Ņemot vērā pieprasījumu pēc eksotisko dzīvnieku gaļas, saimniecība Nornieki plāno būt pirmie Latvijā, kas restorāniem piegādās Āfrikas būru kazu gaļu

Lauku bizness

Kuldīgas novada Snēpeles pagasta Nornieki Pētera Gob- zemja ģimenes īpašumā ir kopš 1991. gada. Savukārt strausu audzēšana sāka attīstīties no 2011. gada. Kopumā īpašumā ir 40 hektāru zemes, un tas ir par maz, lai nodarbotos ar tradicionālo lauksaimniecību. Ideja par strausu audzēšanu Pēterim radusies kopā ar brālēnu Gunti. Un tieši tajā laikā bija arī izdevīgs piedāvājums pārpirkt strausu ganāmpulku par saprātīgu cenu.

Pirmie pieci – grūtākie

Saimnieks Pēteris Gobzemis pastāsta, ka Eiropas cena vienam vaislas strausam ir 1500 eiro, bet strausu ģimene, kurā ir viens tēviņš un trīs mātītes, izmaksā ap 6000 eiro. «Mēs nopirkām sešas ģimenes par pievilcīgu cenu, bet tagad saprotam, ka prātīgāk būtu bijis sākt ar pāris ģimenēm vai cāļiem. Zināšanu praktiski nebija, visu mācījāmies darot. Savu reizi palīdzēja Kazdangas tehnikumā iemācītais. Pirmie pieci gadi bija tie grūtākie. Tagad bizness ir nostabilizējies, ir zināšanas, ir stabili klienti, ir plānojama un paredzama naudas plūsma. Esam piesaistījuši arī Eiropas fondu līdzekļus būvju celtniecībai un varam atļauties algot divus darbiniekus», stāsta Nornieku saimnieks. Fermā norit pilna cikla strausu audzēšana – no olas līdz gaļas putnam. Aptuvenais putnu skaits patlaban ir ap 100 strausu, taču saimnieks cer, ka uz vasaras beigām tie būs jau 180 putni. Cāļu šķilšanās beidzas septembra beigās vai oktobrī, tad strausu skaits samazinās un pavasarī atkal palielinās.

Eksportam vēl par maz

Strausu fermas pamatprodukcija ir šo putnu gaļa, kas tiek realizēta svaigā veidā uz restorāniem un privātiem klientiem. Gaļa ir ļoti augstvērtīga, satur daudz dzelzs, maz tauku, piemērota veselīga dzīvesveida piekritējiem. Restorānu šefpavāri iecienījuši šo gaļu, jo to ir viegli pagatavot, tā ir mīksta un sulīga. Putnu kaušana notiek sertificētā kautuvē, gaļa atpakaļ tiek saņemta vakuuma iepakojumā, un tad tā tiek nogādāta restorāniem Kuldīgā, Saldū, Pūrē, Jūrmalā un Rīgā. Vēl gaļa tiek pārstrādāta arī pastētēs, cīsiņos, kupātos un konservos. Uz Lieldienām pieprasītas ir strausu olas. Šobrīd visa strausu gaļa tiek pārdota Latvijā, eksportam pagaidām apjoms ir par mazu.

«Strausu audzēšana Latvijā nav nekas jauns, bet mēs biznesu sākām laikā, kad attīstījās arī restorānu kultūra. Cilvēki tagad daudz vairāk domā, ko un kāpēc ēd, no kurienes produkts nācis un kas to audzējis. Liela daļa patērētāju novērtē arī vietējo produktu un vēlas atbalstīt savus uzņēmējus,» pastāsta Nornieku saimnieks. Viņš pārliecinājies, ka bez neatlaidības šajā biznesā nevar: «Ir jābūt tam lielajam mērķim, uz kuru iet, neskatoties uz grūtībām un neveiksmēm. Jārēķinās arī ar finansiāliem ieguldījumiem, nākas no kaut kā atteikties pašiem. Audzēt strausus kāds sāk ik pa laikam, bet pie pirmajām grūtībām apstājas. Mums pirmajā gadā arī bija tā, ka sašķīlās ļoti daudz cāļu, taču divās nedēļās 60 cāļus zaudējām. Tādos brīžos viens otrs atmet ar roku, bet mums pietika izturības,» atceras P. Gobzemis.

Trimmera vietā kazas

Otrs virziens, kurā aptuveni trīs gadus jau darbojas Nornieku saimnieki P. Gob-

zemis un Anda Šīmane, ir Āfrikas būru šķirnes gaļas kazu audzēšana. Šobrīd ganāmpulkā ir 70 kazas, bet ir akceptēts Lauku atbalsta dienesta projekts jaunai kazu fermai, un patlaban notiek sarunas ar bankām par finansējumu. Projekts paredz uzbūvēt kūti 300 lopiem. Kazas saimniecībā sākotnēji ienāca kā trimmeri. «Krūmus biju vienu gadu iztrimmerējis, otru, trešo vēl kādam samaksājis, bet pārņēma jau bezspēcības sajūta, sāku domāt, kā to optimizēt. Man bija skaidrs, ka piena kazas es negribu, jo tas ir cits bizness, kam nepieciešamas daudz lielākas investīcijas. Izrādījās, ka ir arī gaļas šķirnes kazas,» izvēli par labu Āfrikas būru kazām pastāsta saimnieks Pēteris. Jau tagad restorāni gaidot, kad saimniecība varēs regulāri piegādāt kazu gaļu, tāpēc ganāmpulka paplašināšana ir loģisks un neatliekams solis biznesa attīstībā. Reāla kazu gaļas tirdzniecība sāksies nākamajā gadā, un Nornieki būs pirmie, kas nodarbosies ar šīs gaļas piegādi restorāniem. Runājot par konkurenci, tā, visticamāk, šajā nozarē nebūs sīvāka kā ar strausu gaļu, jo abas nozares ir netradicionālas. Kazu audzēšana Latvijā gan nav nekāds jaunums, taču visbiežāk no tām tiek iegūti piena produkti.

Ideju iesaka viesi

Trešā lielākā nozare Norniekos ir viesu uzņemšana. «Sākumā domājām, ka strausus speciāli nevienam nerādīsim – nezinājām, cik tie uzņēmīgi pret slimībām, kā viņus ietekmē svešinieki utt. Taču tad putnus gribēja redzēt radi un draugi, tad arī radu radi un draugu draugi. Vakarā skaties – visa diena pavadīta ar viesiem, izdarīts nav nekas,» atceras Pēteris. «Tad arī sapratām – ja ir pieprasījums, tad taisām to kā tūrisma piedāvājumu. Apzināti piedalāmies izstādēs, popularizējam sevi sociālajos tīklos. Tūrisms ir pietiekami svarīga biznesa nozare, kam vērts pievērst uzmanību,» uzskata saimnieki. Visjaunākais projekts ir lauku restorāns, kam piesaistīti arī Eiropas fondu līdzekļi. Tālākā nākotnē Nornieku saimnieki apsver iespēju piedāvāt vēl kādu pakalpojumu, piemēram, frīsbija taku, lauku golfu, kulinārās meistarklases vai brīvdienu māju dabas mīļotājiem.