Graudkopībā nopelnīto investē tūrismā
Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāri zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus
tūrisms
Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – par graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcas atpūtas kompleksu Miķelis.
Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Papildus klientiem pieejams pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.
Vairāk brauc igauņi
Tūristu plūsmu būtiski ietekmē tas, ka viesnīca atrodas netālu no Latvijas–Lietuvas robežas. Viesnīcas direktors pastāsta, ka kopējo klientu plūsmu šobrīd veido 75% individuālie klienti un 25% – korporatīvie. Viesnīcas klientu finansiālais pienesums ir lielāks nekā citi blakus pakalpojumi. J. Strazdiņš novērojis, ka viesnīcas apmeklētāji izmanto gan restorānu, gan arī citus pakalpojumus. Pirms viesnīcas atvēršanas no visiem ārzemju klientiem aptuveni 70% bija lietuvieši. Savukārt šobrīd nakšņošanas iespējas no ārzemniekiem visbiežāk izmanto igauņi – 23%, pēc tam seko lietuvieši – 20%, somi – 6% un krievi – 14%. Atpūtas komplekss kļūst aizvien pieprasītāks no ārzemju viesu un ziemeļu valstu iedzīvotāju puses. Novērots, ka mazāk uz Miķeli brauc tūrisma aģentūras, jo izmitināšana vienas dienas ceļojumiem vairāk notiek Rīgā un tās apkārtnē.
Atpūtas kompleksa viesnīcas būvniecības pamatakmens tika ielikts 2016. gada augustā. Sadarbojoties ar projektēšanas biroju Aide un arhitektu Jānis Rinkeviču un ievērojot tradīcijas, kas ir apkārtnē, tika izstrādāts projekts. Pērn par jaunuzbūvēto viesnīcu saņemta Būvniecības gada balva un 2. vieta kategorijā Labākā sabiedriskā ēka Latvijā. «Es domāju, ka būtiski ir tas, ka šī vieta tikai tagad sāk uzņemt apgriezienus. Iepriekšējā gadā mēs paši īsti nesapratām, kur un kā virzīsimies un kas notiks. Tagad ir tas brīdis, kad «ritenis sāk iegriezties». Protams, pērn visi taustījās, cilvēki brauca un skatījās. Skaidrs ir viens, ka tie, kas šeit ir bijuši vienu reizi, atgriežas gan otro, gan trešo reizi. Apmeklētāju pulks kļūst aizvien lielāks un lielāks, līdz ar to paplašinās arī darbinieku skaits. Iepriekš īsti nezinājām, uz ko mēs ejam un cik darbiniekus mums vajadzēs. Salīdzinot ar pagājušo vasaru, apgrozījums ir stabili divkāršojies kopš tā brīža, kad mēs atvērām viesnīcu. Līdz viesnīcas būvēšanai šis viss bija kā hobijs un blakus nodarbošanās. Liekas, ka viss būs baigi forši un tagad šo lietu mēs esam noveduši līdz biznesa līmenim, ar kuru sākam pelnīt un sevi atražot,» saka atpūtas kompleksa Miķelis īpašnieks A. Vējš.
Vajadzēja būvēt jau ātrāk
A. Vējš pastāsta, ka katru brīdi tiek domāts par to, kā atpūtas kompleksu attīstīt un piesaistīt jaunus klientus. Iespējams, tiks veiktas ēku piebūves, kā arī teritorija papildināta ar jaunām ēkām. «Neskatoties uz to, cik liela būs peļņa un apgrozījums, papildus investējam mana uzņēmuma SIA Uzvara–lauks līdzekļus, lai viss šeit būtu kārtībā, izskatītos skaisti un lai visiem būtu patīkami,» norāda kompleksa īpašnieks. Viņš pastāsta, ka domas par viesnīcas būvēšanu bija jau pēdējos piecus gadus. «Protams, tagad es saprotu, ka to vajadzēja izdarīt jau piecus, septiņus vai pat desmit gadus ātrāk. Tā doma jau bija visu laiku, jo viesnīcas pietrūka. Ieguldījums ir mana uzņēmuma nauda, un tie nav nekādi Eiropas fondi. Daudzmaz centāmies to uzbūvēt kā priekš sevis. Te ir kā Rīga, kura nekad nav pabeigta, un visu laiku ir jāiegulda, jātaisa, jādara.» Nedēļas nogalēs viesnīca, kas pavisam nesen nosvinēja gada jubileju, visbiežāk ir pilna, bet nedēļas vidū aizņemti ir aptuveni puse no numuriņiem. Pēc atpūtas kompleksa direktora domām, šobrīd vasaras mēneši atbilst vidējiem Latvijas statistikas datiem par viesnīcu noslogojumu ārpus Rīgas. Viņaprāt, viesnīcu noslogotība Rīgā ir jāvērtē atsevišķi.
Iespējams, papildinās ar SPA
Pēc atpūtas kompleksa īpašnieka domām, viesnīca esošajā vietā bija vienkārši nepieciešama. Viņš novērojis, ka Bauskā viesnīcas stāv pustukšas vai pavisam tukšas, taču piedāvājums šajā segmentā pastāv. Viņaprāt, atpūtas komplekss Miķelis no citām nakšņošanas iespējām atšķiras ar to, ka ir pieejama ne tikai viesnīca, bet arī papildu apskates objekti.
«Bauska ir pierobežas pilsēta, tepat ir Rīga, tāpēc Bauska kā stratēģiska vieta neliekas interesanta. Šeit bez nakšņošanas iespējams piedāvāt kaut ko vairāk, un tas ir būtiskākais,» domā A. Vējš. Gan pēc atpūtas kompleksa direktora, gan īpašnieka domām, klienti novērtē klusumu, dabu un sakopto vidi.
«90. gados šī vieta nebija nevienam vajadzīga, viss bruka un juka. Nevienam šis nebija vajadzīgs, tad es, jauns būdams, šo pārņēmu. Protams, šeit bija jāiegulda milzums naudas. Katru gadu jāinvestē aptuveni 100 000 eiro, lai visu uzturētu un ieviestu kārtību. Viesnīca un šis objekts to atpelnīt nevar. Zināmā mērā darbs, kas šeit tiek paveikts un ko mēs te ieguldām, spēj sevi atražot, un tas ir galvenais,» uzskata A. Vējš.
Domājot par atpūtas kompleksa nākotnes plāniem, A. Vējš saka: «Redzēsim, varbūt izdomāsim uzbūvēt SPA. Tas vēl ir tikai ideju līmenī. Kaut kā vēl trūkst, lai cilvēki būtu vairāk nodarbināti un šeit būtu, ko darīt. Ja uz šejieni atbrauc, tad lai paliek divas vai trīs dienas.»