Intervija Nekvalificētā darbaspēka atalgojums pašlaik jau ir sasniedzis neadekvāti augstu līmeni, un tā noteikti ir problēma. To intervijā DB uzsver uzņēmuma Arčers valdes locekle Maija Baltgalve

Kāds Arčeram ir bijis šā gada sākums un kādu kopumā prognozējat 2018. gadu?

Jāsāk ar to, ka pērnais gads mums bija ar rekordlielu apgrozījumu – 60 miljoni eiro. Tas bija saistīts ar lielu tādu projektu īpatsvaru, kur kopā bija gan projektēšana, gan būvniecība. Proti, projektēšana bija 2016. gadā, bet būvniecība notika 2017. gadā. Šie projekti tagad ir noslēgušies, un ir iesācies jauns cikls, kur šogad būs tikai projektēšana, bet būvniecība sāksies nākamajos gados. Tā ka šis gads finansiāli nebūs tik veiksmīgs kā aizvadītais. Tomēr mēs stabili lūkojamies nākotnē, nekādas dīkstāves nebūs, taču arī nekādi strauji izrāvieni vai rekordi nebūs.

Kuri šogad ir jūsu lielākie projekti?

Mēs turpinām Rēzeknes olimpiskā centra un Stopiņu kultūras nama būvniecību, šogad ekspluatācijā nodosim Valmieras peldbaseinu. No jaunajiem projektiem mums ir Tiesu namu aģentūras ēkas būvniecība Jēkabpilī, un tikko noslēdzām līgumu par Angļu ģimnāzijas Rīgā rekonstrukciju. Ir arī atsevišķi privāti projekti. Jāteic, ka piedalāmies vairākos iepirkumu konkursos.

Vai piedalāties arī Rail Baltica iepirkumos?

Jā, tieši Rīgas Centrālās stacijas būvniecības iepirkumā. Esam kvalificējušies konkursa otrajai kārtai un gaidām rezultātus.

Vai nav bažas, kā veiksies pēc 2020. gada, kad vairs nebūs pieejami līdzšinējā apjomā Eiropas struktūrfondi?

Protams, ir jādomā par savas pievienotās vērtības vairošanu, lai spētu izdzīvot mainīgos apstākļos. Taču nebūs tā, ka ar 2020. gadu projekti apstāsies, kā ar nazi nogriezti. Domāju, ka daudzi no tiem vēl turpināsies pēc 2020. gada.

Kāds jūsu portfelī ir privāto pasūtītāju īpatsvars?

Šogad tie ir 15% līdz 20%.

Vai nav riskanti tik lielā mērā būt atkarīgiem no publiskā pasūtītāja?

Mēs par to esam domājuši un strādājam arī ar privātajiem pasūtītājiem, un jāteic, ka katru pasūtījumu nopietni izvērtējam. Pēdējos gados esam piedalījušies visos lielākajos konkursos, kurus izsludinājuši privātie pasūtītāji.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada pirmajā ceturksnī būvniecības izmaksas ir kāpušas par 3,5%. Vai šī tendence turpināsies?

Noteikti. Ja runājam par darbaspēka izmaksām, tad sākam atgriezties pirmskrīzes līmenī. Jāteic, ka nekvalificētā darbaspēka atalgojums pašlaik jau ir sasniedzis neadekvāti augstu līmeni, un tā noteikti ir problēma.

Kāds īpatsvars būvniecības izmaksu kāpumā ir darbaspēkam un materiāliem?

Lielākā daļa – 70% – ir darbaspēka izmaksas. Vēl viena problēma – ir noteikts, ka visiem objektiem ir piecu gadu garantija, līdz ar to daudziem uzņēmumiem ir noslogotas šīs garantiju līnijas bankās. Tā ka finansējums arī ir kļuvis mazliet nepieejamāks.

Vai darbojaties arī kā nekustamā īpašuma attīstītāji?

Konkrēti uzņēmums Arčers nē, taču mūsu holdings gan.

Daudz runā par to, ka īres tirgū katastrofāli trūkst ekonomiskās klases dzīvokļu, jo attīstītājus vairāk interesē premium klases segments. Kā jūs redzat, kas varētu motivēt attīstītājus vairāk pievērsties tieši ekonomiskās klases īres dzīvokļu būvniecībai?

Tas bija jādara pirms pāris gadiem, kad bija dīkstāve. Pašlaik, kad cenas kāpj, nav īstais laiks, lai būvētu ekonomiskās klases dzīvokļus. Attīstītāji pat nezina, vai atmaksāsies premium klases mājokļi.

Tas ir zināms strupceļš, jo tieši nepieejama mājokļa dēļ cilvēki no reģioniem dodas strādāt nevis uz Rīgu, bet ārvalstīm.

Tā, nenoliedzami, ir problēma. Tajā pašā laikā, runājot par bezdarbu reģionos, jāteic, ka mēs savos objektos ārpus Rīgas vienmēr cenšamies piesaistīt vietējo darbaspēku. Tā vēlējamies rīkoties arī, būvējot Tiesu namu aģentūras namu Jēkabpilī. Pilsētas Nodarbinātības valsts aģentūras filiālē mums iedeva sešu cilvēku kontaktus. No tiem mēs pusi nevarējām sazvanīt, citi pat neatnāca uz darba interviju. Tā ka piesaistīt palīgstrādniekus reģionos uz vietējiem objektiem ir ļoti sarežģīti.

Kā jums vispār sokas ar darbaspēku? Vai ir vakances?

Mēs kuru katru darbā neņemam, jo mums vajag sava aroda pratējus. Ir vērojama tendence, ka zināma daļa speciālistu atgriežas no ārzemēm un nāk pie mums strādāt. Daudzus darbus varam veikt holdinga ietvaros.

Kāds ir mazkvalificētu strādnieku īpatsvars būvobjektā?

20 līdz 30 cilvēki uz 300 līdz 500 cilvēkiem.

Runājot par darbaspēka trūkumu, biežāk dzirdētais arguments ir: maksājiet cilvēka cienīgu algu, tad strādnieku netrūks. Ko domājat par šādiem argumentiem?

Es neuzskatu, ka Arčera maksātā alga strādniekam – 1000 līdz 1200 eiro uz rokas – būtu maza vai cilvēka necienīga. Tomēr darbinieku mums trūkst. Lai mazinātu negodīgu konkurenci un ēnu ekonomiku, Arčers viens no pirmajiem iestājās gan par ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē, gan elektronisko darba laika uzskaiti. Manuprāt, pašreizējais slieksnis būvobjektiem – miljons eiro, no kura sākas elektroniskā darba laika uzskaite, – ir daudz par augstu. Uzskaite ir nepieciešama arī mazajos objektos, kur pārsvarā ir «melnās» naudas. Elektroniskajai darba laika uzskaitei vajadzētu būt visos objektos.

Latvijas būvniecības partnerība uzsver, ka ģenerālvienošanās noslēgšanai kritiski svarīgi ir grozījumi Darba likumā, kas ļautu uzņēmumiem, kas šo vienošanos parakstījuši, pašiem vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% no darba samaksas. Vai, jūsuprāt, tiešām šie grozījumi ir tik svarīgi?

Jā, jo tā būtu laba motivācija uzņēmumiem, kas vēl ģenerālvienošanos nav parakstījuši. Jebkurā gadījumā strādnieki būtu ieguvēji, jo vienošanās rezultātā oficiālā darba samaksa būtiski pieaugtu.

Kā jūs risināt sezonalitātes problēmu? Kas notiek ar strādniekiem, kuri darba specifikas dēļ to nevar veikt ziemā?

Civilajā būvniecībā tā nav problēma. Mēs varam savus strādniekus nodarbināt visu cauru gadu. Tā ir problēma ceļu būvniecībā.

Kādēļ būvniecībā Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā? Vai piekrītat Ekonomikas ministrijas teiktajam, ka produktivitāti būtu iespējams kāpināt, samazinot roku darba īpatsvaru nozarē?

Manuprāt, produktivitāti visefektīvāk var kāpināt tieši ar pareizu plānošanu. Tāpēc Arčers ir ieviesis BIM sistēmu, kas būtiski efektivizē procesus. BIM nodrošina to, ka nerodas dīkstāves, ir secīgas piegādes utt.

Tātad BIM ieviešana atmaksājas?

Noteikti. Bez tā es vispār neredzu būvniecības nākotni.

Būvnieku aprindās tiek diskutēts par to, vai nebūtu jāievieš strādniekiem kvalifikācijas eksāmens, jo pašlaik teju jebkurš var pateikt, ka ir sava aroda pratējs?

Protams, ka rodas dabīgais atbirums, jo būvdarbu vadītājs jau redz, kurš strādnieks prot strādāt un kurš ne. Ir bijuši gadījumi, ka 50 cilvēku atbirst, jo nemāk saskrūvēt rīģipsi, lai gan apgalvoja, ka ir amata meistari.

Vai pašlaik nav problēmu ar izglītību būvniecības jomā?

Es uzskatu, ka Celtniecības koledža sagatavo ļoti labus speciālistus, kas iziet praksi jau mācību laikā. Problēmas ir ar restauratoriem, uzņēmumi ņem pie sevis un mēģina praksē apmācīt Mākslas akadēmijas studentus. Tomēr strādājošo kvalifikācija un prasmes noteikti ir zināma problēma.

Kādas ir Arčera attiecības ar apakš-

uzņēmējiem? Kā domājat, kādas būtu apakšnieku atsauksmes par jums kā ģenerāluzņēmēju? Vai jūsu dēļ arī bankrotē apakšuzņēmēji?

Apakšuzņēmēji ir būvniecības procesu pamatu pamats. Mēs lepojamies ar to, ka vienmēr visu samaksājam laikā un nekad nekavējam.

Arčera dēļ nav bankrotējis neviens apakšnieks. Mums ir savi ilggadīgi sadarbības partneri un mēs cenšamies kopt šīs attiecības. Taču, protams, pretī mēs prasām augstas kvalitātes darbu. Ja rodas kādas problēmas, vienmēr cenšamies rast optimālu risinājumu.

Tad kā jūs skaidrojat, kādēļ tomēr ir zināma spriedze starp apakšniekiem un ģenerāļiem?

Iespējams, tādēļ, ka daudziem primārais ir uzbūvēt un nopelnīt, un par morālo fonu domāts netiek. Mums tā nav, mēs cenšamies strādāt tā, lai nevienam procesā iesaistītajam nav negatīvas pēcgaršas.

Ja runājam par publiskajiem iepirkumiem, tad cik zinoši ir pasūtītāji, īpaši pašvaldībās?

Pārsvarā kā konsultanti iepirkumu dokumentācijas sagatavošanai tiek piesaistīti būvuzraugi, kas kvalitāti vairo. Pašlaik ir zināma aizķeršanās ar elektronisko iepirkumu sistēmu, kuru pasūtītāji ne vienmēr prot lietot, bet es ļoti pozitīvi vērtēju, ka tāda ir ieviesta.

Vai iepirkumos joprojām dominē zemākā cena, vai tomēr virzāmies uz saimnieciskā izdevīguma principu?

Nē, diemžēl vēl joprojām dominē zemākā cena. Tā noteikti ir problēma. Īpaši projektēšanas iepirkumos.

Daudzi būvnieki ir atzinuši, ka viena no vājajām būvniecības procesa vietām ir būvprojektu neapmierinošā kvalitāte. Kā jūs teiktu?

Es tam noteikti piekrītu. Domāju, ka projektētāji ir pārāk zemu atalgoti tam darbam, kuru viņi veic. Komplektā ar zemāko cenu iepirkumos rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Tādēļ, ieviešot BIM sistēmu, mēs izveidojām paši savu projektēšanas nodaļu, kas pārbauda būvprojektus.

Vai esat atteikušies no dalības iepirkumos, jo redzat, ka ir nekvalitatīva tehniskā iepirkuma dokumentācija un slikts būvprojekts?

Jā, tādi gadījumi ir bijuši.

Vai jums patīk Projektē un būvē projekti?

Noteikti, arī Eiropas prakse liecina, ka tas ir ļoti efektīvi, jo būvnieks var piedalīties projektēšanas procesā, uzreiz meklēt kopīgus risinājumus. Tā ir ļoti laba prakse.

Viens no strīdus akmeņiem Būvniecības likuma grozījumos ir atbildība par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem būvniecības procesa laikā. Kam, jūsuprāt, būtu jāuzņemas atbildība – ģenerāluzņēmējam vai pasūtītājam?

Manuprāt, tomēr pasūtītājam. Izņēmums varētu būt Projektē un būvē projekti, jo parastos būvniecības iepirkumos būvnieks nevar uzņemties atbildību par būvprojekta kvalitāti.