Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Alternatīvie finanšu pakalpojumi

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Izsniedz dažādus kredītus

Ja diskutē par PTAC nebanku patērētāju kreditēšanas pārskatu, tad būtiski ir saprast, ka informācija tiek apkopota par dažādiem nebanku kreditēšanas produktiem – hipotekāriem aizdevumiem, patēriņa kredītiem, kas tiek piešķirti klātienē, distances patēriņa kredītiem jeb «ātrajiem kredītiem», līzingiem un kredītiem pret kustamas lietas ķīlu. Ja aplūko kopējo nebanku kredītportfeli uz 2017. gada 31. decembri, tad tas veido 612 miljonus eiro. Lielāko daļu – 324 miljonus eiro jeb 53% – no visa nebanku kredītportfeļa veido transporta līdzekļu līzings. Tā kā banku meitu sabiedrības, piemēram, SEB Līzings, Swedbank Līzings, arī ir nebanku kreditētāji, tad šo sabiedrību izsniegtie līzingi patērētajiem arī ietilpst šajos skaitļos. Tajā pašā laikā medijos bieži parādās informācija, ka distances patēriņa kredītu jeb «ātro kredītu» kredītportfelis ir vairāk nekā 600 miljoni eiro, lai gan tas ir 122 miljoni eiro jeb 20% no kopējā nebanku kredītportfeļa.

«Katru gadu PTAC uzsver, ka visvairāk tiek izsniegti distances patēriņa kredīti jeb «ātrie kredīti» – 2017. gadā 238,6 miljoni eiro. Tajā pašā laikā distances patēriņa aizdevumu kredītportfelis 2107. gada 31. decembrī bija 122,2 miljoni eiro, gadu iepriekš – 2016. gada 31. decembrī – 109,9 miljoni eiro. Gada laikā pieaugums bija 12,3 miljoni eiro jeb 5% no 2017. gada no jauna izsniegtajiem distances kredītiem,» uz nekorekto salīdzinājumu norāda G. Āboltiņš.

Salīdzina kvalitāti

Arī kvalitātes jautājumi ir diskutabli, un jāanalizē papildu rādītāji, lai secinātu, kāda ir atmaksas disciplīna. Industrija mēģina pateikt, ka identiska aizdevuma apjoma gadījumā, ja klients nespēj aizdevumu atdot, pārskata periodā ir līdzīgs slikto aizdevumu skaits gan aizdevumiem līdz 30 dienām, gan aizdevumiem uz diviem gadiem, taču kredītportfeļa kvalitātes rādītāji būtiski atšķiras.

LAFPA uzsver, ka viens no rādītājiem, ko PTAC apkopo, ir distances patēriņa aizdevumi jeb «ātrie kredīti» dalījumā pēc pagarinājuma skaita uz pusgada vai gada beigām. Asociācija norāda, ka būtiski ir saprast, ko šis rādītājs sevī ietver. Tas ir aizdevumu skaits uz 30. jūniju vai 31. decembri dalījumā pēc pagarinājuma skaita, bet tas nav apkopojums, cik no pārskata periodā izsniegtajiem aizdevumiem ir atdoti, aizdevumu nepagarinot, cik aizdevumu ir tikuši pagarināti un cik reižu. Lielākā daļa distances patēriņa aizdevumu jeb «ātro kredītu» ir aizdevumi līdz 30 dienām un, ja aizdevums, kas izsniegts janvārī, februārī, martā utt. ir atdots pēc 30 dienām, tad šāds aizdevums neparādīsies nebanku kreditētāju bilancē uz 30. jūniju vai 31. decembri. «Reāli uz gada beigām tiek apkopota informācija par aptuveni 25% aizdevumu. Tādējādi šie skaitļi tiek izmantoti nekorekti. Šī informācija tiek nekorekti atspoguļota gan medijos, gan tos izmanto ministrijas un politikas veidotāji,» skaidro G. Āboltiņš.

Runājot par distances patēriņa aizdevumu jeb «ātro kredītu» pagarinājumiem, no PTAC izskan viedoklis, ka tas ir kaut kas slikts, un tas liecina par problēmām nozarē. LAFPA rosina uzmanību vērst uz tirgus ekonomikas likumsakarībām, proti, ka maksa par aizdevuma atkārtotu lietošanu jeb aizdevuma pagarināšanu ir lētāka, nekā maksa par kapitāla lietošanu pirmās 30 dienas, piemēram, maksa par 100 eiro aizdevuma lietošanu ir 8,80 eiro, nākamās 30 dienas maksa ir 6,20 eiro, vēl nākamās 30 dienas – 7,50 eiro. Kopš 2016. gada šādu kārtību nosaka PTAL grozījumi, kas stājās spēkā janvārī, un tajos noteiktas kredītu kopējās izmaksas patērētājam. «Tajā pašā laikā rodas jautājums, vai izmantot kredītlimitus un nākamajā mēnesī samaksāt tikai procentus ir slikti?» aizdomāties mudina LAFPA vadītājs.

Rosina pilnveidot metodoloģiju

Nebanku kreditēšanas sektora esošajā datu uzskaitē LAFPA saskata vairākas nepilnības un iesaka pilnveidot datu metodoloģiju. LAFPA vadītājs norāda, ka uzraugošā iestāde – PTAC – labos jeb savlaicīgi atdotos aizdevumus savā pārskatā neuzrāda. Tas pats attiecas uz datiem par pagarinātajiem kredītiem. Savukārt vēsturiski kavētie vai pagarinātie kredīti tiek iekļauti kopējos datos, ja saistības uz konkrēto datumu vēl nav segtas. «Tādējādi nevar vienādi vērtēt bruto kredītportfeļa kvalitāti aizdevumiem līdz 30 dienām ar bruto kredītportfeļa kvalitāti aizdevumiem līdz diviem gadiem vai 20 gadiem. Pie vienāda aizdevumu nemaksātāju skaita kredītportfeļa kvalitātes rādītāji būtiski atšķirsies. Līdz ar to PTAC publisko nekorektu informāciju par situāciju nozarē, kas gan politikas veidotājiem, gan likumdevējam neļauj pieņemt pārdomātu lēmumu par nepieciešamajām izmaiņām regulējumā,» uzsver G. Āboltiņš.

Sarunās ar PTAC asociācija saņēmusi atbildi, ka metodoloģijas pilnveidošana būs

papildu administratīvais slogs un ne visi uzņēmumi šādu informāciju spēs sniegt. Šis ir bijis būtiskākais arguments, kāpēc metodoloģijas uzlabošana nenotiek. Taču LAFPA biedru vidū ir vienota nostāja, ka uzņēmumi ir gatavi iesniegt vairāk informācijas, lai nozares datus korekti atspoguļotu.

LAFPA jau 2016. gada decembrī vērsās Ekonomikas ministrijā ar lūgumu veikt grozījumus MK noteikumos, papildinot tos ar informāciju, kādu vajadzētu apkopot par sektoru. Ekonomikas ministrija virza grozījumu projektu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), balstot to uz PTAC apkopoto informāciju, taču G. Āboltiņš norāda, ka izmaiņas regulējumā tiek virzītas, izmantojot nekorektus datus: «Patērētāju tiesību aizsardzības centra dati par 2017. gadu liecina, ka atsevišķās kreditēšanas jomās – distances kredīti, hipotekārie kredīti – kavēto kredītu apjoms joprojām ir augsts – virs 20% no kredīta portfeļa, kā arī ar katru gadu pieaug pagarināto distances kredītu skaits (2016. gadā – 61%; 2017. gadā – 64%). Tā kā šie dati nav korekti, tad rodas jautājums, uz kāda pamata deputāti lems par likumprojekta grozījumiem, jo PTAC šādu informāciju neapkopo.»

Nevar izprast nerīkošanos

Nozares uzņēmumi vairākkārt ir paudušu savu vēlmi pēc visaptverošas datu atspoguļošanas. Komersanti ir pauduši vēlmi un ir bijuši gatavi sadarboties, lai pilnveidotu PTAC apkopotās informācijas saturu. «Esam pasūtījuši arī neatkarīgu auditoru slēdzienus, kas izskaidro, kādēļ esošā kārtība par nozari rada maldīgu priekšstatu. Godīgi sakot, līdz galam nav saprotams, vai atbildīgās amatpersonas nevēlas iedziļināties šajos jautājumos, nespēj, vai arī trūkst kapacitātes. Jebkurā gadījumā nozares uzņēmumi ir gatavi strādāt komandā gan ar Ekonomikas ministriju, gan PTAC, lai kopīgi nonāktu pie rezultāta, ko vēlamies sasniegt – parādīt nozares datus tā, lai tie atklāj patiesu ainu,» norāda SIA ExpressCredit valdes loceklis Didzis Ādmīdiņš. Viņš skaidro, ka esošā kārtībā dati tiek atspoguļoti maldīgi un rada par nozari savādāku priekšstatu, nekā tas ir patiesībā. Tas rada situāciju, ka valsts amatpersonas publiski sniedz par nozari maldīgu informāciju, un tas viss rada tādu kā spirāles efektu, jo vēlāk, šos izteikumus citējot, tie tiek pārpublicēti. «Beigu beigās arī deputāti balsta savus priekšlikumus uz maldīgu datu bāzes. Tā ir kritiska situācija, kāda nedrīkst turpināties. Nozares uzņēmumi noteikti būtu gatavi sniegt plašāku informāciju. Pieņemu, ka būtu nepieciešams zināms pārejas laiks, jo daļai komersantu būtu jāpielāgo informāciju sistēmas, lai datus varētu nodot citos griezumos. Esmu pārliecināts, ka absolūtam vairumam tas nesagādātu grūtības un galā ar to tiktu visi,» pauž D. Ādmīdiņš. Viņš uzsver, ka PTAC nereti pēc pusgada rezultātu apkopošanas citē saņemto rezultātu kvalitāti, tomēr PTAC nav vienota viedokļa par to, kāds būtu vēlamais nozares stāvoklis. Piemēram, vai izsniegto aizdevumu apjoms, zinot tautsaimniecības apmērus, ir samērīgs vai nē? Vai esošais kavējumu apjoms kredītportfelī ir samērīgs vai nē? Kāds būtu vēlamais stāvoklis? Ko darīt, lai šādu stāvokli sasniegtu?

Līdzīgu nostāju pauž arī AS Mogo grupas vadītājs Edgars Egle: «AS Mogo ir atvērta sadarboties ar Ekonomikas ministriju un PTAC visos ar nebanku nozares regulāciju un attīstību saistītos jautājumos. Kā starptautisks uzņēmums, kas pārstāvēts vairāk kā 13 valstīs, varam sniegt savu vērtējumu par dažādiem nozares regulējumiem un uzraudzību dažādās valstīs, kā arī to reālo ietekmi uz patērētājiem. Mūsu starptautiskā pieredze rāda, ka ir svarīgs atvērts un konstruktīvs dialogs starp nozari un uzraugošo iestādi, lai nodrošinātu gan patērētāju interešu aizsardzību, gan nozares sabalansētu attīstību.»

Nebanku tirgus Eiropā aug

Vienots pārskats un vienota metodoloģija patēriņa kreditēšanas tirgus analīzei, apvienojot datus gan par banku, gan nebanku izsniegtajiem aizdevumiem, nav nepieciešami, jo nozares ir būtiski atšķirīgas, pakalpojumi atšķirīgi, Dienas Biznesam situāciju komentē PTAC. Ja dati nepieciešami kādai analīzei, var salīdzināt informāciju par nebanku sniegtiem pakalpojumiem un banku sniegtiem līdzīgiem pakalpojumiem, piemēram, mājsaimniecību kredītiem, tam nav nepieciešams vienots pārskats, skaidro nebanku sektora uzraugi. Šobrīd dati tiek vākti atbilstoši MK noteikumiem, un tam nav īpaši apstiprināta metodoloģija. PTAC uzsver, ka šobrīd komersanti pārskatus var sagatavot bez pārmērīgiem finanšu resursiem. Labums, ko nozare iegūtu no metodoloģijas pilnveidošanas, pārsniedz izmaksas, īpaši mazajiem komersantiem, turklāt esošā informācija nerada maldinošu priekšstatu par nozari, pauž PTAC.

Savukāt FKTK ziņo, ka alternatīvo finanšu pakalpojumu sektora pieaugums pēdējos gados ir tendence, kas raksturīga ne tikai Latvijai, bet arī vairumam Eiropas valstu finanšu sektoru, un vienota pārskata veidošana ir laba ideja.

FKTK analizē, ka Latvijā nebanku finanšu institūciju izsniegto aizdevumu apmērs, neskatoties uz straujo izaugsmi, joprojām, ir relatīvi neliels: nedaudz virs 600 miljoniem eiro, salīdzinot ar 12,5 miljardiem eiro banku rezidentiem izsniegto kredītportfeļa atlikumu. Turklāt 600 miljonu eiro ietvaros liela daļa ir kredīti, kurus izsniegušas līzinga sabiedrības, kas ir banku meitas sabiedrības un ir pakļautas konsolidētai uzraudzībai.

Kā situācijas atrisinājumu FKTK min Latvijas Bankas uzsākto Kredītu reģistra likuma grozījumu izstrādi, tajā iekļaujot visus licencēto patērētāju kreditētājus.

Vienota viedokļa par nebanku sektora vēlamo attīstību un apmēru nav, taču, ņemot vērā tā dinamisko attīstību, arvien vairāk daudzās valstīs un arī Latvijā tiek domāts par attiecīgo regulējumu. FKTK pievienojas viedoklim, ka attiecībā uz aizņēmēja kredītspējas izvērtējumu būtu jādomā par vienotu normatīvo regulējumu visiem kreditētājiem, nosakot banku un nebanku finanšu kreditētājiem vienādus spēles noteikumus.