Pārvadājumos ar vilcieniem un autobusiem vairāk pasažieru un ieņēmumu

Sabiedriskais transports

Pasažieru skaits pārvadājumos ar autobusiem reģionālajos maršrutos šā gada septiņos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn nedaudz palielinājies, un ieņēmumu apjoms pieaudzis par 1%. Jūlija griezumā pasažieru skaita pieagums ir zem 1%, bet ieņēmumu – virs 1%. Savukārt VAS Pasažieru vilciens (PV) klientu skaits septiņos mēnešos audzis par 6%, tikpat arī ieņēmumi, sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Par to, ka situācija nozarē pakāpeniski uzlabojas, liecina pusgada rādītāji, jo sešu mēnešu griezumā autobusu pārvadājumos kritums bija apstājies 14,5 milj. pasažieru apmērā, bet PV pasažieru skaits pieaudzis par 4% līdz 8,6 milj. cilvēku.

Saulīte palīdzēja

Siltā vasara bijusi pamatā izaugsmei dzelzceļa pārvadājumos, jo liela daļa pakalpojumu tiek sniegta elektrificētajā Jūrmalas virzienā. Pozitīvo rādītāju pamatā pārvadājumos ar autobusiem gan ir ne tik daudz labais laiks kā citi iemesli, skaidro K. Godiņš. Pirmkārt, tā ir pakalpojumu kvalitātes uzlabošanās, proti, jaunāki autobusi, abonementbiļešu ieviešana, norēķinu iespēja ar bankas kartēm. Otrkārt, cilvēki vairāk izmanto sabiedrisko transportu, nevis privātās automašīnas degvielas cenu kāpuma dēļ. Treškārt, ir pastiprināta kontrole un skaidrojošais darbs, kā rezultātā mazinās pārkāpumi saistībā ar biļešu izsniegšanu.

Grūti pateikt, cik lielā mērā katrs no šiem faktoriem sekmējis pasažieru skaita pieaugumu, norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks. Tikmēr kritumu Vidzemes reģionā pirmajā pusgadā par 8,6% viņš skaidro ar precīzāku uzskaiti skolēnu pārvadājumos, kur mēnešbiļešu vietā tiek izmantotas skolēnu kartiņas gan CATA, gan VTU Valmiera, tādējādi fiksējot precīzi katru braucienu. «Palēnām pieaugumam vajadzētu sākties visos reģionos,» lēš LPPA vadītājs.

Arvien trūkst

Tā kā novembra un decembra finansējuma daļa tikusi pārcelta uz gada pirmo pusi, svarīgi būtu jau septembrī atrisināt papildu finansējuma jautājumu, kas nepieciešams, lai norēķinātos ar nozares komersantiem par pakalpojumu sniegšanu, uzsver ATD valdes priekšsēdētājs. DB jau daudzkārt rakstījis par valsts praksi budžetā apzināti paredzēt mazāk līdzekļu nekā būs nepieciešams komersantu zaudējumu segšanai un norēķiniem par pasažieru kategorijām, kas saņem braukšanas maksas atvieglojumus. Sagatavotajā informatīvajā ziņojumā valdībai tiek prasīti teju 12 milj. eiro – par pērno gadu 2,6 milj. eiro, tostarp divi milj. eiro PV un 600 tūkst. eiro Rīgas domei. Savukārt par šo gadu PV un autobusu kompānijām būs nepieciešami vēl apmēram 9,2 milj. eiro par pasažieru pārvadāšanu, kuri saņem 100% atlaides biļešu iegādē. Pēc K. Godiņa teiktā, minētais skaitlis gan nav akmenī iekalts, jo pat viena diena to var pietiekami jūtami mainīt. Piemēram, 24. septembris, kas izsludināta kā brīvdiena saistībā ar Romas pāvesta vizīti, ietekmēs pārvadātāju ieņēmumus. ATD vadītājs gan cer, ka būs izdevies pārliecināt Finanšu ministriju par katru no izmaksu pieauguma pozīcijām. Galvenie sadārdzinājuma iemesli – degvielas cenu kāpums, vadītāju algu pieaugums, kā arī apdrošināšanas un remonta izmaksu palielinājums. Tai pašā laikā šogad maršrutu tīkls ir samazinājies, bet ieņēmumi auguši, kas rāda, ka izdevumu pieauguma pamatā ir objektīvi apstākļi.

«Gaidām, kad informatīvais ziņojums beidzot tiks skatīts valdībā,» saka I. Ošenieks, piebilstot, ka nevēlas, lai atkārtotos situācija, ka pārvadātājiem jāsniedz pakalpojumi uz sava rēķina. Pēc viņa teiktā, šāds brīdis iestāsies oktobra otrajā pusē. Viņu arī satrauc izskanējusī informācija, ka nākamgad valdībai var nākties samazināt tēriņus par 300 miljoniem eiro, kas rada bažas, ka budžetā atkal var netikt paredzēti līdzekļi pietiekamā apjomā pasažieru pārvadājumiem. Tikmēr jautājums par pārvadātāju peļņas procenta mazināšanu valdībā atlikts līdz novembrim. Viņaprāt, šī iecere esot ceļš uz nekurieni, jo tiek plānots šo rādītāju samazināt no 4% līdz 1,5% pret apgrozījumu.

Lielais konkurss

Runājot par pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem reģionālajos maršrutos no 2021. gada, A. Godiņš atzīmē, ka patlaban sadarbībā ar pašvaldībām notiek maršrutu tīkla pārskatīšana. Līdz gada beigām iecerēts tikt pie melnraksta versijas pamatprasībām pretendentiem, kuras tad apspriestu Sabiedriskā transporta padomē. Februārī vai martā ieinteresētie komersanti varēs iepazīties ar vērtēšanas kritērijiem, bet iepirkumu plānots izsludināt 2019. gada aprīļa beigās vai maija sākumā. Nākamā gada beigās vai 2020. gada sākumā iecerēts noslēgt līgumu ar pakalpojumu sniedzējiem. Saistībā ar pārvadājumiem no 2021. gada ATD rēķinās, ka PV tiks piegādāti jauni vilcieni (plānots 2020.‒2023. g.). Tur, kur tie tiks izmantoti intervālu grafika – ik pa 15‒20 min. – nodrošināšanai, varēs samazināt autobusu pārvadājumu apjomus, lēš K. Godiņš. Savukārt tur, kur autobusiem nebūs alternatīvas, nebūs iemesla to darīt.

Tikmēr LPPA vadītājs pauž komersantu bažas par to, vai neatkārtosies līdzšinējā situācija, ka valsts budžetā neparedz pietiekamu līdzekļu apjomu. Nozares ieskatā, nevar vēl 10 gadus turpināt šādu situāciju, tādēļ iepirkums būtu jāskata arī Ministru kabineta līmenī.

A. Godiņš atzīst, ka jautājums par naudas pietiekamību ir loģisks un saprotams. Viņš plāno runāt ar Satiksmes ministrijas vadību, lai rastu risinājumu šai problēmai, piemēram, ietverot jautājumu par ilgtermiņā nepieciešamo finansējumu Transporta attīstības pamatnostādnēs.

Nepietiekamais līdzekļu apjoms gan nav vienīgā potenciālā problēma, ko saistībā ar gaidāmo iepirkumu saredz komersanti. Igaunijā plāno pāriet uz bezmaksas pārvadājumiem reģionu iekšienē visos 15 reģionos, un jau tagad 11 reģionos tas tiek īstenots, atzīmē I. Ošenieks. Starppilsētu pārvadājumi un dzelzceļa satiksme gan aizvien ir maksas pakalpojums. «Vai mēs gribam vēl 10 gadus turpināt kā līdz šim?» vaicā LPPA prezidents. Tā kā aizvien tiekot runāts par reisu skaita mazināšanu, gan komersanti, gan pašvaldības grib sagaidīt precīzu definējumu, ko īsti nozīmē pakalpojumu pieejamība. Viņš ir arī skeptisks par ieceri veikt pārvadājumus pēc pieprasījuma, kas pirmajos mēnešos tiekot reti izmantoti: «Jāņem vērā cilvēku mentalitāte.» Proti, cilvēkiem liekoties vieglāk palūgt kaimiņam, nevis zvanīt uz svešu numuru, ja nav pieejams regulārs, gadiem ierasts pakalpojums.

Nav, kas brauc

Ja netiks celtas algas, būs katastrofa, brīdina I. Ošenieks, runājot par šoferu trūkumu, kas nav svešs arī Lietuvā un Igaunijā. Komersanti gan šo izmaksu pieaugumu esošā finansējuma ietvaros paši segt nespējot. Šis jautājums ir būtisks arī jaunā iepirkuma kontekstā, jo, lai būtu, kas brauc, šoferiem vajag garantijas, ka valsts norēķināsies par sniegto pakalpojumu, līdz ar ko šoferiem būs ilgtermiņa garantijas.

Nozares uzņēmumu vadītāji uz šoferu atalgojuma problēmu norādījuši arī ATD, jo patlaban ir grūti tos atrast vai noturēt, kaut arī šoferu algu pieaugums ir straujāks nekā vidēji valstī. Problēma ir tā, ka dažādās kompānijās algu apmērs ievērojami atšķiras, uzsver K. Godiņš. Viens no iemesliem tam ir atšķirīgā noslodze, kam pamatā nevienmērīgie pārvadājumu apjomi. To iecerēts novērst jaunajā iepirkumā. Tāpat varētu mazināt dempinga risku, nosakot iepirkumā minimālo (stundas) likmi.