izskanējušās ziņas par atšķirīgu cenu dažādās valstīs nav īsti korektas, jo tiek salīdzināta cena iepakojumiem ar dažādu tablešu skaitu vai stiprumu. Salīdzināt var tikai identiskas zāles (viens un tas pats ražotājs, zāļu forma un deva, skaits iepakojumā u.c.).

Cilvēkus tāpat izbrīna, kādēļ mūsu ražotās zāles, piemēram, Baltkrievijā ir lētākas nekā Latvijā?

Tā ir ražotāja izvēle, kādu cenu noteikt katrā valstī, to ietekmē daudzi apsvērumi. Taču ražotāja pienākums nav noteikt vienādu cenu visās valstīs. Ja runājam par zāļu cenu atšķirībām ES un trešajās valstīs, jāņem vērā, ka ES ir stingrākas prasības drošuma līmenim, kas rada ražotājam papildu izmaksas, kas ietekmē zāļu gala cenu.

Ja runājam par zāļu cenu, korekti ir analizēt vidējās dienas devas cenu. Ko liecina statistika, vai šai dienas devas cenai ir tendence ik gadu pieaugt?

Es gribētu runāt par dažādiem cenas diapazoniem. Pacientiem vissvarīgākās ir zāles, kas maksā līdz 100 eiro, jo dārgākas zāles parasti tiek kompensētas vai arī pacients tās nevar iegādāties par paša līdzekļiem. Šajā diapazonā pieaugums ir mērens – vidēji 3% gadā, kas atbilst gada inflācijai. .

AS Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis teic, ka viena no iespējām samazināt zāļu cenu būtu mazināt prasības, kas, viņaprāt, bieži ir pārspīlētas. Piemēram, līdz šim zāļu drošības prasības, kas pamatojas klīniskajos pētījumos, bija 80%, bet tagad tās paaugstinātas līdz 85%, un katrs papildu procents ir vairāku desmitu tūkstošu eiro izmaksas, kas paaugstina zāļu gala cenu.

Vispirms jāteic, ka visas prasības, kas saistītas ar zāļu reģistrāciju ES dalībvalstīs, ir vienotas visām dalībvalstīm. Latvijas ZVA nav nekādu specifisku reģistrācijas prasību. ES pašlaik ir jauna zāļu drošības pazīmju prasību regula, kuras ieviešana ražotājiem noteikti prasīs papildu izmaksas. Taču nevaram pateikt, ka nepievienojamies šai regulai.

Kas pašlaik ir aktuāls šo prasību jomā ES? Vai tām ir tendence pieaugt, vai arī varētu būt virziens prasību samazināšanas virzienā?

Eiropas Zāļu aģentūrā tiek domāts par zāļu reģistrēšanas prasību atvieglošanu atsevišķos gadījumos, īpaši reto slimību jomā, jo nereti ir problemātiski izveidot pietiekami lielas pacientu grupas klīniskajiem pētījumiem. Ir atvieglotas prasības zāļu reģistrēšanai, ja zālēm nav citas efektīvas ārstēšanas alternatīvas, kas vērsta uz zāļu ātrāku nonākšanu pie pacienta. Ja runājam par ģenēriskām zālēm, tad gan nav vērojama tendence prasību mīkstināšanas virzienā.

Ja ir tik augstas drošības prasības, tostarp pēc klīniskajiem pētījumiem, kā varēja reģistrēt, piemēram, Rigvir?

Šīs zāles tika reģistrētas pirms iestāšanās ES, un uz to reģistrāciju attiecas tiesiskā paļāvība. Prasības reģistrācijai attīstās, taču tas nenozīmē, ka pirms Latvijas iestāšanās ES reģistrētie medikamenti tiek izslēgti no Latvijas Zāļu reģistra

DB bija intervija ar visu trīs Baltijas valstu Konkurences padomju priekšsēdētājiem, kuri kā sensitīvākās nozares no konkurences viedokļa minēja atkritumu apsaimniekošanu un farmāciju, kas ir pārāk regulēta. Vai jums ir kāds komentārs?

Ja runājam par pārlieku regulāciju nacionālajā līmenī, tad skatāmies lieltirgotavu un aptieku virzienā. Spēkā esošais aptieku izvietojumu regulējums ir vērsts uz vienmērīgu aptieku izkliedi un drošu zāļu izplatīšanu, kas ir sasniegts salīdzinoši labi. Pašlaik lielākā problēma ir vienas ķēdes aptieku monopols vienā pilsētā vai slimnīcu tuvumā. Iespējams, viens no risinājumiem pilotprojekta veidā varētu būt aptieku izvietojuma kritēriju pārskatīšana.

Kas notiktu, ja atceltu aptieku izkliedes prasības un ļautu pilnībā darboties brīvā tirgus konkurencei?

Lielākās cietējas būtu individuālās aptiekas, kas nespētu izturēt konkurenci ar ķēdes aptiekām. Pašlaik ir prasība, kas nosaka, ka diennakts aptiekai vai tādai, kurā tiek gatavotas zāles, 500 metru rādiusā nedrīkst būt cita aptieka. Tā ir zināma individuālo aptieku aizsardzība pret ķēdēm. Ja atceltu izkliedes prasības, mēs aizietu vēl vairāk ķēžu virzienā.

Respektīvi, atceļot šīs prasības, mēs aizietu lielākā tirgus koncentrācijas virzienā?

Visticamāk, ka jā. Tomēr, iespējams, būtu vērts šīs prasības nevis atcelt pilnībā, bet pārskatīt.

Piemēram, kritērijs 500 metru aizsardzībai ir zāļu gatavošana un diennakts darbs. Iespējams, šos kritērijus vērts pārskatīt un vienkāršot. Taču šādi aizsardzības rādiusa kritēriji ir ļoti daudzās valstīs, Latvijā unikāli ir tas, ka šis rādiuss ir sasaistīts ar diennakts darbu vai zāļu gatavošanu. Iespējams, vērts ir no šīs sasaistes atteikties.

Kāpēc šādas prasības ir izvirzītas tikai aptiekām? Lielveikalu ķēdēm un mazajiem veikaliem ir tieši tādas pašas problēmas.

Viens no mērķiem, nosakot izkliedi, bija panākt, lai visas aptiekas nekoncentrētos tikai Rīgā un citās lielajās pilsētās. Jāteic, ka kopumā mums šī izkliede ir gana laba, daudzos pagastos ar nelielu cilvēku skaitu tomēr ir aptieka.

Tajā pašā laikā Konkurences padome uztraucas par to, ka ir pilsētas, kurās ir tikai vienas ķēdes monopols.

Piekrītu, ka tā ir problēma, taču pagaidām to nevaram nekādi ietekmēt.

Kā jūs no konkurences viedokļa vērtējat vertikālo integrāciju, kad vienam īpašniekam pieder gan lieltirgotava, gan aptieka, gan vēl arī ārstniecības iestāde?

Tam ir gan plusi, gan mīnusi. Ja ir viena kompānija, ir iespējami ietaupījumi, kas saistīti ar lielāku apgrozījumu, piemēram, lētāka zāļu piegāde vairākām aptiekām vienuviet. Negatīvais aspekts ir tāds, ka pieprasījumu pēc zālēm rada veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēji un ir risks, ka vertikālā integrācija var radīt nepamatotu pieprasījumu pēc zālēm.

Vai zāles nebūtu lētākas, ja to iepirkumus veiktu visas Baltijas valstis kopā?

Mēs kopā ar Igauniju veicām kopēju vakcīnu iepirkumu, kas patiešām radīja ietaupījumus. Līdz vairāku valstu iepirkumam daudzas valstis ES nav nonākušas. Noteikti valsts iepirks vairāk medikamentu kopā ar Lietuvu un Igauniju, taču ir vairākas nianses, kas vēl jāatrisina.

Par zāļu piegādes pārtraukumiem. Vai pacientiem ir pieejamas visas reģistrētās zāles?

Zāļu piegādes pārtraukumi ir visās dalībvalstīs, Eiropas Zāļu aģentūrā ir izveidota darba grupa, kas ar šo problēmu strādā. Mūsu loma ir nodrošināt savlaicīgi informāciju iesaistītajām pusēm, un mēs meklējam risinājumus. Piemēram, piedāvājot alternatīvas zāles ar vienādu aktīvo vielu – ģenēriskās zāles – vai atļaujot ievest zāles paralēlā importā no citām valstīm. Ja tas nav iespējams, tad īslaicīgi atļaujam ievest nereģistrētas zāles.

Vai ģenēriskās zāles ir tikpat labas kā oriģinālzāles? Cilvēki uztraucas, vai tās ir tikpat labas kā dārgākais oriģinālpreparāts.

Ģenēriskām zālēm ir tieši tāda pati kvalitāte kā oriģinālzālēm. Cita lieta, ka konkrētajam pacientam var būt kādas blaknes vai alerģija no kādas palīgvielas, saistvielas, kas izmantota ģenēriskajās zālēs, bet tas pats attiecas uz oriģinālajiem medikamentiem.

Kā jūs raugāties uz aptieku mārketinga aktivitātēm, piedāvājot dažādas atlaides un lojalitātes kartes?

Labāk būtu, ja zāļu atlaides, ko piedāvā ražotāji, būtu ietvertas zāļu gala cenā, nevis kampaņveidīgi veidotas kādas akcijas, kas var veicināt zāļu neracionālu patēriņu.

Ja runājam par atlaidēm kosmētikai, tad tā ir normāla konkurence, piemēram, ar Drogām, es tur neredzu riskus klientiem. Savukārt par uztura bagātinātājiem es teiktu, ka tas nav pozitīvi, ka tie tiek tik daudz reklamēti, jo reizēm cilvēki neizšķir, ka uztura bagātinātājiem nepiemīt nekādas ārstnieciskas īpašības atšķirībā no zālēm.