Ar 1,8 miljoniem ik dienu saražoto olu AS Balticovo ierindojas ne vien Baltijas, bet arī Ziemeļeiropas lielāko olu ražotāju sarakstā. Šā gada lielais lauksaimniecības izaicinājums – sausums – ietekmēs olu pašizmaksu arī Balticovo ražotnēs. Kopumā nozare vēro, vai Ukrainas olu ražotājiem izdosies atvērt ražotni Latvijā

Pārtikas ražošana

Nemitīgu sekošanu līdzi pircēju dzīvesveidam un pārtikas uzņēmumu vajadzībām, kā arī ražotnes modernizēšanu var saukt par AS Balticovo veiksmes atslēgu. Efektīva ražotne – šādi izveidoto ražošanas procesu raksturo AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Uzņēmums nodarbina gandrīz 300 iedzīvotāju, un gadā tiek saražoti teju 700 miljoni olu, veidojot aptuveni 50 miljonus eiro lielu apgrozījumu gadā. Latvijā no saražotā paliek aptuveni 30%, pārējā produkcija tiek eksportēta uz 20 valstīm, arī ārpus Eiropas. «Nodokļu reforma ļaus peļņu reinvestēt ražotnē,» norāda T. Auškāps un uzsver, ka AS Balticovo ir uzņēmums ar 100% Latvijas kapitālu.

Uzņēmuma investīcijas ir pamatotas ar produkcijas pieprasījumu Rietumeiropas un Skandināvijas valstīs. Eksporta klienti novērtē Balticovo produktu groza apjomu un iespēju no viena ražotāja saņemt gan svaigas olas, gan šķidro olu masu, vārītas olas un citus olu produktus.

Cenu neprognozē

2017. gadā uzņēmums nodeva ekspluatācijā graudu pirmapstrādes kompleksu, kas atrodas Bēnē. Balticovo ir pašiem savi putnu barības ražošanas cehi, un graudu pirmapstrādes komplekss nodrošina izejvielas putnu barībai, ko sagatavo putnu fabrikas speciālisti. «Šogad graudi, iespējams, būs jāmeklē ārpus Baltijas. Sausuma dēļ ir vāja raža. Ja parasti no hektāra iegūst ap četrām tonnām graudu, tad šogad – ap divām tonnām. Tas noteikti atsauksies uz graudu cenu, kas jau tagad ir debesīs. Barības cena ir galvenais komponents olu pašizmaksā,» skaidro T. Auškāps. Vai graudu ražība ietekmēs olu cenu un tā paaugstināsies, T. Auškāps neprognozē. «Mums tas noteikti sadārdzinās pašizmaksu, bet nevar paredzēt, kā un cik lielu iespaidu tas atstās uz olu cenu. Barības cena veido aptuveni 60 procentus no olas pašizmaksas,» tā T. Auškāps. Olu cenas noteikšanā nozīmīgs tirgus dalībnieks ir veikalu tīkli, kuri veido produkcijas gala cenu.

Balticovo svaigu olu realizācija rada 75% no visas produkcijas klāsta. Otrs lielākais Balticovo produkcijas veids ir šķidrie olu produkti, kur pamatprodukts ir šķidrā olu masa. Produktu klāsts papildināts ar pankūku mīklu, vārītām olām, kuras iegādājas pasaules vadošie sviestmaižu ražotāji un veikali, kas tās izmanto salātu bāros. «Dzīves straujums nosaka modi nozarē,» secina T. Auškāps.

Jāizglīto patērētājs

Vidēji katrs Eiropas iedzīvotājs gadā apēd 250 olas, taču uzņēmums secina, ka daļa no patērētājiem neorientējas Eiropas Savienības regulās par vistu labturību. Šāda situācija ļauj zināšanu trūkuma vietā ienākt mītiem. Eiropā ir atzītas četras dējējvistu turēšanas metodes. Baltijas valstīs dominē sprostos turēti putni, kuru olas marķē ar ciparu 3. Arī Balticovo vairums dējējvistu tiek nodrošināta šāda turēšanas metode. «Ola nemelo. Kods uz olas tiek stingri kontrolēts,» skaidro T. Auškāps. Otra populārākā dējējvistu metode ir kūtī dētas olas, kur putniem ir atvērta tipa ligzdas vairākos stāvos, un šādas olas marķē ar ciparu 2. «Baltijas pirktspēja varētu iet uz šādu putnu turēšanas metodi, un par to iestājas lielveikalu tīkli, kuri izteikuši apņemšanos līdz 2025. gadam sprostos dētas olas vairs nepārdot,» Latvijas nozares ceļu paredz T. Auškāps. Ar ciparu 1 tiek marķētas olas, ja vistas tiek turētas brīvās turēšanas apstākļos, kur obligāts komponents ir pastaigu laukums ārpus kūts. Ar ciparu 0 tiek apzīmētas bio olas, kuras visbūtiskāk atšķiras no pārējām. Šādas vistas tiek barotas ar bioloģiski sertificētu barību, bet pārējās saņem maisījumums no intensīvās lauksaimniecības produkcijas. Bioloģiski sertificēta barība sadārdzina olu pašizmaksu pat līdz četrām reizēm. Komentējot Balticovo iespējas saražot vairāk kūtī dētu olu vai pat bio olas, T. Auškāps atzīst, ka jāorientējas pēc klientu pirktspējas. Pircēji par vistu turēšanu kūtī vai sprostos balso ar saviem makiem.

Gaida godīgu konkurentu

Uzņēmums gājis cauri dažādiem ekonomiskiem un politiskiem attīstības posmiem. «Esam celmlauži produktu ieviešanā, bet noteicošais faktors ir cena. Uz spēles laukuma tirgū ir ne tikai mūsu zīmols, bet arī konkurenti, turklāt arvien lielāku vietu ieņem lielveikalu tīklu zīmoli, kur ir visasākā konkurence. Lielveikalu tīkli organizē ikmēneša cenu zemāksolīšanu, iekļaujot iepirkumos gan vietējos, gan kaimiņu olu ražotājus,» konkurences apstākļus raksturo T. Auškāps.

Pašreiz gan Balticovo, gan visa Latvijas olu ražošanas nozare gaida, kā atrisināsies situācija ar Ukrainas olu ražotāju stāvokli vietējā tirgū. Diemžēl no olu ražotājiem, kuri atrodas ārpus Eiropas Savienības, netiek prasīta to pašu noteikumu izpilde attiecībā uz vistu labturību, barību un vides aizsardzību, kādi tiek izvirzīti ES olu ražotājiem. «Konkurence ir vērtīga, ja tā ir godīga. Ukraina ir ārpus ES putnu labturības prasībām, un Eiropa nav tiesīga kontrolēt, kas notiek Ukrainas ražotnēs. No visiem Eiropas Savienības olu ražotājiem tiek pieprasīta augstu standartu ievērošana, kas, protams, atsaucas uz olu pašizmaksu. Ukrainas ražotāji spēj saražot pat par 50 procentiem lētāku produkciju, jo ir lētāks darbaspēks un barība, viņiem nav jānodrošina ražošanas procesa caurspīdīgums kā mums,» negodīgos konkurences apstākļus uzskaita T. Auškāps. Latvijas olu ražošanas uzņēmumiem ir bažas, ka Ukrainas investoru centieni panākt situāciju, kurā tiem Latvijā ir iespēja uzcelt lielu ražošanas kompleksu, var rezultēties tajā, ka valstī olas tiktu ievestas no ārpuses, lai saņemtu marķējumu – ražots ES.