Būvniecības izmaksas Šogad vērojams ceļu būves izmaksu kāpums pat par 10%, un tas ir straujākais pēdējos sešos gados

To DB apgalvo aptaujātie ceļu būves uzņēmumi. Izmaksu kāpumam divi galvenie iemesli ir izejmateriālu, piemēram, metālu un naftas produktu cenu pieaugums, kā arī algu palielinājums. Izejvielu cenu pieaugums ceļu būvi atšķir no būvniecības, kur arī vērojams izmaksu kāpums, taču 80% no tā veido darbaspēka izmaksas. To ceļu būvē lielā mērā diktē strādnieku deficīts, jo šogad ir vienā laikā «saskrējuši» vairāki Eiropas Savienības struktūrfondu projekti.

Bitumena cenas kāpj par 100%

Viena no lielākajiem ceļu būves uzņēmumiem A.C.B. grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis, komentējot izmaksu pieaugumu, teic: «Lielāko pieaugumu pēc būtības veido naftas un naftas produktu izmaksu pieaugums pasaules tirgū, kuras ir ļoti grūti prognozēt un arī kaut kādā veidā ierobežot šo risku. Diemžēl, bet šo izmaksu kāpums šobrīd pilnībā paliek uz būvnieku pleciem jeb spēju pareģot, kas rada lielākas izmaksas nekā plānots. Otra būtiska izmaksu pieauguma daļa veidojas no darbaspēka izmaksu kāpuma gan tieši algas, gan arī nodokļu pieaugumā. Ņemot vērā, ka ceļu būvniecībā inženieru un speciālistu skaits ir ierobežots, atalgojuma pieaugums veidojas ļoti strauji, ko bieži vien nesedz pagājušo gadu pārdotie projekti.»

Lai raksturotu resursu sadārdzināšanos, ceļu būves uzņēmuma Binders valdes priekšsēdētājs Aigars Sēja min šādu piemēru: tramvaja sliežu būvniecības projekta ietvaros pērn novembrī uzņēmums nopirka sliedes par vairāk nekā 10% zemāku cenu, nekā par to pašu produkciju maksā šobrīd, sākot citu līgumsaistību izpildi. Tāpat atsevišķu šķembu marku, minerālmateriālu sadārdzinājums sezonas laikā sasniedzis pat vairākus desmitus procentu. Teikto papildina uzņēmuma Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols, norādot, ka, piemēram, bitumenam, cenu kāpums ir ļoti liels – tuvu 100%. «Bez pieminētā straujā bitumena un līdz ar to emulsijas cenu kāpuma, kas ir vieni no nozīmīgākajiem kopējā ceļu būves izmaksu struktūrā, cena par vairākiem desmitiem procentu ir cēlusies transportam, tehnikas pakalpojumiem, kā arī izejmateriāliem (grants/šķembu maisījumi, frakcionētie minerālmateriāli, drenējošais materiāls). Tas ir saistīts gan ar degvielas cenas pieaugumu, gan tirgus pieprasījuma kāpumu,» situāciju raksturo G. Karols. Visi uzņēmēji prognozē, ka kāpums varētu turpināties un griesti vēl nav sasniegti, taču šis būs mērenāks. Protams, tas ir arī atkarīgs no izpildāmo darbu apjoma, kāds būs pieejams tirgū, un lielo objektu īpatsvara.

No 1000 līdz 2000 eiro algās

Ja runā par otru izmaksu kāpuma iemeslu – darbaspēka sadārdzinājumu –, uzņēmēji teic, ka arī tas ir ievērojams. Neraugoties uz to, strādājošo deficīts ir ļoti izteikts. Ceļu būves uzņēmuma Roadeks valdes priekšsēdētājs Uldis Klaperis stāsta, ka uzņēmums nodarbina 92 strādājošos 35 dažādos amatos un vidējā alga ir 1395 eiro bruto, taču vakances tāpat ir. Līdzīga situācija ir uzņēmumu grupā A.C.B., kur atalgojums svārstās no 1000 līdz 2000 eiro atkarībā no amatu kategorijas. A. Sviķis stāsta: «Darbinieku deficīts ir jūtams inženiertehniskajā personālā un ceļu darbinieku (strādnieki, mehanizatori u.c.) segmentā. To ir radījuši vairāki apstākļi, piemēram, ir izzudušas daudzas profesionālās skolas, kā arī to ietekmējusi paaudžu maiņa, kas vairs negrib strādāt «zem klajas debess». Domājam, kā šo deficītu efektīvi risināt – gan ar viesstrādniekiem, gan papildu gudrām investīcijām, bet ir jāatceras, ka ceļu būvniecībā tomēr ir un paliek darbi, kur bez roku darba nekādi neiztikt.»

Savukārt Binderā informē, ka pietrūkst ne tikai strādnieku, bet arī zemākā un vidējā līmeņa vadītāju, ceļa meistaru, būvdarbu vadītāju. «Mūsu pieredze liecina, ka strādniekus pat varētu atrast un piesaistīt salīdzinoši vieglāk, taču jārēķinās, ka daļa no viņiem darbu pametīs, tiklīdz sapratīs, ka labs atalgojums nāk ar smagu darbu. Tomēr šovasar ir arī kāda iepriecinoša tendence – darbam uzņēmumā vasaras mēnešos pieteicās diezgan daudz studentu un praktikantu. Ar viņu palīdzību trūkstošā darbaspēka problēmu līdz septembrim daļēji risinājām,» stāsta A. Sēja. Interesanti, ka, pretēji izplatītajam mītam, ka reģionos algas ir krietni zemākas, uzņēmumā Saldus ceļinieks, kā stāsta G. Karols, vidējā alga arī ir virs 1000 eiro, tomēr darbaspēka trūkums ir patiešām jūtams. Tādēļ uzņēmums daudz iegulda, apmācot citu profesiju pārstāvjus, kas vēlas pārkvalificēties.

Saskaņā ar ceļu būvniecības pasūtītāja uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi datiem, visdārgāk izmaksā tieši asfaltēto autoceļu rekonstrukcija jeb pārbūve. Šogad viena kilometra izmaksas (bez PVN) ir 636,3 tūkst. eiro, bet pērn tie bija 579,8 tūkst. eiro. Jāteic, ka no visiem ceļu būves darbiem vislētākā, protams, ir ikdienas uzturēšana.