Pasta pakalpojumi Omniva plāno 30–40% apgrozījuma kāpumu vēl piecus gadus; grib jaunu loģistikas centru līdz nākamā gada beigām

Tā sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Omniva vadītāja Latvijā Beāte Krauze. Viņa vada uzņēmumu vienu gadu, bet pirms tam 11 gadus strādājusi Swedbank. «Banka kļuva ļoti zviedriska ar lēnāku organizāciju, bet man gribas rezultātu redzēt ātrāk,» darbības virziena maiņu un vēlmi pamēģināt kaut ko jaunu skaidro B. Krauze. Omniva šķitis inovatīvs un strauji augošs uzņēmums, un nevienu brīdi viņa šo izvēli nav nožēlojusi.

Igaunijas pasta meitas uzņēmums – tobrīd SIA Post24 ‒ darbu Latvijā sāka 2012. gadā. Tāpat igauņi iegādājās lietuviešu kurjerpasta kompāniju UAB Unipakas un tās filiāli Latvijā. Pašlaik Omniva Igaunijā darbojas kā valsts pasts ar plašu pakalpojumu klāstu, bet Latvijā un Lietuvā veic kurjerpiegādes klientiem uz mājām, birojiem un t.s. pakomātiem. Kaut arī automatizētus pasta termināļus Latvijā pirmā ieviesusi Post Service, Omnivai, ienākot tirgū, izdevies strauji izplesties.

Atbilde galvā

«Igaunijas pastam tajā laikā bija ļoti progresīvi domājoša vadība, kas saprata, ka jādomā piecus, varbūt septiņus gadus uz priekšu,» viņa atbild uz jautājumu, kāpēc igauņu valsts kompānija izdarīja to, ko nav spējis Latvijas Pasts. Viņasprāt, galvenais faktors bijis tas, ka jau tobrīd kaimiņvalsts pastā saprasts, ‒ lielākais peļņas potenciāls ir ārvalstu paku sūtījumos, «jo Baltijas tirgus kopumā ir ļoti mazs, tāpēc vietējā biznesa iespējas ir diezgan ierobežotas». Āzijas interneta tirgotāji vēlas nevis trīs, bet vienu piegādātāju Baltijā, līdz ar to Igaunijas pasts izlēmis investēt infrastruktūrā visās trīs valstīs. Šobrīd redzams, ka šāda pieeja atmaksājusies un vēl tikai faktiski DPD var nodrošināt piegādi gala patērētājam visā Baltijā.

Vaicāta, vai iespēja saņemt Latvijas Pas- ta sūtījumus Circle K DUS nav vēl viens konkurents, B. Krauze atbild: «Gan jā, gan nē.» Baltijas valstis un arī Skandināvija ir visai specifisks tirgus, proti, «Eiropā nespēj saprast, kā tā var būt, ka šajās valstīs cilvēkiem nepatīk runāt ar citiem», bet labāk patīk saņemt sūtījumus pakomātā. Savukārt Eiropā tendence ir veidot sūtījumu saņemšanas punktus DUS, mazos veikaliņos un tamlīdzīgās vietās. Lielbritānijā dominē internetā pirktu preču piegāde veikalā, bet «Baltijā redzam, ka labi darbojas pakomāti un tas ir pareizais risinājums Latvijas iedzīvotāju mentalitātei».

Plāni pārpildās

Ienākot Latvijā, Omniva prognozēja, ka tās apgrozījums augs par 30‒40% gadā. Faktiskais pieaugums bijis vismaz 50%. Kompānijas piecu gadu biznesa plāns paredz ikgadēju izaugsmi par 30‒40%. Pērn uzņēmuma tirgus daļa pasta paku sūtījumu, ko veic tradicionālie pasta pakalpojumu sniedzēji, segmentā sasniegusi 77%. Taču medaļai ir arī otra puse, atzīmē B. Krauze. Proti, šis bizness prasa lielas investīcijas – pakomātos, loģistikas ķēdes nodrošināšanā. Līdz ar to pirmos četrus gadus uzņēmums strādājis ar zaudējumiem, taču pērn bijuši «plusi», un Omniva cer uz ilgtspējīgu peļņu turpmākajos gados. No vienas puses, šobrīd mazāk jāiegulda klientu izglītošanā par pakomāta lietošanu, ja to uzstāda kādā mazāk apdzīvotā vietā. No otras puses, darbaspēks lētāks nekļūst. Taču kompānija neizmanto apakšuzņēmējus savā pamatbiznesā.

Visas sociālās garantijas un nodokļu nomaksa varētu būt viens no iemesliem darbinieku – kurjeru, noliktavas darbinieku, vadības ‒ lojalitātei. Patlaban uzņēmumā strādā 115 darbinieki, tostarp 60 kurjeri. Nākot rudenim, sūtījumu apjomi aug, un darbā tiek pieņemti papildu cilvēki. Darbiniekus patlaban atrast gan ir grūti. Uz jautājumu, vai problēma tādā gadījumā nav atalgojumā, jo varētu taču aicināt atgriezties emigrējušos, viņa atbild, ka kurjeriem neto samaksa ir 800‒1000 eiro, un tas nebūs pietiekami, lai cilvēki no Anglijas atgrieztos. Viņa gan pieļauj, ka darbā iecerētajā jaunajā loģistikas centrā, saņemot konkurētspējīgu atalgojumu, varētu tikt aicinātie tie aizbraukušie latvieši, kam ir pieredze lielajos ārvalstu paku šķirošanas centros. Piemēram, Lietuvā Omnivas loģistikas jomas vadītājs bija no Anglijas atgriezies lietuvietis. Interesanti, ka Latvijas uzņēmums Omniva grupā ir iekšējās efektivitātes (savstarpējā komunikācija, sadarbība un darbības ātrums) paraugs, kur «esam ļoti lielu soli priekšā igauņiem». Tāpat «neļaujam labām idejām pazust», proti, konstatējot, ka kaut ko var darīt citādāk un efektīvāk, netiek gaidīti saskaņojumi no citām pusēm, bet «ejam un darām».

Runājot par kolektīva saliedēšanu, B. Krauze norāda, ka Igaunijā kompānijai ir sporta klubs, kura pasākumos var piedalīties arī Latvijā strādājošie. Piemēram, šovasar tika rīkots trīs dienu velobrauciens pa Sāremā salu. Savukārt Latvijā ir basketbola komanda, kas ik gadus cīnās par Omnivas grupas kausu, kā arī paša uzņēmuma sporta spēles. Kurjeri reizi gadā sacenšas kartingu sacensībās Jelgavā. Uzņēmums atbalsta arī citas darbinieku sportiskās aktivitātes, sedzot 50% izdevumu. Divas iecienītākās ir skriešana, tostarp maratoni, un fitnesa klubu apmeklējumi.

Kļūst par šauru

Šobrīd Omnivai pieder pakomāti, kurjeru automašīnas, bet noliktava tiek nomāta. Biznesam augot, nepieciešama liela procesa efektivizācija un automatizācija, tāpēc uzņēmums plāno līdz nākamā gada beigām tikt pie jauna loģistikas centra (10 tūkst. m2 platībā) Mārupē vai Valdlaučos. Tā kā nav zināms, kādi būs biznesa apjomi un e-komercija pēc 10 gadiem, uzņēmums pats neinvestēs, bet vēlas slēgt ilgtermiņa līgumu ar konkursā izvēlētu attīstītāju. Jaunajā centrā Omniva turpinās nodrošināt pakomātu un kurjerpiegāžu pakalpojumus, paralēli attīstot arī preču glabāšanas un tālākpārsūtīšanas pakalpojumu. Dilemma saistībā ar jauno centru ir – vai ņemt tradicionālu šķirošanas līniju, vai arī izmantot šķirošanas robotus, kas ir ātrāk ieviešama un elastīgāka tehnoloģija. Šī izšķiršanās ir sarežģīts jautājums, «jo ir jāuzmin, kas būs pēc trim vai pieciem gadiem, cik lielas būs paciņas».

Uzņēmuma tirgus daļa pasta paku sūtījumos, ko veic kurjeri, pērn bija vien 4%, un šī ir biznesa sadaļa, ko kompānija turpinās attīstīt. Lai piegādes procesu padarītu efektīvāku, klienti no šī gada vidus par sūtījumu piegādi var norēķināties tikai ar bankas karti. Bez kurjerpasta, tikai ar pakomātiem nevar iztikt kaut vai tāpēc, ka ir preces, piemēram, mobilie telefoni uz nomaksu, par kuru piegādi klientam jāparakstās. «E-paraksta attīstība palīdzētu mūsu biznesā,» lēš B. Krauze.

Lielas perspektīvas viņa redz infoloģistikas jomā, proti, e-rēķinu apkalpošanā, kur tirgus varētu augt vairāk nekā par 60% gadā, jo ir daudz ērtāk uzlikt parakstu dokumentam elektroniski, «nevis nest papīra rēķinu pieciem dažādiem cilvēkiem». Turklāt no nākamā gada visām valsts un pašvaldību iestādēm būs jāpieņem e-rēķini. Lielākie kompānijas klienti ir bankas un telekomunikāciju uzņēmumi, bet lielākais konkurents šajā jomā ir Fitek. Patlaban šī biznesa sadaļa veido mazāk nekā 10% no Omnivas biznesa Latvijā, bet 90% veido loģistikas pakalpojumi, kur savukārt 70% dod pakomāti, bet 30% – kurjerpasts.

Vietu izskaitļo

Vaicāta, kā demogrāfiskā situācija ietekmē uzņēmuma attīstības plānus, B. Krauze saka: «Mēģinām atrast optimālo recepti jaunu pakomātu izvietošanai.» Šajā jomā pētījumi veikti sadarbībā ar Latvijas Universitātes studentiem, izvērtējot iedzīvotāju skaitu, ienākumu līmeni, mobilā telefona izmantošanas apjomus. Arī AliExpress un Wish internetveikalu piegādes uzrāda interesantus faktus par ekonomisko aktivitāti, piemēram, katru dienu uzņēmuma kurjers brauc uz Mālpili ar ķīniešu pakām, kaut arī tur nebūt nav lielākais iedzīvotāju skaits. Runājot par klientu iespēju izvēlēties, kas būs pakas piegādātājs, B. Krauze atzīmē, ka šo pasta nozares jautājumu vajadzētu regulēt (noteikt ES normatīvajos aktos), ļaujot patērētājam izvēlēties sev ērtāko piegādes kanālu. Patlaban, ja ārvalstu interneta tirgotājs nenorāda, vai piegādi veiks DPD vai Omniva, patērētājs nevar būt drošs, kas būs piegādātājs.

Swedbank B. Krauze strādājusi naudas pārvaldīšanas jomā, piedāvājot dažādus risinājumus juridiskām personām, tostarp e-komercijai. Viņa vēlas pacelt Omnivas kvalitātes latiņu, maksimāli samazinot kļūdas procentu, proti, lai vienmēr viss tiktu piegādāts laikus, bet problēmu gadījumā klients jau, vēlākais, piecu dienu laikā saņemtu atbildi par pakas atrašanās vietu. Starptautiskie līgumi gan nosaka ļoti garus atbildes sniegšanas termiņus, kas šo procesu bremzē, turklāt nav noteikta pietiekami liela atbildība pasūtījuma pazušanas gadījumā. Patlaban gan izmaiņas starptautiskajos pasta normatīvos nav nozares prioritāte, jo tradicionālā pasta kompānijām jācīnās ar pieaugošajām izmaksām un rūkošo vēstuļu skaitu. Igaunijā viens no risinājumiem abonētās preses piegāžu augsto izmaksu samazināšanai ir pilotprojekts, kur cilvēkam, kas vienīgais pasūtījis preses izdevumus, kuri jāpiegādā katru dienu attālākā reģionā, tiek dāvināta planšete, lai lasa ziņas tajā. Ja eksperiments izdodas, preses piegāde uz šo reģionu tiek pārtraukta.

Tikmēr vietējā, normatīvos arvien neatrisināta problēma ir kurjerpasta piegāde ēkās, kurām ir durvju kods. Viņasprāt, vajadzētu būt publiskam reģistram, kur SPRK regulētiem spēlētājiem būtu iespēja redzēt šāda veida informāciju.

Piedāvāt citiem

Tā kā Latvijas tirgus ir diezgan mazs, uzņēmums ir gatavs divos gados atvērt savu pakomātu tīklu citiem tirgus spēlētājiem, tostarp kurjerpasta kompānijām, sadalot izmaksas. Jautājums gan ir, vai Latvijas Pasts, caur kuru pamatā plūst ienākošie starptautiskie sūtījumi, būtu gatavs dalīties ar šiem apjomiem.

Līdzšinējie uzņēmuma pakomāti ražoti Polijā, bet šogad plānots tos iegādāties Ķīnā, kas būs teju divreiz lētāk un arī ātrāk. Programmatūra tiem gan arvien būs Omnivas izstrādāta. Tas arī paver biznesa iespējas Igaunijas pastam nākotnē citās Eiropas valstīs piedāvāt Ķīnā ražotus pakomātus ar Omnivas programmatūru. Vaicāta par tirgus iespējām Baltijā individuāliem pakomātiem, B. Krauze norāda, ka tādi kļuvuši populāri, piemēram, Austrijā pie privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām. Baltijā gan mazāk nekā 10% cilvēku būtu gatavi kaut ko piemaksāt par šādas viedās pasta kastes uzstādīšanu. Tāpat mums cilvēki vēl nav gatavi atvērt preču piegādei ne savu auto (kurjers atver bagāžnieku ar saņemto kodu), ne dzīvokli. Savukārt, veicot internetveikala Nuko pārtikas piegādes Rīgā un tās apkārtnē, redzams, ka cilvēkiem patīt visu atpakot, pārbaudīt, vai viss kārtībā. «Varbūt pēc gadiem 5‒7 cilvēki būs atvērtāki,» pieļauj B. Krauze.

Kas un ko pērk

Nesen Omniva veikusi pētījumu, kurā secināts, ka uzņēmuma primārais klients ir 25‒45 gadus vecas jaunās māmiņas, kuras veic pasūtījumus saviem bērniem, otrā grupa ir strādājošās sievietes, kuras pērk preces sev un savai ģimenei, bet trešā – strādājošie vīrieši vecumā līdz 55 gadiem. Vīriešu pirkuma vidējā summa ir lielāka nekā sievietēm, taču viņi iepērkas retāk un vēlas saņemt preces pakomātā. Puse no sūtījumiem ir elektronika, tostarp automašīnām domātā, otra puse – apģērbs un skaistumkopšanas preces. Protams, parādās arī jaunas nišas – sākot ar fotoalbumiem un beidzot ar specifiskām garšvielām, kā arī Latvijas mājražotāju produkciju. Omnivas pakomātos patlaban 60% sūtījumu ir vietējos internetveikalos pirktās preces, 30% no Lietuvas un Igaunijas internetveikaliem. Patlaban uzņēmums muitojamās preces nepiegādā, bet «tas ir virziens, kuru plānojam attīstīt jaunajā loģistikas centrā». Tā kā no 2021. gada visiem trešo valstu ienākošajiem sūtījumiem būs jāpiemēro PVN, Āzijas interneta tirgotāji varētu meklēt fiskālo pārstāvi Eiropā, lai nodrošinātu sūtījumu ātrumu un piegādes kvalitāti. Omniva tur saskata iespēju, proti, izmantot jauno loģistikas centru preču sapakošanai, veicot tālākas piegādes uz Lietuvu un Igauniju.

Ieskats nākotnē

Attiecībā uz transportu kompānija nonākusi pie slēdziena, ka tai izdevīgāk izmantot pilna servisa līzingā ņemtus Re- nault Master, taču «skatāmies, kas piee- jams elektroauto pusē». Tuvākajos mēnešos plānots tikt pie pirmā elektromobiļa, lai veiktu piegādes Rīgā. Tas gan nebūs standartbuss, jo tādi tirgū netiek piedāvāti, bet kaut kas mazāks, taču viņa cer, ka autoražotāji sasparosies.

Savukārt bezvadītāja auto izmantošanai nākotnē šķērslis ir nepieciešamība ielikt sūtījumu pakomātā. Piegādes pilsētās gan varētu veikt Igaunijā testētie roboti, taču tiem nepieciešama laba ceļu kvalitāte. Bezpilota lidaparāti būtu labs variants vietās, kur kurjeram jābrauc reizi nedēļā un pakomātu izvietošana nav ekonomiski pamatota, lēš B. Krauze. Omniva ir atvērta inovācijām, taču piegādēm ar droniem nav pārbaudītu risinājumu. Savukārt brīdī, kad būs 3D printeru izrāviens, sūtījumu apjomu kāpums varētu būt vēl straujāks – 50‒60% gadā, jo cilvēki šīs iekārtas pirks ne tikai, lai drukātu, bet izdrukāto arī pārdotu tālāk.

Vēl pāris gadu

Runājot par ekonomikas attīstību kopumā, viņa lēš, ka «vēl ir divi gadi ar ļoti strauju un stabilu izaugsmi». Tad varētu sekot cikliskā lejupslīde, taču, ņemot vērā 2008. gada pieredzi, Omniva spēs pielāgoties biznesa apjomu iespējamām maiņām. Turklāt arī ekonomiski aktīvie iedzīvotāji un e-komercijas spēlētāji ņems vērā uzkrāto pieredzi.

Krīzē savulaik attīstījies koppirkšanas pakalpojums Baltijā. Diemžēl viens no lielākajiem kompānijas klientiem Igaunijā šajā periodā Crazydeal tagad ir bankrotējis. Latvijā viens no Omnivas klientiem aizvien ir Pērkam Kopā. Tai pašā laikā attīstās daudzi mājražotāji, kas kaut ko tirgo Facebook vai savā mājas lapā, piegādes veicot uzņēmuma pakomātos. Omnivas piegādāto preču saņēmēju starpā 80% ir privātpersonas un 20% uzņēmumi. Viņa saredz lielu potenciālu kurjerpiegādēm korporatīvajiem klientiem. Patlaban kompānija piegādā sūtījumus apjomā līdz vienai paletei, un tendence tirgū ir, ka sūtījumi kļūst mazāki, bet biežāki – iepriekš braukts pie klienta reizi mēnesī, bet šobrīd – reizi nedēļā.