Klimata izmaiņu un bezatbildīgu piegādes ķēžu darbības rezultātā var apsīkt galvenās šokolādes pamatsastāvdaļas kakao pupiņu avots – mazās fermas

Izejvielas

Par to satraukušies šokolādes ražotāji visā pasaulē, arī Latvijā. Saldumu ražotāja Fazer Baltic komunikācijas direktore Baiba Gulbe stāsta, ka 2016.–2017. gada sezonā pasaulē tika saražoti 4,6 miljoni tonnu kakao. Salīdzinājumam – tas ir par 56% vairāk nekā pirms 30 gadiem, kad tika saražoti tikai 2 miljoni tonnu kakao gadā.

Kakao audzēšanā iesaistītie zemnieki Dienvidamerikā un Āfrikā nereti dzīvo ārkārtējas nabadzības apstākļos, par smagu darbu nesaņemot pienācīgu atlīdzību, nespējot izskolot savus bērnus un tādējādi paliekot apburtajā nabadzības aplī. Tāpēc arvien biežāk zemnieki izvēlas audzēt citas kultūras, kas nopietni apdraud šokolādes ražošanu nākotnē. Tāpēc tālredzīgāki uzņēmumi meklē ceļus, kā sadarboties ar zemniekiem, iesaistoties viņu dzīves kvalitātes uzlabošanā un nodrošinot lielāku caurspīdīgumu kakao piegādes ķēdēs.

Atbildība par kakao audzētājiem

Lielākais kakao audzēšanas reģions ir Āfrikas rietumu daļa, kurā izaug 70% kakao pupiņu. Šajā reģionā visvairāk kakao pupiņu audzēšanas fermu ir Kotdivuārā (30% no saražotā kakao pasaulē) un Ganā (20% no saražotā kakao pasaulē). «Liela daļa kakao pupiņu tiek audzētas mazās ģimenes fermās, kas kakao audzēšanas biznesā piedalās jau gadu desmitiem. Kakao pupiņu krātuves apsīks, un mums būs jāiztiek bez šokolādes, ja saldumu ražotāji visā pasaulē neatbalstīs šo kakao fermeru veikumu,» brīdina B.Gulbe. Tieši šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kopš 2017. gada Fazer piedāvā šokolādi un šokolādes izstrādājumus, kuru ražošanā izmantotās izejvielas nāk no 100% atbildīgiem kakao ieguves avotiem. Fazer kakao iepērk no tiešajām kakao audzētāju programmām, kas sertificētas trīs lielākajās sertifikācijas sistēmās – UTZ, The Rain forest Alliance un The Fairtrade Cocoa Program.

Vides aktīvistu organizācijas Zaļā brīvība vadītājs Jānis Brizga uzskata, ka «patērētāji Latvijā lielākoties nepazīst un joprojām nezina šos marķējumus. Marķējums ir mēģinājums ierobežot, piemēram, bērnu darba izmantošanu un citus pārkāpumus. Tas nosaka arī ķimikāliju lietošanas ierobežojumus, kas saistāmi ne tikai ar vides piesārņojumu, bet ar cilvēku veselību. Par ietekmi uz dabu, mežiem – kakao gan nav pati sliktākā kultūra, ja salīdzina ar kafiju un banāniem, kuru dēļ tiek izcirstas lielas mežu platības. Ražotāji – vai tā būtu kafija, kakao, apģērbi – arvien vairāk sāk piestrādāt, lai pārzinātu savu piegādātāju ķēdi, jo tās ķēdes izstiepjas garas un uzņēmumi vairs nespēj tās kontrolēt, nezina, kas notiek pa vidu, tāpēc sertifikācijas sistēmas palīdz to izdarīt».

Savukārt koncerna Orkla Confectionery & Snacks Latvija, kam pieder produktu Laima zīmols, pārstāve Lineta Mikša stāsta, ka grupas ilgtermiņa plāns ir līdz 2020. gadam iegūt UTZ (Universal trade zone) un RSPO (Roundtable on Sustainable Palm Oil) sertifikātus visiem zīmola Laima šokolādes produktiem. Tas paredz atbildīgi iegūtu kakao un palmu eļļas saturošu izejvielu iepirkšanu un izmantošanu ražošanas procesos. Laimas šokolādes ražotne plāno iegūt šo sertifikātu līdz ar pārcelšanos uz jauno Laimas ražotni Ādažos, kuras būvniecību plānots pabeigt līdz ar 2019. gada beigām. Šobrīd uzņēmums ir izsludinājis iepirkuma konkursu, lai atrastu būvnieku. «Koncerna Orkla ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2025. gadam paredz apņemšanos darboties saskaņā ar atbildīgiem ētiskiem, uz ilgtermiņa attīstību vērstiem uzņēmējdarbības principiem visā piegādes ķēdē. Tas nozīmē to, ka uzņēmums savās ražotnēs izmantos izejvielas, kas tiek ražotas, ievērojot cilvēku, dzīvnieku un vides vislabākās intereses, un aktīvi sadarbosies ar piegādātājiem, lai risinātu ilgtspējības problēmas. Lai īstenotu šo ilgtermiņa mērķi un darbotos saskaņā ar Orkla vērtībām, esam izveidojuši iekšējo darba grupu, kas īstenos uzstādītos mērķus, lai iegūtu atbildīgi iegūto izejvielu izmantošanas sertifikātus,» koncerna nākotnes plānus raksturo L. Mikša.

Tirgus turpina augt

Runājot par šokolādes tirgu Latvijā, L. Mikša norāda, ka «pārdošanas dati apliecina, ka pārdotais šokolādes apjoms pieaug. Tāpat arī pēc starptautiskās mērījumu un datu analīzes kompānijas Nielsen datiem redzam, ka saldumu un uzkodu tirgus turpina augt. 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu šokolādes tirgus izaugsme bija ap 4%, savukārt šogad, salīdzinot šī un pagājušā gada pirmos piecus mēnešus, vērojams 2% pieaugums».

Raksturojot pircēju paradumus un izvēles, B. Gulbe teic, ka iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas šokolādi ar augstāku kakao saturu, samazinātu cukura daudzumu, izmantotiem tikai dabīgajiem saldinātājiem. Fazer sortimentā ir šokolādes, kas jau gadiem ilgi ir cieņā, tomēr arī jaunie produkti, piemēram, šokolādes ar Domino cepumiem, ātri vien iegūst savu patērētāju. Tāpat pircēji arvien vairāk uzmanības pievērš tam, vai produkts ir brīvs no ĢMO jeb ģenētiski modificētiem organismiem un vai kakao pupiņas tiek iegūtas atbildīgi. «Lielākie šokolādes patērētāji ir attīstītās rietumvalstis (ASV, Kanāda, Eiropas valstis), kur šokolādi lieto kā kārumu. Pateicoties iedzīvotāju pirktspējas pieaugumam, Brazīlija un Krievija ir vieni no visstraujāk augošajiem šokolādes noieta tirgiem pasaulē šobrīd. Arī Āzijā, palielinoties pirktspējai un līdz ar rietumu dzīvesstila ienākšanu, pieaug arī šokolādes patēriņš, tomēr tas ne tuvu vēl nav šobrīd «šokolādes mīļotājvalstu» līmenis. Šveicē šokolādes pārdošanas apjoms sasniedz 8,8 kg uz vienu cilvēku, Austrijā un Vācijā – vidēji 8 kg uz cilvēku, Zviedrijā – 6,6 kg, Dānijā – 4,9 kg, ASV un Francijā – 4,4, bet Ķīnā – tikai 0,1 kg gadā,» situāciju raksturo B. Gulbe.