ostas Ostu apgrozījuma kritums Latvijā palēninās; Krievijā situācija nemainīga

To rāda Latvijas, kā arī Baltijas jūras austrumu krasta Krievijas ostu statistikas dati, kuri zināmā mērā liecina arī par kaimiņvalsts izcelsmes kravu aizplūšanu no Latvijas uz viņu pašu ostām. Septiņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, mūsu ostu kopējais kravu apjoms samazinājies par 1%, sešu mēnešu griezumā kritums bija 4,6%, bet piecos mēnešos - 7,5%. Sanktpēterburgas, Ustjlugas, Primorskas, Viborgas, Visockas un Kaļiņingradas ostu kopējā agrozījuma attiecīgie rādītāji bija -1%, -2% un -1%. Latvijas lielajās un mazajās ostās septiņos mēnešos apkalpots 37,8 milj. t kravu, bet kaimiņvalstī - 141,9 milj. t.

Krievijas ostās pārkrauts par 1,3% ogļu vairāk, bet Latvijas termināļos to bijis par 3,6% mazāk. Salīdzinoši nelielais kāpums kaimiņos un kritums pie mums attiecīgajā segmentā skaidrojams ar remontdarbiem krievu termināļos. Rīgas stividori gan spējuši nodrošināt 12,3% kāpumu, kamēr Ventspils ogļu termināļos - 38,8% kritums. Naftas produktu kaimiņvalsts ostās pārkrauts par 5% vairāk, bet Latvijā turpinās straujš kritums 19,6% apmērā. Krievijā apkalpots par 4,4% vairāk minerālmēslu kravu, bet Latvijā ķīmisko beramkravu apjomi sarukuši par 6,8%. Konteinerizēto kravu segmentā kaimiņos 14,8% kāpums, kamēr Latvijā izaugsme par 8,4%.

Katram sava bēda

Kaut arī šobrīd ir vērojams lielāks vai mazāks kāpums kravu apgrozījuma ziņā, Dienas Biznesa uzrunāto lielo Latvijas ostu dažādos kravu segmentos strādājošo termināļu pārstāvju teiktajā milzu optimismu nedzird. Tai pašā laikā neviens arī negrasās nolaist rokas, kaut arī ir dažādi ārēji apstākļi, kas ietekmē stividoru darbību, bet kurus tie ietekmēt nespēj.

«Mums nav par ko žēloties,» norāda Ventspils ostā strādājošās SIA Ventplac valdes priekšsēdētājs Aivars Baude. Pirms pāris gadiem gan bijis kritums, bet tam bijuši objektīvi apstākļi, proti, bijis jāinvestē jaunajā terminālī, kā arī bijušas zemas celulozes cenas un pietiekami daudz resursu pašā Skandināvijā. Tagad celulozes cenas pasaules tirgos atkal augušas, ir rekonstruētas rūpnīcas un atvērtas jaunas, līdz ar ko pieaudzis pieprasījums pēc papīrmalkas. Rezultātā pērn atkal izdevies pārsniegt pusmiljona tonnu apgrozījumu, sasniedzot labāko rādītāju četru gadu laikā, un arī «šogad neatpaliekam», tā ka augustu uzņēmums beigs ar 2,2% plusu salīdzinājumā ar pērnā gada astoņiem mēnešiem tonnu griezumā, lēš termināļa vadītājs. Tas liecinot par stabilitāti un ļaujot turpināt pragmatiskas investīcijas uzņēmumā. Par pozitīvām izmaiņām kravu diversifikācijas virzienā liecinot tas, ka patlaban ar celulozes ražošanu saistītas kravas (papīrmalka, šķelda) veido ap 55% no termināļa apgrozījuma, bet 2010. g. šis rādītājs bijis 80%. To izdevies panākt uz citu vietējo kravu rēķina, pārkraujot rapšu spraukumus, graudus, arī importa produkciju.

Vaicāts par apgrozījuma stabilitāti nākontē, Ventplac valdes priekšsēdētājs norāda, ka patlaban koksni lielos apjomos patērē arī Latvijas iekšējais tirgus, ir sabūvētas granulu ražotnes, tāpat daudz kur kurināšanai izmanto šķeldu. Tā rezultātā Latvijas valsts meži pērn faktiski pārtraukuši eksportu, savukārt privātie eksportam izmantojuši mazās ostas. Tai pašā laikā caur termināli tiek importēti norvēģu zāģbaļķi, kas tālāk ar autotransportu tiek nogādāti tuvējās zāģētavās. Pēc viņa teiktā, baltkrievu šķeldu uzņēmums nav varējis pārkraut aizpildīto bunkuru dēļ, bet apaļkoksnes ziņā šīs kaimiņvalsts eksports nav prognozējams mainīgas politikas dēļ šajā jomā. Kopumā ņemot, Ventplac kravu apjomi ir prognozējami, līdz ar ko arī brīvosta var rēķināties ar regulāriem ienākumiem ostas maksu veidā.

Šī gada sākumā pabeigta 165 m2 liela Ventplac biroja ēka, bet nākotnē tiek plānota noliktavas celtniecība. To gan sarežģī kopš pērnā gada Civillikumā ieviestās apbūves tiesības. Proti, beidzoties apbūves tiesību līguma termiņam, uzbūvētais objekts pāriet zemes īpašnieka īpašumā. Līdz ar to kredīta nepieciešamības gadījumā bankas tagad sākušas striktāk skatīties, vai ir attiecīgs nodrošinājums. Terminālim gan izdevies pārliecināt Swedbank, ka nav pamata bažām, ka uzņēmuma līgums ar brīvostu varētu tikt lauzts ātrāk par 30 gadu laika periodu, uz ko tas noslēgts. Tādējādi banka naudu biroja ēkas būvniecībai aizdevusi. Cits jautājums ir par to, kas notiks, kad summa būs lielāka, jo noliktavas būvniecībai var būt nepieciešams vismaz pusmiljons eiro.

Laikapstākļu varā

Labības un tās produktu apjomi Liepājas ostā pieauguši par 51,8% līdz 1,9 milj. t, un šajā segmentā strādājošajā Liepaja Bulk Terminal apkalpots 1,5 milj. t kravu, kas ir par 66,7% vairāk nekā pērnā gada septiņos mēnešos. «Neņemos neko prognozēt,» norāda uzņēmuma valdes loceklis Juris Matvejevs, atbildot uz jautājumu, vai šāda strauja izaugsme gaidāma līdz pat gada beigām. Proti, laika apstākļi padara šo tirgu neprognozējamu, un nav zināms, kādi graudu apjomi tiks eksportēti, cik tiks atstāti vietējam patēriņam ilgstošā sausuma dēļ. Tāpat apgrozījums atkarīgs no tranzīta. Labos rezultātus viņš skaidro ar ieguldīto darbu 10 gadu garumā, klientu piesaisti, kas šajā laikā izauguši un nu spēj piedāvāt ne vairs 50 tūkst. t, bet 300‒400 tūkst. t kravu. Patlaban gan ir grūti pateikt, kādi būs gada pēdējie mēneši, un nav zināms, vai karstumam nesekos, piemēram, vētras. Laika apstākļi ietekmē ne tikai graudaugu ražu, bet arī pārkraušanas operācijas ostās, neļaujot sasniegt labākus rezultātus. Tomēr J. Matvejevs cer, ka gadu varēs noslēgt ar plus zīmi: «Darām visu, lai tā notiktu.» Tikmēr Krievijas ostu termināļos pie Baltijas jūras septiņos mēnešos pārkrauts viens milj. t graudu, kas ir par 38,8% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Sarežģīta tehnika

Rīgas ostā septiņos mēnešos pārkrauts 8,3 milj. t ogļu, kas ir par 12,3% vairāk nekā pērn šajā laika periodā, un 10 gadu griezumā tas ir piektais labākais rādītājs. «Priekiem nav nekāda pamata,» norāda Rīgas ostā strādājošā oģļu termināļa SIA Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs, atbildot uz jautājumu, vai kravu aizplūšana uz Krievijas ostām beigusies. Situācija var mainīties, kad beigsies remontdarbi kaimiņvalsts ostu termināļos. Tāpat jāņem vērā Krievijas ostu attīstība. Proti, ja kaut kādu faktoru ietekmē kravas no Latvijas termināļiem aizies, tad nav vairs nekādu garantiju, ka tās no krievu ostām šeit atgriezīsies. Tai pašā laikā apgalvot, ka visam būs beigas un kravas aizies pavisam, arī nevarot: «No 2004. g. dzirdu, ka Latvijas ostas paliks tukšas, bet tas aizvien nav noticis.» Tomēr strauja Latvijas ostu attīstība arī nav gaidāma.

Vaicāts, kā sokas ar uzņēmuma darbības pārcelšanu no centra uz jauno Krievu salas termināli, viņš atzīmē, ka ar 2019. g. Strek plāno uzsākt pārkraušanu Daugavas kreisajā krastā, bet garantēt, ka visa tehnika uzreiz nostrādās nevainojami, neņemas neviens. Optimālais laiks iekārtu salāgošanai esot seši mēneši, bet šoreiz īsti nebūs laika pat tās notestēt: «Pabeigsim būvniecību, un uzreiz jāsāk strādāt.» Vaicāts par tehnoloģiskajām atšķirībām, V. Makarovs skaidro, ka jaunajā terminālī visas putekļainās darbības līdz kravu laukumiem notiks slēgtā telpā. Savukārt kravu laukums būs nožogots ar 23 m augstu vēja žogu, tāpat tiks izmantoti ūdens/sniega lielgabali, lai mitrinātu kravas vietās, kur iespējama putēšana. Krievu salā būs gan brīvostas, gan komersantu gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, līdz ar ko varot teikt, ka ir izdarīts viss, ko paredz normatīvie akti šādu kravu pārkraušanai. Viņš arī atzīmē, ka terminālī paralēli varēs pārkraut jebkuras cita veida kravas, izņemot lejamkravas, taču neatklāj, vai tādas jau atrastas.