Balto sarakstu jeb tā dēvēto padziļinātās sadarbības programmu reformēs, un tā jau ar 2019. gadu darbosies citādāk; kritērijus, kā tajā iekļaus un izslēgs uzņēmumus, noteiks ar valdības noteikumiem

Likumdošana

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, kas sagatavoti, balstoties uz savulaik valdībā skatīto konceptuālo ziņojumu par padziļinātās sadarbības programmas (PSP) darbību un tās attīstības modeli. Pēc Finanšu ministrijas informācijas, likumprojekts paredz ieviest jauna modeļa PSP, kas paredz ieviest automātisku nodokļu maksātāju izvērtēšanas un programmā iekļaušanas procesu. Papildus ieviest nodokļu maksātāju grupēšanu pēc to darbības apjoma, tādējādi radot iespēju kļūt par atbalsta programmas dalībniekiem arī vidējiem un maziem uzņēmumiem. Turklāt tikšot likvidēta PSP 10 cilvēku komisija. Lai šo ieceri varētu īstenot jau no 2019. gada, paredzēts, ka attiecīgie grozījumi stāsies spēkā jau ša gada 1. oktobrī.

Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm, šajā jaunajā PSP varētu iekļauties aptuveni 2500 uzņēmumu. Lai arī PSP darbojas kopš 2012. gada, tajā, pēc Finanšu ministrijas informācijas, ir iekļauti tikai 75 dalībnieki, tādējādi piepildījušās savulaik paustās prognozes (DB 12.06.2013.) par to, ka šī programma kļūs par VIP klubiņu. Uzņēmēji (DB 07.01.2016.) vairākkārt ir aicinājuši Finanšu ministriju un valdību paaugstināt PSP prestižu un pārskatīt kritērijus. Ministru prezidenta Māra Kučinska valdības rīcības plānā ir paredzēts izvērtēt iespēju paplašināt šīs programmas priekšrocības klāstu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu.

Apstiprina prognozes

Sākotnēji bija paredzēts, ka papildu kritēriji, kas ierobežo mazo un vidējo uzņēmumu dalības iespējas, būs spēkā tikai gadu, ļaujot pēcāk dalībnieku loku paplašināt. Kopš 2012. gada 1. jūlija ir pagājuši vairāk nekā pieci gadi, bet PSP kritēriji joprojām ir nesaderīgi ar koncepcijā iekļauto, kā arī Padziļinātās sadarbības programmas mērķi, liedzot tai pievienoties jebkurai juridiskai personai.

Valdības sociālie partneri vērsuši uzmanību, ka jebkurš godprātīgs un valstij lojāls nodokļu maksātājs ir vērā ņemams, līdz ar to ir jādomā par visu nodokļu maksātāju nodokļu morāles celšanas un nodokļu nomaksas motivācijas rīkiem.

Grib redzēt kritērijus

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji pozitīvi vērtēja baltā saraksta reformēšanu, tomēr ar konkrētiem secinājumiem ieteica ne- steigties, bet sagaidīt ne tikai attiecīgā likuma grozījumu akceptēšanu Saeimā, bet vēl jo vairāk attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanu. Proti, grozījumu projektā ir teikts, ka Ministru kabinets būs tas, kurš noteikts kārtību, kādā nodokļu maksātāju iekļaus PSP, kā arī kritērijus programmas dalībnieka statusa iegūšanai, apturēšanai un izslēgšanai no PSP.

Loģistika DSV investē kompāniju iegādē un darba vides uzlabošanā; uzticas vietējiem vadītājiem un atklāj jaunu termināli Rīgā

To sarunā ar Dienas Biznesu pirms jauno biroja un noliktavu telpu atklāšanas jūlijā sacīja globālās loģistikas kompānijas AS DSV Road Holding izpilddirektors (CEO) Sorens Šmits (Soren Schmidt) un SIA DSV valdes loceklis Jānis Meikulāns. DSV nodrošina pilnu piegādes ķēdi saviem klientiem, sniedzot gaisa, jūras, autopārvadājumu, kā arī noliktavu pakalpojumus. «Pēdējos gados esam auguši, iegādājoties citus uzņēmumus, kā rezultātā šobrīd kompānijas apgrozījums pārsniedz 10 miljardus eiro, tai ir 46 tūkst. darbinieku 85 valstīs,» saka S. Šmits. Kopš 1987. gada uzņēmuma akcijas tiek kotētas Kopenhāgenas biržā, bet tā pirmsākumi meklējami 1976. gadā, kad apvienojās daudzas autopārvadājumu kompānijas, lai palielinātu savu konkurētspēju. Proti, ar kapacitātes palielināšanu tika palielinātas iespējas iepirkumos. Tagad autopārvadājumu apgrozījums sasniedz apmēram četrus miljardus eiro, apmēram tikpat veido gaisa un jūras pārvadājumi, bet pārējais ir pienesums no loģistikas un noliktavu (pieci milj. m2) pakalpojumu jomas.

Iegulda biznesā

Runājot par kompānijas aktīviem, S. Šmits norāda, ka kompānijai to nav daudz, proti, DSV nepieder kuģi vai lidmašīnas. Katru dienu Eiropā uz ceļiem ir apmēram 20 tūkst. kravas auto, kas apkalpo DSV klientus, bet tikai 1000 automašīnu pieder pašai kompānijai, kas iznomā arī apmēram 10 tūkst. piekabju. «Visu nopelnīto naudu ieguldām biznesā, nevis aktīvos,» skaidro DSV pārstāvis. Piemēram, jaunās DSV biroja un noliktavu telpas nepieder kompānijai, bet pēc būvniecības tās pārdotas attīstītājam, DSV tās savukārt nomājot. Tādējādi netiek iesaldēti līdzekļi aktīvos. Kompānijas prioritātes attiecībā uz peļņas izmantošanu ir, pirmkārt, iegādāties citas kompānijas, otrkārt, atpirkt savas akcijas. Kā pēdējais lielākais pirkums bija amerikāņu kompānijas Uti Worldwide iegāde 2016. gadā par 1,3 miljardiem USD. Tā galvenokārt darbojās gaisa un jūras pārvadājumu jomā, bet nedaudz arī autopārvadājumu jomā ASV un Dienvid- amerikā. «Tas bija labs pirkums, un mēs integrējām šo kompāniju visai ātri.» DSV aizvien ir visspēcīgākā Eiropā, saka S. Šmits, atbildot uz jautājumu par biznesa ģeogrāfisko sadalījumu. Tad nāk ASV, Āzija, Dienvidāfrika.

Varu vietējiem

DSV klienti pamatā ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodrošina apmēram 70% apgrozījuma, taču ir arī globālās kompānijas, piemēram, GM un Siemens. Kaut arī DSV nav tik pazīstams zīmols kā lielāki tirgus spēlētāji, piemēram, Vācijā, Francijā vai Spānijā, uzņēmums kļūst arvien globālāks. Tai pašā laikā DSV ir tikai 2% no nozares tirgus daļas, kas liecina par lielo konkurenci un sadrumstalotību jomā. Kompānijas klientu vidū ir gan autobūves uzņēmumi, gan ģenerālkravu, gan plaša patēriņa preču un ķīmiskās rūpniecības kravu nosūtītāji. Ir arī daudz vietēja mēroga klientu.

Atšķirībā no DHL vai Schenker, kur kompānijas attīstību lielā mērā nosaka no augšas, DSV ir decentralizēta kompānija, kas piešķir plašākas pilnvaras vietējo uzņēmumu vadītājiem. Piemēram, J. Meikulāns labāk zina Latvijas tirgu, klientus, likumdošanu nekā DSV vadība Dānijā, viņam tiek dotas pilnvaras pārdot DSV pakalpojumus Latvijā. Kamēr vien viņš sasniedz uzstādītos mērķus attiecībā uz budžetu, vietējais vadītājs var turpināt darbu, kā uzskata par vajadzīgu. Tai pašā laikā centralizēti tiek organizēti daudzi atbalsta jautājumi, piemēram, juridiskās, finanšu, IT jomas, lai tādējādi samazinātu izmaksas.

Vaicāts, kā kompānija nonāk pie slēdziena, kādus apgrozījuma un peļņas mērķus vietējiem uzņēmumiem izvirzīt, viņš skaidro, ka tiek ņemta vērā līdzšinējā izaugsme, valstu IKP prognozes. «Un tad mēs klausāmies visās viņu atrunās, jo viņi grib budžetu samazināt, bet mēs – palielināt,» smejoties saka DSV pārstāvis. Kompānijai gan ir vispārējs likums, proti, katru gadu biznesam ir jāaug vismaz par 5%. Uz norādi, ka tas ir vairāk kā valstu IKP, S. Šmits uzsver, ka aiz vietējā uzņēmuma stāv viss DSV tīkls, «muskuļi», IT sistēma, no kā vietējais uzņēmums gūst labumu.

Nākotnes izaicinājumi

S. Šmits lēš, ka arī nākotnē loģistikas tirgus kopumā augs, jo būs arvien vairāk iedzīvotāju, viņu ienākumi augs, līdz ar to palielināsies arī patēriņš. Runājot par Rietumeiropu, viņš gan norāda – jāņem vērā, ka tur mājsaimniecībām jau tagad ir visas lietas, kas tām vajadzīgas, un augt būs grūti. Savukārt izaugsmi nākotnē DSV redz Āfrikā, Āzijā un Austrumeiropā, kā arī ASV, kur kompānija aizvien ir salīdzinoši mazs spēlētājs.

Vaicāts, kā globālie izaicinājumi, piemēram, briestošie tirdzniecības kari un Brexit, ietekmēs nozari, DSV pārstāvis saka, ka līdz ar robežkontrolēm varētu samazināties kravu plūsmu apmēri Brexit dēļ. Līdz šim brīvā tirdzniecība un iedzīvotāju pārvietošanās ES veicinājusi ekonomiku, bet valstu protekcionisms kaut ko no tā visa iznīcinās. Runājot par ASV prezidentu Trampu un tirdzniecības kariem, viņš atgādina ierobežojumus attiecībā uz zināmu preču nosūtīšanu uz Krieviju. «Ūdens vienmēr atrod gultni, pa kurieni tecēt,» uzsver S. Šmits. Viņš zina teikt, ka nedēļu pēc tam, kad kādu kravu nevarēja aizsūtīt pa taisno no ASV uz Krieviju, tā tikusi nosūtīta uz Krieviju caur Turciju. Īstermiņā gan sagaidāmas neērtības, ierobežojumi, bet ilgtermiņā viss atgriezīsies normālās sliedēs, uz vairāk nekā 20 gadu pieredzes pamata prognozē DSV pārstāvis. «Mēs daudz investējam Baltijā, jo uzskatām, ka tas ir fantastisks tirgus,» saka S. Šmits, pievēršoties šim reģionam. Uz norādi, ka Latvijā ir mazāk nekā divi miljoni iedzīvotāju, viņš atbild, ka šeit tāpat var nopelnīt, un investīcijas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā netiktu veiktas, ja tā nebūtu.

Jaunas tehnoloģijas

Vaicāts par jaunu tehnoloģiju ietekmi uz loģistikas jomu, DSV pārstāvis lēš, ka digitalizācija būs viena no pirmajām, kas viesīs izmaiņas nozarē. Bezvadītāja auto būs nepieciešami pieci līdz10 gadi, bet droniem pat vēl ilgāks laiks. Patlaban DSV veido aplikāciju myDSV, lai klienti varētu pastūtīt pārvadājumu pakalpojumus tiešsaistē, ‒ vienu no digitalizācijas piemēriem min S. Šmits. Klientiem būs pieejama informācija, ieskenēti dokumenti, sūtījumu vēsture līdzīgi kā internetbankā par darījumiem. «Nav nepieciešams, lai mūsu nozarē to (dokumentu izsniegšanu) darītu cilvēki,» viņš uzsver, piebilsot, ka loģistikas joma aizvien ir zemas peļņas bizness. Atpelnīt investīcijas iespējams vienīgi uz apjoma rēķina.

DSV nākotnē plāno augt organiski, taču arvien izskata iespēju iegādāties citus uzņēmumus. Vaicāts, vai kāda lielāka kompānija nevarētu nopirkt pašu DSV, viņš atzīmē, ka DSV akcijas katru dienu tiek tirgotas biržā: «Ja jums ir daudz naudas, varat mūs nopirkt.» Jārēķinās gan, ka tam vajadzēs visai prāvu naudas žūksni, proti, kompānijas tirgus vērtība ir 93 miljardi DKK (apmēram 12,5 miljardi eiro).

Jaunās telpas

S. Šmits norāda, ka investīcijas komfortablā darba vidē ‒ līdzīgi kā jaunajā Rīgas birojā un noliktavā ‒ tiek veiktas arī citās valstīs. DSV organizē darbiniekiem futbola kausa izcīņu Eiropā, citos reģionos ir cita veida aktivitātes. Darbinieki tiek sūtīti pieredzes apmaiņā uz uzņēmumiem citās valstīs.

DSV nule kā atklājis jaunas biroja un noliktavu telpas Rīgā, stāsta J. Meikulāns. Uzbūvēts jauns 3000 m2 liels terminālis preču pārkraušanai bez ilgas uzglabāšanas. Tāpat palielinātas biroju telpas par 1000 m2, kur ir plašas telpas darbiniekiem, konferenču centrs, kafejnīca, kas pieejama ne tikai darbiniekiem, bet ikvienam interesentam. Veikta arī līdzšinējā termināļa pārvietošana 2000 m2 platībā, un kopumā Krustpils ielas loģistikas centrā ir noliktavas 8500 m2 platībā. Patlaban uzņēmums izmanto arī citu 7000 m2 lielu muitas noliktavu Rīgā, kā arī 4000 m2 lielu muitas noliktavu Jelgavā, bet nākotnē DSV no tām atteiksies.

Vaicāts par konkurenci Latvijā ar citiem, lielākiem globālajiem spēlētājiem, viņš norāda, ka Latvijā DSV apgrozījuma ziņā ir lielākais no globālajiem spēlētājiem. Iespējams gan, ka lielāku konkurenci veido vietējās kompānijas. DSV Latvijā 15% apgrozījuma dod jūras un gaisa pārvadājumi, bet pārējo – autopārvadājumi. Pērn uzņēmuma apgrozījums Latvijā bija 46 milj. EUR, patlaban te strādā 150 darbinieki. Pēdējos trīs gados strauji audzis vietējais tirgus. Vaicāts par kravu tranzītu NVS valstu virzienā, viņš norāda, ka autokravas no Eiropas pārsvarā iet pa taisno caur Baltkrieviju vai Ukrainu, bet no Skandināvijas – caur Somiju vai Krievijas ostām.