Studiju kredītu konkurss ar valsts galvojumu – vēl aizvien dārgs un neefektīvs

Studiju kredītu konkursa nolikums ar valsts galvojumu kredītiestādēm ir nepievilcīgs, bet atbildīgās institūcijas izmaiņas neplāno.

Apmierina esošā

Jau vairākus gadus Finanšu ministrijas (FM) rīkotajos konkursos par studiju kredītu izsniegšanu ar valsts galvojumu piedalās tikai viena banka, jo pārējie tirgus dalībnieki nav ieinteresēti dalībai iepirkumā. Pērn atbildīgās institūcijas pieļāva iespēju, ka konkursa izsludināšanas nolikumu nākotnē varētu mainīt, bet šajā gadā atbilde ir diezgan noraidoša. FM uzsver, ka jau šobrīd normatīvie akti paredz iespēju izsolē par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu piedalīties jebkurai Latvijā reģistrētai kredītiestādei. «Normatīvie akti arī paredz, ka izsolē tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts galvojumu iegūst tā kredītiestāde, kura piedāvā viszemāko procentu likmi. Tādējādi tiek nodrošināts, ka studentiem ir iespēja saņemt studiju kredītu par iespējami zemāku procentu likmi,» skaidro FM Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane, piebilstot, ka nākamajā periodā netiek plānots mainīt kredītiestādes izvēles principus, un visām kredītiestādēm ir tiesības piedalīties un iesniegt savus piedāvājumus izsolē par tiesībām veikt studējošo kreditēšanu ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Vienīgā banka, kas konkursā ik gadu piedalās un uzvar, ir a/s SEB banka. Tās komunikācijas projektu vadītāja Jeļena Riļejeva informē, ka banka jaunajā mācību gadā atvēlējusi 35 miljonus eiro, kurus plānots izsniegt gan studiju kredītu (līdzekļi mācību maksas segšanai akreditētajās Latvijas augstskolās un koledžās vai ārvalstu augstskolās), gan studējošo kredītu (līdzekļi studenta ikdienas vajadzību segšanai studiju laikā) veidā. Pieteikšanās kredītiem jaunajam mācību gadam tikko sākusies, tāpēc dati par pieprasījumu un piešķirto finansējuma apjomu vēl nav pieejami, bet pērn SEB banka studentiem ir piešķīrusi 1818 kredītus par 8,5 miljoniem eiro, no kuriem 80% bija studiju kredīti, kas paredzēti studiju maksas segšanai, bet 20% – studējošo kredīti ikdienas tēriņiem.

Lai saņemtu valsts galvotos studiju un studējošo kredītus, studentam sākumā jāvēršas savā augstskolā, kur tiek izvērtēts pieteikums. Pēc pozitīvas atbildes saņemšanas kopā ar galvotāju jādodas uz banku. Galvojuma vietā iespējams piedāvāt ķīlā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus, skaidro bankas pārstāve.

Daļa kavē

Studiju kredītu nomaksas kavētāju procents ir neliels, uzsver SEB bankas pārstāvji, un katru gadījumu banka izskata individuāli, cenšoties vienoties par atmaksas grafiku. Ja kredītņēmējs nav spējīgs pats izpildīt savas saistības, banka vēršas pie galvotāja un sliktākajā gadījumā kā galvotājs iesaistās valsts.

Kā liecina Studiju un zinātnes administrācijas dati, kredītņēmēju skaits, kuriem jāsāk atmaksāt studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem, 2014. gada beigās bija nedaudz virs 13,8 tūkst. No šī skaita 10,3 tūkst. kredītņēmēju ir pilnībā atmaksājuši studiju kredītu, bet pārējiem ir jāveic regulāri ikmēneša maksājumi. Pēc administrācijas teiktā, šobrīd ir samērā liels parādnieku skaits, kuri ilgstoši neveic studiju kredīta atmaksas. Uz pārskata perioda beigām tādu parādnieku skaits, kuru parāda summa pārsniedz 142 eiro un maksājumi nav veikti divus gadus, sasniedza 1375 jeb 9,95% no kopējā kredītņēmēju skaita.

Neplāno piedalīties

To banku pārstāvji, kuras nepiedalās konkursā, uzsver, ka konkursa nolikumā iekļauti vairāki neizdevīgi nosacījumi, kuru dēļ interese par dalību tajā zūd, līdz ar to nākotnē valstij būtu jāveic izmaiņas, lai piesaistītu vairāku tirgus spēlētāju uzmanību. Tā, piemēram, obligāta prasība pēc privātā galvojuma padara valsti par sekundāru galvotāju, līdz ar to saņemšanas process ir sarežģīts un zūd valsts atbalsta jēga. Tāpat bankas rosina uzlabot un vienkāršot aizdošanas procesu, kā arī ieviest iespēju, ka studenti paši var izvēlēties kredītdevēju, jo bankas tirgu labi pazīst un spēj pašas pieņemt lēmumus par kredītu izsniegšanu.

A/s Swedbank pirms vairākiem gadiem piedalījās studiju kredītu izsniedzēju izvēles konkursā, taču pēdējos gados aizdevējam par to nav bijusi interese. Bankas patēriņa finansēšanas virziena vadītājs Sergejs Romaņuks uzsver, ka aizvien pastāv divi galvenie šķēršļi, kādēļ banka nepiedalās iepirkumā – tas prasa pārāk daudz resursu un ir sarežģīts, turklāt bieži tiek mainīti dalības nosacījumi.

Pēc bankas pārstāvja domām, nolikumā būtu jāievieš noteikums, ka valsts galvotos studiju kredītus var izsniegt vairāk nekā viena banka ar tās solīto likmi, kas ļautu studentiem izvēlēties sev ērtāko iestādi. Nepieciešams ieviest elektronisku informācijas apmaiņu starp institūcijām, kas iesaistītas aizdevumu izsniegšanas procesā.

Tāpat eksperts iesaka vienkāršot galvojuma realizācijas procesu, jo šobrīd tas ir dārgs un neefektīvs.

DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa stāsta, ka bankas stratēģiskie virzieni kredītu izsniegšanā jau vairākus gadus nemainīgi ir hipotekārie kredīti māju un dzīvokļu iegādei un plaša pielietojuma dažādi patēriņa kredīti. Studiju kreditēšanas lauks bankai ir neapgūta teritorija, kurā tuvākā pusgada laikā tā neplāno doties, kas saistīts ar stratēģisko prioritāšu noteikšanu citā virzienā. «Domājot par procesu kopumā, protams, klientiem būtu izdevīgāk, ja studiju kreditēšanā būtu iespēja izvēlēties vairāku banku piedāvājumus ar valsts galvojumu, jo tas veicinātu banku konkurenci, kas vienmēr darbojas klientu interešu labā,» piebilst bankas valdes locekle.

Savukārt SEB bankas pārstāvji pieļauj, ka visdrīzāk arī nākamgad piedalīsies FM rīkotajā konkursā.

Vienīgais, kas būtu jāizlabo – jāvienkāršo procedūra, jo šobrīd dokumentu saskaņošanas process (kas nav saistīts ar banku) aizņem daudz laika un nav tik pievilcīgs jauniešiem, kam izšķiroši saņemt finansējumu jau pirmā semestra apmaksai. Gadījumos, kad studenti par pirmo semestri maksā savu naudu un vēlāk saņem kredītu, viņu iemaksāto naudu ir iespējams dabūt atpakaļ, uzsver J. Riļejeva.