Šī gada maijā mobilo sakaru operators Tele2 uzsācis sociālo kustību Latvija strādā ar mērķi gada laikā piesaistīt vismaz 100 uzņēmumus, kas kopumā no ārzemēm uz Latviju atvestu 1000 valsts piederīgo

Darba tirgus

Jau šobrīd kustības ideja ir plaši izplatījusies uzņēmēju starpā, tai pievienojušies 50 uzņēmēji, kas uz Latviju apņēmušies atvest teju 225 darbiniekus, un seši jau ir atgriezti.

Primāri Tele2 kustības Latvija strādā uzsākšanas dzinulis bija pavisam vienkārša biznesa vajadzība – nepieciešamība pēc darbiniekiem, kurus atrast ir arvien grūtāk. Aptuvenais bezdarba līmenis valstī ir 8,1–8,2%, Rīgā vien 3,6%. Pēc Tele2 komercdepartamenta direktora Raivo Rosta domām, tas norāda uz to, ka bezdarba faktiski nav. «Ja mēs atņemam nost ilgstošos bezdarbniekus, tad dabūsim aptuveni 60 – 70 tūkstošus bezdarbnieku, par kuriem visi uzņēmumi cīnās vai arī ņem viens otram nost. Tā ir realitāte, un darbinieku reāli trūkst visiem uzņēmējiem gan Rīgā, gan reģionos. Trūkst gan augstākā un vidējā līmeņa vadītāju, gan arī zinošu un strādāt gribošu ekspertu visdažādākajās jomās,» novērojis R. Rosts.

Meklē darba rokas

Uzņēmums apzinās, ka ārpus Latvijas ir vairāk kā 170 tūkstoši valstspiederīgo – eksperti dažādās nozarēs, kas savā laikā dažādu iemeslu dēļ ir aizbraukuši prom. «Viens pats Tele2 kā uzņēmums neko nepaveiktu. Dzirdot to, ko runā kolēģi citos uzņēmumos, redzot statistiku, ka aptuveni 70% uzņēmumu meklē darba rokas, ir skaidrs, ka risināt arvien sarukušo darbaspēka problēmu varam, tikai apvienojoties, – tā arī radās ideja par iniciatīvu Latvija strādā,» atceras Tele2 komercdepartamenta direktors.

Nav svarīgi, vai katrs no iesaistītajiem uzņēmumiem atved vienu, desmit, trīsdesmit valstspiederīgo, jo kustības iniciatori negaida tikai latviešus, bet arī krievus, poļus, ukraiņus un citus, kuri agrāk dzīvoja Latvijā. Viņuprāt, svarīgi, ka uzņēmumi ir apvienojušies un vēlas atvest atpakaļ konkrētu cilvēku skaitu, kas strādātu šeit. Kustībai jau pieteikušies tādi partneri, kā Circle K, Rimi, Draugiem Group, valsts institūcijas, piemēram, Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija, kā arī pavisam nelieli uzņēmumi, kas apņēmušies piesaistīt vismaz vienu aizbraucēju.

«Mēs esam tiešā veidā ieinteresēti darba tirgus izaicinājumu atrisināšanā, jo no tā ir atkarīga mūsu uzņēmējdarbība. Pateicoties Circle K labam darba devēja tēlam, mēs joprojām spējam aizpildīt vakantās pozīcijas, taču personāla piesaiste prasa arvien lielāku piepūli un laika ieguldījumu. Katrs uzlabojums demogrāfiskajā situācijā palīdzēs mums strādāt labāk un nodrošināt izcilu apkalpošanu mūsu klientiem,» norāda Circle K personāla vadītāja Jekaterina Leidmane. Uzņēmums apņēmies Latvijā palīdzēt atgriezties diviem cilvēkiem.

Uzņēmēji pielāgojas situācijai

«Es esmu milzīgs Latvijas patriots un teikšu jums godīgi – es būtu ļoti laimīgs, ja ar šo aktivitāti mēs atvestu atpakaļ nevis 1000 iedzīvotāju, bet piecus, varbūt pat 10 tūkstošus. Latvijā ir vairāk nekā 100 000 uzņēmumu, un, ja katrs atgrieztu vismaz vienu aizbraucēju atpakaļ dzimtenē, kas zina, varbūt mums izdodas iekustināt lavīnu. Un šeit man jāsaka, ka tas ir sekundārais mērķis ne tikai man, bet visai Tele2 komandai,» saka R. Rosts. Tele2 komercdepartamenta direktors stāsta, ka visi uzņēmumi, kas ir pievienojušies kustībai Latvija strādā, ļoti rūpīgi pielāgo personāla atlases procesu aizbraucēju piesaistei – tiek ieviestas un izmantotas Skype vai Whats- app video intervijas, pielāgots laiks tieši kandidātu prasībām, pildīti online testi, un, protams, notiek atbalsts un informēšana par pārcelšanos un dzīves iekārtošanu Latvijā. «Šobrīd, kad bezdarbs ir tuvu vēsturiskajam minimumam un Rīgā tas vispār tuvojas kritiskajai atzīmei, uzņēmējiem jāpielāgojas un jāsasniedz tas pats rezultāts, tikai ar citu instrumentu palīdzību,» skaidro R. Rosts.

SIA Tieto Latvia Personāla daļas vadītāja Antra Lazdiņa norāda, ka uzņēmumam visvairāk brīvo vakanču ir finanšu un IT jomās, bet tas neizslēdz arī citas jomas – pārdošanu, projektu vadību, HR un mārketingu. Uzņēmums kustības ietvaros vēlas piesaistīt vismaz piecus ārzemēs dzīvojušus profesionāļus.

Savukārt Tele2 visvairāk trūkst tieši reģionālo vadītāju un klientu centru darbinieku, telemārketinga speciālistu, tehnisko ekspertu un IT profesionāļu, kā arī ik pa laikam tiek meklēti vidējā līmeņa vadītāji – nodaļu vadītāji visdažādākajās jomās. Viena no priekšrocībām, ka kustībā iesaistītie uzņēmumi darbavietas spēj piedāvāt arī ārpus Rīgas. Sociālā kampaņa tiek attīstīta soli pa solim, un Tele2 gada laikā ir apņēmies atgriezt atpakaļ desmit cilvēkus. «Esmu pārliecināts, ka ikviens no mums nakts vidū varētu nosaukt vismaz vienu no saviem paziņām, draugiem vai tuviniekiem, kas šobrīd dzīvo un strādā ārzemēs. Vairāki šādi aizbraucēji ir arī manu paziņu vidū. Negribu tikai runāt par kustību – pats apņēmos atvest vismaz vienu! Kādā veidā es to darīšu? Atvēršu sociālo tīklu Facebook un skatīšos, kuri cilvēki atrodas ārpus Latvijas. Protams, uzsākšu ar viņiem sarunu. Viņi zina, ka strādāju Tele2, varu pastāstīt vairāk par vakancēm šeit, bet tajā pašā laikā man būs jābūt spējīgam kopumā izstāstīt, kāda šobrīd Latvijā ir situācija ekonomikā un darba tirgū. Ja cilvēks ir aizbraucis 2008. vai 2009. gadā, tad viņam joprojām ir saglabājies negatīvs iespaids par Latviju, ko, protams, ietekmē vairākas grūtības, kuras toreiz pārdzīvojām gandrīz visi. Tagad situācija ir mainījusies. Es centīšos atbildēt uz visiem viņu pretargumentiem un pamatot ar faktiem, ar kuriem kustības Latvija strādā ietvaros «apbruņojam» visus tās dalībniekus – vidējā atalgojuma pieaugums, zema inflācija, ļoti zems bezdarbs un plašs vakanču piedāvājums, fantastiskas izaugsmes iespējas, reālā alga, ņemot vērā izmaksas pret saņemto atalgojumu,» apņēmīgs ir R. Rosts. Viņaprāt, mums pašiem ir jānodrošinās ar stāstiem, faktiem, statistiku, lai mēs cilvēkiem radītu pārliecību, ka šeit būs darbs un izcila dzīves kvalitāte. «Finansiālie aspekti, protams, ir būtiski, bet noteikti jāpiemin arī dzīves kvalitāte un visi emocionālie aspekti. Esmu pats gadu dzīvojis Maskavā. Tur bija arī ļoti daudz labu lietu, bet es nemaz nevaru salīdzināt dzīves kvalitāti Maskavā un savā dzimtajā Latvijā. Šeit es esmu mājās, šeit dzīvo mana ģimene, un piektdienas vakarā varu brīvi aizdoties pie vecākiem, lai viņus satiktu un palīdzētu. Maskavā es varēju atļauties tikai Skype sarunu. Arī klusā daba – jūra, meži un pļavas... Viss mums ir piee- jams pusstundas braucienā no skaļās pilsētas dzīves un darba ikdienas,» sajūtās dalās R. Rosts.

Daļai vajag grūdienu

Būtiskākais, ka kustība Latvija strādā nav piespiedu iniciatīva, tās biedri nemaksā nekādu dalības naudu, netiek arī mākslīgi spiesti sasniegt rezultātus. Uzņēmumi, kas iesaistās, ir racionālu mērķu vadīti un pievienojušies pēc pašu iniciatīvas.

«Protams, mēs apzināmies, ka, neskatoties uz Latvija strādā plašo pievienojušos uzņēmu skaitu un mūsu kopējo degsmi, būs arī tādi, kas Latvijā negribēs atgriezties. Aizbraucēju vidū ir arī tie, kuri ir apvainojušies uz valsti, tās politiskiem spēkiem. Būs arī tādi, kas aiz Latvijas robežām atraduši mājas un ar Latviju sevi vairs neasociē. Un tas ir tikai normāli. Mēs koncentrējamies uz izbraukušiem valstspiederīgajiem, kuri sirdī labprāt vēlētos atgriezties dzimtajā zemē. Protams, ļoti labi apzināmies, ka no 170 tūkstošiem mēs neatvedīsim atpakaļ 168 tūkstošus. Ir cilvēki, kuri vēlas, bet viņiem vajag grūdienu, darbavietas, kurās atgriezties, un tos mēs sauksim atpakaļ. Esmu pārliecināts, ka mums izdosies vairāk kā 1000,» optimistisks ir R. Rosts. Viņaprāt, arī valsts institūcijas cenšas atgriezt latviešus dzimtenē un dot savu pienesumu, piemēram, sakārtojot bērnu iestāšanos bērnudārza rindā.

«Mēs vēlamies, lai mūsu darbinieki un citu uzņēmumu darbinieki, kas iesaistījušies šajā kustībā, stāsta saviem draugiem, radiem, paziņām, ka daudzas lietas ir mainījušās. Ļoti bieži cilvēki operē ar sajūtām bez faktiem,» saka R. Rosts.

Pēc kustības iniciatoru domām, atrast darbu nav grūti – gan ar lielu pieredzi, gan bez. Arī Tele2 pieņem komandā jaunus un nepieredzējušus darbiniekus. Uzņēmums piedāvā apmācību programmu, kuras laikā izdevies pārkvalificēt darbiniekus no vienas profesijas uz citu.