ražošana Cauruļu sistēmu ražotājs Evopipes ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro. Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro un palielināt ražošanu jaudu par 15% jeb līdz pat 25 000 tonnām gadā

Evopipes dibināts 2005. gadā, un pirmie trīs gadi pagāja projektējot, būvējot, izvēloties pareizās tehnoloģijas un iegādājoties iekārtas. 2008.gada nogalē tika uzsākta ražošana, un šis jau ir uzņēmuma desmitais pastāvēšanas gads. «Tajā laikā, kad radās ideja par ražotnes izveidi, līdzīga ražojoša uzņēmuma, kurš ražotu gofrētu cauruļvadu sistēmas, Baltijā nebija. Tas bija viens no iemesliem - saredzējām brīvu nišu šajā jomā un laikā,» stāsta SIA Evopipes valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins. Iepriekš uzņēmuma vadītājs nodarbojies ar šāda tipa cauruļu vairumtirdzniecību, līdz ar to bija zināms esošais tirgus un produkti. Loģisks solis bija sākt ražot šos produktus.

Investē katru gadu

Uzņēmums ražošanu uzsāka tieši krīzes laikā. «Pirmie gadi bija sarežģīti, bet gadu laikā attīstījāmies un, paskatoties atpakaļ, esam krietni izauguši. Katru gadu uzņēmumā investētas būtiskas summas. Esam auguši gan ražošanas līniju skaita ziņā, gan apjoma, gan teritorijas ziņā un esam uzbūvējuši ražošanas piebūvi,» stāsta E. Viļķins. Pēdējos trijos uzņēmuma attīstības gados tikušas ieguldītas būtiskas investīcijas, no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro ik gadu. Pērn uzņēmums piedzīvojis lielas investīcijas - veikta ražotnes piebūves būvniecība un iegādāta jauna ražošanas iekārta, kas spēj saražot caurules pat viena metra diametrā. Šogad pasūtīta jauna ražošanas līnija un plānots to uzstādīt jau oktobrī. Kopumā uzņēmumā būs deviņas ražošanas līnijas ar kopējo ražošanas jaudu līdz pat 25 000 tonnu gadā. Šogad plānots pārstrādāt 12-13 000 tonnas polimēru izejmateriālu. Katra investīcija ir ilgtermiņa projekts, kura atmaksāšanās tiek plānota 3 līdz 5 gadu periodā. Evopipes turpina attīstīties, iegādājies 3,2 hektārus zemes un tuvākajos gados plāno būvēt jaunu ražošanas korpusu.

Caurules tiek ražotas gan vietējam tirgum, gan eksportam. Uzņēmuma produktus iespējams sadalīt divās lielās būtiskās grupās – caurules, kuras paredzētas kabeļu aizsardzībai un šķidrumu pārvadīšanai. «Mūsu pārdošanas pieeja neatšķiras no tirgiem, tā visos tirgos ir vienāda, vai tas būtu Latvijā vai eksporta tirgos. Viss zināmā mērā ir globalizējies,» tā E.Viļķins. Uzņēmuma pamatklienti ir vairumtirdzniecības organizācijas, kuras veic produktu distribūciju līdz gala klientiem, un tas fokusējas uz profesionāliem produktiem.

«Protams, ir būtisks arī privātais sektors, un tajā mēs piedalāmies, bet privātpersonas pārsvarā iegādājas šos produktus būvmateriālu veikalos. Mūsu risinājumi ir orientēti uz profesionāliem klientiem. Protams, mūsu sortimentā ir produkti, kurus privātais lietotājs izmanto, piemēram, drenāžas caurules, mazāka izmēra caurtekas, mazu diametru spiedvadi. Tas ir šaurs produktu spektrs no mūsu kopējā sortimenta, ko izmanto privātais patērētājs,» novērojis Evopipes valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka ražojošu konkurentu Latvijā uzņēmumam nav. «Plašākā mērogā mūsu konkurenti ir globālie spēlētāji, kuriem ir katrā ES valstī vai ārpus tās savas ražotnes. Viņiem arī Latvijā ir savas pārstāvniecības. Konkurence ir pietiekami augsta, un katrā būvniecības projektā pastāv sīva sāncensība. Baltijas mērogā tiešo konkurentu ražotnes ir Viļņā un Tallinā. Mūsu nozarē Baltijā ir 6–7 ražotāji. Mūsu pamatirgū, Baltijā un Skandināvijas valstīs, kopumā ir ap 15 ražotājiem ar 20 - 25 ražotnēm,» skaidro E.Viļķins.

Attīstās eksporta tirgos

Pieprasījumu pēc cauruļu sistēmām uzņēmuma vadītājs raksturo kā kardiogrammu. Desmit gadu laikā ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi. Infrastruktūras būvniecība ir investīciju projekti ar ilgiem atmaksāšanās un amortizācijas periodiem, tāpēc tirgus ir pakļauts ilgtermiņa budžeta plānošanai. Pašreiz Latvijā un Baltijā investīcijas infrastruktūrā ir ļoti saistītas ar Eiropas struktūrfondu izmantošanu. «Viens periods beidzās, un otrs īsti vēl nav sācies, infrastruktūras būvniecībā starp šiem periodiem ir spēcīgs aktivitātes kritums. 2016. gadā būvniecībā kopējais tirgus apjoms nokrita par 22%, bet infrastruktūras un tīklu būvniecība - pat vairāk nekā uz pusi, Latvijā it īpaši, Igaunijā un Lietuvā mazāk. Attīstāmies eksporta tirgos un ar to varējām kompensēt Latvijas kritumu. Mēs nedrīkstam būt atkarīgi tikai no viena tirgus. Tāda tendence mūsu tirgos ir novērojama ik gadu, kādā tirgū ir kritumi, kādā strauja izaugsme, attiecīgi mēs spējam noturēt kopējo pieprasījumu pozitīvu, kas mums ļauj mēreni augt un attīstīties,» stāsta E.Viļķins.Pašreiz no jaunā plānošanas perioda aktīvi tiek ieguldīti līdzekļi infrastruktūrā. Pēc uzņēmēja domām, sākot ar pagājušo gadu un līdz 2022. gadam varētu būt stabils pieprasījums. «Pieprasījums ir stabils, Latvijā pašreiz tiek attīstīta virkne infrastruktūras projektu. Kas notiks pēc 2022. gada – domāju, ka būs infrastruktūras būvniecības tirgus samazinājums un produkcijas noieta kritums. Bet kopumā pesimismam nav pamata, mēs kā valsts kļūstam mazliet gudrāki, un domāju, ka kritums varētu būt lēzenāks. Visiem ir skaidrs, ka šie fondu līdzekļi ar katru periodu samazināsies un tikai uz tiem nevarēs paļauties, būs arī sava nauda jāinvestē infrastruktūrā. Attiecīgi būs jāmaina tarifu politika sabiedriskajiem pakalpojumiem, lai ir pietiekams līdzekļu apjoms inženierkomunikāciju tīklu uzturēšanai, remontiem un plānveida rekonstrukcijām, jaunu tīklu būvniecībai un attīstībai,» uzskata Evopipes valdes priekšsēdētājs.