Alternatīvās degvielas Cer uz Eiropas kravu pārvadātājiem; Latvijā gan tik drīz šo degvielu neredzēt

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA RT Services Baltics valdes loceklis Mārcis Krastiņš. Viņa vadītais uzņēmums veic Shell degvielas karšu tirdzniecību Baltijas valstīs, kā arī piedāvā transporta uzņēmumiem citu valstu ceļu lietošanas apmaksas ierīces. Pēc degvielas staciju tīkla pārdošanas 2002. gadā Shell Baltijas valstīs nav pārstāvēts ar savu kapitālu, bet darbību trijos virzienos veic ar licencēšanas un aģentu starpniecību. Ar Shell eļļu un smērvielu tirdzniecību, kā arī degvielas mazumtirdzniecību Latvijā nodarbojas citi uzņēmumi. RT Services Baltics birojos Latvijā un Lietuvā katrā ir trīs darbinieki.

Lielais ietvars

Viens ir publiski paustie viedokļi, otrs – ko saka zinātne, trešais – kā beigu beigās notiek dzīvē, ‒ tā M. Krastiņš atbild uz jautājumu par to, cik tad ilgi vēl neatjaunojamo (fosilo) energoresursu pietiks, jo regulāri tiek spekulēts ar to, ka naftas krājumi iet uz beigām, un arvien vairāk uzsvars tiek likts uz atjaunojamajiem energoresursiem (saule, vējš). Neizskatās, ka tuvākajā nākotnē naftas krājumi varētu beigties. Tai pašā laikā nozares kompānijas, vēloties radīt pēc iespējas mazāku izmešu apjomu, plāno savu darbību ilgtermiņā, ņemot vērā cilvēka darbības ietekmi uz globālo sasilšanu un sabiedrības viedokli attiecībā uz resursiem. Līdz ar to ir redzama liela kustība gāzes virzienā, «jo tā šajā ziņā atbilst visiem jauno enerģiju sapņiem». Proti, gāze ir komerciāli izdevīga un viegli transportējama, tai pašā laikā tā ir videi un sabiedrībai kopumā draudzīgāka nekā, piemēram, ogles. Tomēr arī naftas lomas mazināšanās nākotnē neesot paredzama, jo tā ir kā izejviela ķīmijas rūpniecībai. Droši vien, ka arī turpmāk varēs dzirdēt stāstus, ka tūlīt viss beigsies, taču tehnoloģijas mainās, piemēram, slānekļa gāzes ieguve nu ir milzīga industrija ASV.

Vaicāts, cik lielā mērā atjaunojamo energoresursu popularitāte ir balstīta tehnoloģiju kompāniju vēlmē nopelnīt, M. Krastiņš atzīmē, ka tirgus ilgtermiņā noregulēsies, taču vienas paaudzes ietvaros «varam savārīt diezgan daudz nepatikšanu», jo reizē darbojas gan tirgus principi, gan atšķirīga regulācija un lobēšanas mehānismi Eiropā un ASV. Eiropa, kurai pašai energoresursu nepietiek, rada samērā striktus spēles noteikumus. Taču prasības, piemēram, transporta sektorā, pēc mazākiem izmešu apjomiem nav iespējams sasniegt, uzlabojot dīzeļdegvielu, kā rezultātā uzmanība tiek pievērsta gāzei. Viņaprāt, labākais veids, kā valstij ietekmēt to, kāda degviela tiek lietota, ir ar nodokļu palīdzību, attiecīgi ceļot vai samazinot akcīzi kādam degvielas veidam.

Dīzelis vēl nemirs

Vaicāts, vai Latvijā iegādātajai Shell degvielai būs tāda pati kvalitāte kā Rietumvalstīs, M. Krastiņš uzsver, ka tam tā būtu jābūt, tādēļ arī klienti, piemēram, Krievijā, kur Shell naftu neiegūst, ziemā, lai nepaliktu uz ceļa, dodot priekšroku kompānijas produkcijai. Atšķirības no konkurentu degvielas ir piedevās, kas ļauj ietaupīt līdz pat 3% degvielas. Šo rādītāju, protams, ietekmē arī braukšanas stils. Runājot par līdzšinējo dīzeļdegvielas uzvaras gājienu, viņš saka: «Prognozēt nākotni ir ļoti nepateicīga lieta, taču (kravas auto segmentā) vēl gadus 15 redzēsim būtisku dīzeļa klātbūtni.» Protams, arī šeit laužas iekšā elektrība un gāze, bet katrai no jaunajām degvielām ir savi plusi un mīnusi, kamēr dīzelim ir (funkciju veikšanai) vajadzīgā kvalitāte, izmaksas, infrastruktūra, aprobētas auto tehnoloģijas. Turklāt tirgū ir milzums daudzums šādu mašīnu, kas vienā dienā nekur nepazudīs, un nav tik vienkārši pārveidot dīzeļdzinēja kravas auto, lai tas varētu izmantot gāzi. Vaicāts, vai elektromobiļi tomēr neizgriezīs pogas tradicionālo degvielu tirgotājiem, viņš norāda, ka tiek prognozēts ‒ lielo pilsētu centros un līdz 200 km ap tām tiks izmantotas maksimāli videi draudzīgas tehnoloģijas, tostarp elektromobiļi, bet tālākām distancēm kravu pārvadājumiem paliks dīzelis. Te gan vispirms ir runa par bagātām valstīm, kas var atļauties subsidēt šādu pāreju: «Gāze, cerams, ieņems arvien būtiskāku vietu, bet pāreja, šķiet, nebūs ātra.»

Cer uz gāzi

Ja, piemēram, Neste šobrīd neizskata iespēju sākt tirgot sašķidrināto dabasgāzi (SDG), tad Shell jau atvēris vairākas DUS, kur kravas auto to var uzpildīt. Vaicāts, kāpēc kompānija izvēlējusies sašķidrināšanu, ne saspiešanu, M. Krastiņš norāda, ka tas ir vairāk tehnoloģiskā procesa dēļ – samazinās pārvadāšanas izmaksas, kā arī tiek atrisināti vairāki drošības jautājumi. Tai pašā laikā jārēķinās, ka visiem šoferiem, kuru kravas auto kā degvielu izmanto SDG, jāiziet speciālas apmācības, lai zinātu, kādus drošības pasākumus uzpildes laikā ievērot.

Komentējot to, cik plašs šobrīd ir SDG DUS tīkls, viņš norāda, ka problēma ar šīs degvielas ieviešanu patlaban ir tā, ka «nav mašīnu, jo nav uzpildes staciju, un nav uzpildes staciju, jo nav mašīnu». Taču Shell, līdzīgi konkurentiem, pieņēmis lēmumu iet tirgū un attīstīt DUS tīklu. Uz to reaģējuši auto ražotāji, īpaši Iveco un Volvo, arī MAN. Patlaban Shell attīsta šo tīklu Holandē, Beļģijā, taču, izmantojot partneru stacijas, jau šobrīd SDG var uzpildīt «no Anglijas līdz Spānijai», jo ar vienu uzpildes reizi pietiekot 1000‒1500 km. Shell ir plāni par DUS tīklu arī citās valstīs (Vācijā, Polijā). Lai šī degviela biznesam būtu pievilcīgāka un tiktu pirkti atbilsotoši auto, ir valstis, piemēram, Vācija, kas izvēlas to subsidēt. Tāpat valstis vai nu piemēro zemāku akcīzes likmi SDG, vai arī to atceļ pavisam. Pēc M. Krastiņa teiktā, būtiskākā problēma ir nevis tā, ka mašīna ir dārgāka, bet otreizējā tirgus neesamība. Taču nule kā pirmais Baltijas klients (Lietuvas transporta firma) sāks testēt ar SDG uzpildāmu auto. «Trīs gadu laikā piedāvāsim biznesam (DUS) tīklu Eiropā, uz kuru var paļauties,» par SDG pieejamību Shell un partneru tīklā tuvākajā nākotnē saka M. Krastiņš. Viņš uzsver, ka bez iedzīvotāju, valdību un autoražotāju spiediena papildu faktors tīrākas degvielas izmantošanai ir arī publiskā tēla nozīmība lielajām kompānijām, kas vēlas, lai arī to piegādātāji būtu «zaļi».

RT Services Baltics vadītājs lēš, ka SDG būs komerciāli izdevīgs arī sabiedriskajam transportam, kaut patlaban šajā jomā tiek izmantoti citi alternatīvās enerģijas avoti. Vieglo auto jomā gan situācija ir nedaudz atšķirīga. Ja Rietumos cilvēki, izdarot izvēli, ņem vērā ne tikai cenu, bet arī citus faktorus, tad Baltijas valstīs cilvēki pamatā skatās uz cenu. Tāpat ir svarīgs DUS tīkls, un atklāts ir jautājums, «kurš no esošajiem spēlētājiem izdomās, ka tā ir nākotne un to ir vērts attīstīt». Zināms izaicinājums privātpersonām varētu būt arī papildu apmācības nepieciešamība, bet «varbūt tobrīd tehnoloģija jau būs attīstījusies». Taču «nākotne pienāk ātrāk, nekā paši bieži vien domājam», par SDG izmantošanu degvielai jau šobrīd saka M. Krastiņš, atceroties, ka pirms pieciem gadiem kāds klients jokodams jautājis: «Kad beidzot būs tā gāze?» Arī vietējiem uzņēmumiem par to būs jādomā, ja pēkšņi kādam konkurentam samazināsies (pārvadājumu) kilometra izmaksas. Pagaidām to, «vai šī tehnoloģija uzvarēs, mēs nezinām», bet tiek liktas lielas likmes uz to, ka tā būs arī komerciāli veiksmīga.

Šobrīd gan nav nekādu pazīmju, kas liecinātu, ka degvielas tirgotāji grasītos pārkārtoties, piedāvājot tirdzniecībā SDG, norāda Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis. Pēc viņa teiktā, Latvijā nav ne tādu auto, ne tādas infrastruktūras, kas būtu metodiski jāattīsta.

Ne tikai kartes

RT Services Baltics veic Shell degvielas karšu izplatīšanu jau 11 gadus. Lielākais kompānijas bizness ir Lietuvā, jo tur ir vairāk un lielākas transporta kompānijas nekā Latvijā. Jomā konkurence ir liela, līdz ar to «ir gājis dažādi». Šobrīd gan neviena degvielas kompānija vairs neesot tīri degvielas tirgotāji. Proti, klienti tiek arī kreditēti: «Daļēji esam finanšu biznesā.» Tāpat kompānija palīdz klientiem atgūt nodokļus (PVN, akcīzi) ārvalstīs, piedāvā citu valstu ceļu izmantošanas apmaksas ierīces. «Kartes gan lēnā garā kļūst par pagātni», jo klientiem jāpiedāvā tehnoloģijas, ar kuru palīdzību pārvietošanās pa Eiropu ir ērta un droša. Karte kā fizisks objekts to ierobežo, tādēļ jārunā par aplikācijām, līdz ar to kompānija darbojas arī fintech biznesā. Līdztekus šiem pakalpojumiem, RT Services Baltics piedāvā klientiem kreditēt, apmaksājot ar EuroShell karti, citus pakalpojumus, piemēram, automašīnu pārvešanu pār Alpiem pa dzelzceļu vai prāmju pārvadājumus. Vaicāts par tirgus daļu, M. Krastiņš norāda, ka to ir samērā grūti noteikt, bet viņš lēš, ka tie varētu būt 10%. Gan Latvijā, gan Lietuvā uzņēmumā strādā trīs cilvēki.

Vēstures mācība

Komentējot uzņēmuma darbības sākumu 2007. gadā, tā vadītājs norāda: «Tā kā man bija pieredze ar Krievijas pirmo krīzi (1998. g.) Shell ietvaros (arī degvielas karšu tirdzniecības jomā Latvijā), zināju, kā tas dabā izskatās.» Līdz ar to otrā krīze nav nākusi kā pārsteigums. Tobrīd gan daudzi klienti vienkārši pazuduši un vairs nav uzradušies. Pēc 2008. gada krīzes uzņēmums gan zināmā mērā bijis ieguvējs, jo daudzas kompānijas, kas strādāja ar Krieviju, kura nebija RT Services Baltics prioritārais tirgus, pārorientējās uz Rietumeiropu un Skandināviju. Tā kā šiem uzņēmumiem nebija kompetences šajos tirgos, tās izmantoja RT Services Baltics pakalpojumus.

Patlaban bizness, kas ir ciklisks, atrodas visilgāk augšupejošā līknē. Līdz ar to (ekonomiskai) lejupslīdei statistiski vajadzētu notikt, taču «neviens nezina, kad». No toreizējās krīzes transporta kompānijas gan ir mācījušās, diversificējot klientu portfeli, secina M. Krastiņš. «Arī mēs skatāmies, vai mums ir pietiekami daudz un dažādu kompāniju.» Pagaidām, kamēr pasaules ekonomika aug un arī Vācija kā Eiropas dzinējspēks aug, «arī Baltijā jūtamies ļoti labi».