Ir jābūt piesardzīgiem ar pieeju «lielāks, dziļāks, tālāks», jo galvenais mērķis ir atpelnīt akcionāra ieguldījumus

Ostu termināļi

Tāda ir viena no atziņām, ko SIA Rīgas Universālais termināls (RUT) valdes loceklis Jānis Kasalis guvis ASV valdījumā esošajā Puertoriko. Tur viņš kā viens no trim Portek grupas pārstāvjiem konsultējis Ponses ostu ar mērķi, lai tā atbilstu starptautiskajām kuģošanas un kravu apsrādes prasībām. «Bija jāsaprot, kāpēc tur nav pietiekami daudz klientu un kas jādara papildu kravu plūsmu piesaistei un ostas attīstībai, kā arī jāreklamē osta Karību reģionā un ASV ausrumu krastā, piesaistot jaunus klientus,» pēdējo divu gadu darbu raksturo J. Kasalis. Kopā ar ostu izstrādāts attīstības plāns, apmeklēti potenciālie partneri un klienti gan Puertoriko, gan ASV, gan apkārtējā reģionā. Pēc viņa teiktā, ostā ieguldīti ievērojami līdzekļi, bet tās kravu apjomi ir ap pusmiljons tonnām, kaut arī tā varētu apkalpot 3‒4 milj. t kravu. Daļu no Portek ieteikumiem osta jau ieviesusi, tostarp tehnikas modernizācijas jomā. Tāpat jau piesaistītas jaunas kravas.

Atved pieredzi

Projekta ietvaros iegūta pieredze ne tikai Puertoriko, bet arī saistībā ar apkārtējo reģionu, tostarp ASV austrumu krastu un pasaules kuģniecībai būtisko Panamas kanāla reģionu. Viena no gūtajām atziņām ‒ reģiona termināļos veiktās investīcijas ir lielākas nekā ieguvums no Panamas kanāla tuvuma. Proti, atdevei vajadzētu būt lielākai. Kaut arī kuģu izmēri aug, piestātnes ir dziļākas, krāni un kravu laukumi lielāki, kravu apjoms būtiski nav pieaudzis, tas nepieaug proporcionāli investīcijām. Līdz ar to Puertoriko gūtā mācība – ir jābūt piesardzīgiem ar pieeju «lielāks, dziļāks, tālāks», jo jāatceras, ka galvenais mērķis ir atpelnīt akcionāra ieguldījumus. Citādi var izrādīties, ka investīcijām nav atdeves vai tā pārāk ilgi jāgaida. Cits novērojums ir tas, ka daudzi procesi Latvijā ir pietiekami caurspīdīgi, kaut arī mums tā neliekas, ja salīdzina ar citos tirgos notiekošo. «Vēl viena svarīga lieta, ko iemācījāmies, bija jaunās tehnoloģijas un kravu apstrāde, proti, nianses, ar ko šeit nebijām saskārušies,» stāsta J. Kasalis. Piemēram, nu viņam ir skaidra visa piegādes ķēde, kā Eiropā importētie augļi no koka nonāk līdz konteineram. Šīs un citas iegūtās zināšanas un kontakti tiks izmantoti RUT biznesā Rīgā.

Piestātnes un tehnika

Runājot par termināļa projektiem Rīgā, RUT valdes loceklis uzsver, ka būtiskākais ir piestātņu būvniecības pabeigšana. Viņš ir gandarīts, ka izdevies pārliecināt (akcionāru), ka šis projekts ir nepieciešams un rentabls, jo, «ja nav piestātnes ar pietiekamu kapacitāti, tad pārējam nav nozīmes». Ar šo projektu, kur līdz ar piegulošajām teritorijām ieguldīts ap pieciem milj. eiro, trāpīts mērķī, un tas būs ieguvums gan konteineru biznesam, gan ģenerālkravām, gan beramkravām. Šobrīd termināli var apkalpot jebkura garuma un platuma kuģi ar iegrimi līdz 11,5 m. Līdz ar to terminālis ir atvēris durvis lielākiem kuģiem un citām kravu plūsmām. Terminālis gadā apkalpo ap trīs milj. t kravu.

«Esam ieviesuši un turpinām uzlabot tehnoloģiju esošo krānu izmantošanai,» par pērn sākto konteinerizētu beramkravu pārkraušanu saka J. Kasalis. Jau vēstīts, ka RUT, izmantojot konteineru portālceltni, kas aprīkots ar apgriešanas sistēmu, visa konteinera saturu nogādā kuģī, apgāžot to kuģa tilpnē. Vaicāts par noliktavu saimniecību, J. Kasalis norāda, ka RUT cenšas uzbūvēt vienu noliktavu gadā, taču pašlaik būvniecības izmaksas ir nelabvēlīgas šāda projekta īstenošanai. Attiecībā uz saldētavas biznesu viņš atzīmē, ka terminālis centīsies atgūt apjomus, kādi tie bija tranzīta ziedu laikā (pirms ES un Krievijas savstarpējām sankcijām), un pāris gadu laikā tas arī varētu izdoties.

Jāspēlē gudri

Terminālis arvien balstās uz trīs kravu pīlāriem, proti, konteineri un saldētava, noliktavu beramkravas (koksnes granulas, pārtikas beramkravas) un kokmateriāli eksportam. Tai pašā laikā uzņēmums arī turpina piesaistīt projektu, t.s. negabarīta vai sezonālās kravas. Tā kā Latvija maz ko lemj lielajā ģeopolitiskajā spēlē, komersantiem jāmēģina saprast, kā ārpusē notiekošais var ietekmēt viņu biznesu, kam pievērst uzmanību, jo terminālim ir grūti ātri mainīt tehnoloģiju, ja situācija pēkšņi mainās. «Mums ir jāatrod tehnoloģija, kas ir pietiekami efektīva, bet tai pašā laikā piemērota daudzām kravu grupām,» teic J. Kasalis.

Eksporta kravu terminālī aizvien ir vairāk nekā importa, taču arī importa ir pietiekami daudz. Eksportētas gan tiek ne tikai Latvijas, bet arī atsevišķu Lietuvas un Igaunijas reģionu kravas, turklāt tās tiek nosūtītas uz arvien tālākiem galamērķiem.

Vaicāts, cik tālu RUT iet piegādes ķēdē, proti, piedāvā ne tikai pārkraušanas pakalpojumus, J. Kasalis norāda, ka uzņēmuma stratēģiju neatklās, taču ir skaidrs, ka patlaban ir sarežģīti strādāt, ja terminālis grib piedāvāt tikai pārkraušanu. Konkurence reģionā ir pietiekami liela, un RUT domā, kā ilgtermiņā sasniegt galapatērētāju un gala piegādātāju. «Salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, noteikti šajā ziņā esam gudrāki un labāki», kas arī palīdz vadības lēmumu pieņemšanā, neļaujot starpniekiem nepamatoti uzstādīt savus noteikumus.

Ieskatāmies nākotnē

Vaicāts par gaidāmo enerģētisko (ogles, naftas produkti) kravu apjomu kritumu nākotnē, RUT valdes loceklis grib cerēt, ka tās būtiski neizsīks, taču atklāts ir jautājums par to, cik un kāda veida tās būs. Tai pašā laikā redzams, ka ir jaunas, tostarp lauksaimniecības kravas, un katram pašam jāizvērtē, kādas kravas viņš grib apkalpot. «Īstermiņa ienesīguma dēļ nemetamies nomainīt būtiskas kravu grupas, kur mums ir ilgtermiņa partneri.» Runājot par jauniem kravu segmentiem, J. Kasalis vien atzīmē, ka «gribam redzēt visu, kas ir konteinerizēts». Un tur ir runa par jebko – ģenerālkravām, beramkravām un lejamkravām. Komentējot neseno vizīti Ķīnā (kur Satiksmes ministrijas vadības darba vizītē līdzi bija arī valsts kapitālsabiedrību, ostu un termināļu pārstāvji), viņš uzsver, ka viens no RUT mērķtirgiem ir Baltkrievija (ķīnieši pie Minskas veido industriālo parku Lielais akmens). Savukārt Ķīna ir tā vieta, kur satikt cilvēkus, kas šādus projektus pārvalda, kontrolē un ietekmē, un faktiski ir runa nevis par nezināmu nākotni, bet jau šobrīd ir reāla kravu plūsma šajā maršrutā. Tāpat RUT mērķis ir kravu plūsmas apkalpošana Skandināvijas‒Krievijas‒Ķīnas maršrutā. Pirmos rezultātus šajā savienojumā viņš gribētu redzēt jau ātrāk nekā pēc gada. RUT apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 31.martam, bija 11,9 milj. eiro, kas ir par 4,1% mazāk nekā iepriekšējā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 29,8% līdz 1,3 milj. eiro, vēstīja LETA. 2001. gadā reģistrētā uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,5 milj. eiro. RUT vienīgais īpašnieks ir Singapūras kompānija Portek International Private Limited, kas pieder Japānas kompānijai Mitsui & Co.