Paredzēta uzpildes staciju infrastruktūras izveidi un transportlīdzekļu iegādi veicinoši pasākumi

Lai izpildītu ES prasības par alternatīvo degvielu (AD) infrastruktūras ieviešanu, novēršot transporta nozares atkarību no naftas resursiem, Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi AD attīstības plānu 2017.‒2023. gadam. AD ietver elektroenerģiju, ūdeņradi, biodegvielas, kā arī dabasgāzi – gan saspiestā (CNG), gan sašķidrinātā (LNG) veidā.

DB uzrunātie nozares asociāciju pārstāvji vai eksperti vēl nebija gatavi sniegt plašāku plāna vērtējumu. Pārlasot «pa diagonāli», liekas profesionāli sastādīts dokuments, norādīja Rīgas satiksmes inženieris Raitis Mazjānis. Savukārt Latvijas biogāzes asociācijas valdes priekšsēdētājam Andim Kārkliņam no līdzšinējām diskusijām palicis priekšstats, ka politiķu uzstādījums ir biogāzes ražotājus «izčakarēt», piemēram, lobējot dabasgāzes, bet ne biometāna izmantošanu.

Tagad un nākotnē

Transports ES 2012. gadā veidojis 32% no enerģijas gala patēriņa, ēdelīgākās bija mašīnas (72,3%), tad aviācija (12,4%) un starptautiskais jūras transports (11,5%), bet dzelzceļam pieticis vien ar 1,8%, teikts SM AD plānā. Minētajā gadā 94% transporta Eiropā bija atkarīgs no naftas, kas 86% apmērā tika importēta. Autotransports arī bijis atkarīgākais no naftas (94% no kopējās izmantotās enerģijas), savukārt dzelzceļā izmantotās elektrības dēļ atkarība stipri mazāka (40%). Ņemot vērā pašreizējās tendences un politiskos lēmumus, tiek lēsts, ka nafta un tās produkti, to nozīmei samazinoties, tomēr paliks kā galvenais transporta enerģijas avots vidējā termiņā un ilgtermiņā. Piemēram, paredzams, ka 2030. gadā nafta un tās produkti aizvien veidos aptuveni 88% no ES transporta sektora enerģētikas vajadzībām, un situācija nebūs radikāli mainījusies arī 2050. gadā (84%). Savukārt elektroenerģijas patēriņš transportā pastāvīgi pieaugs, elektrotransportlīdzekļu (ETL) kopējam īpatsvaram starp vieglajiem auto 2030. gadā sasniedzot 4%, bet 20 gadus vēlāk jau 9%. Ne tik lielu lomu spēlēs ūdeņradis, ko 2050. g. kā piedziņas avotu varētu izmantot tikai 1% transporta līdzekļu, kaut arī to cena jau šobrīd pietuvojas akumulatora ETL. Savukārt šķidro un gāzveida biodegvielas īpatsvars 2020. gadā varētu pieaugt līdz 10%.

Kas pieejams

Tirgū jau pieejami ETL ar vairāk nekā 300 km nobraukumu ar vienu uzlādi, bet tuvākajos gados luksusa klases auto nobraukumu paredzēts dubultot. SM seko pieņēmumam, ka dabasgāze un biometāns ir viens degvielas veids, ko var izmantot esošajos iekšdedzes dzinējos, pārbūvējot transportlīdzekli. ES dalībvalstīs un Šveicē patlaban ir ap 1,2 milj. ar CNG darbināmu transportlīdzekļu, kas gan veido tikai 0,7% no kopējā autoparka, turklāt 75% šo auto meklējami Itālijā. No vairāk nekā trīs tūkst. CNG uzpildes staciju divas trešdaļas atrodas Itālijā un Vācijā. Ar CNG darbināmu kravas transportlīdzekļu izplatība ir lēna, un no visiem reģistrētajiem Eiropā tie veido 0,7%. Tiek gan paredzēts, ka līdz 2020. gadam ar CNG un biometānu darbināmu transportlīdzekļu būs vairāk nekā 10 milj. vienību. Savukārt biodegvielas priekšrocība ir tā, ka tās piejaukšana fosilajai degvielai līdz zināmai robežai neprasa ne jauna veida motorus, ne infrastruktūru. Paredzams, ka līdz 2020. gadam ap 95% vieglo pasažieru transportlīdzekļu un mikroautobusu/furgonu būs savienojami ar E10 degvielu.

Dauzkārt mazāks ir ūdeņraža elektromobiļu parks Eiropā, kas šobrīd tiek lēsts virs 500 vienībām. Taču salīdzinājumā ar akumulatora ETL ūdeņradis dod lielāku nobraukumu ar vienu uzpildes reizi un īsāku uzpildes laiku. Proti, vieglie pasažieru transportlīdzekļi var nobraukt 500–600 km, uzpildoties 3‒5 min., bet pilsētas autobusi 300–400 km, uzpildoties 7‒10 min. Ūdeņraža infrastruktūra gan ir pašā attīstības sākumposmā, kas tad arī ir galvenais šķērslis šīs degvielas tirgus attīstībai.

Pašu mājās

Transporta sektors bijis otrs lielākais siltumnīcefektu izraisošu gāzu (SEG) emisiju avots Latvijā (26,2%) 2014. gadā, un autotransports bijis lielākais nozares piesārņotājs (91,3%), bet dzelzceļa radītās emisijas bijušas daudzkārt mazākas (8,1%). Tādējādi galvenais emisiju avots bijušas CO2 emisijas no dīzeļdegvielas izmantošanas autotransportā. SM ieskatā kā prioritāte jānosaka infrastruktūras izveide ar dabasgāzi darbināmiem transportlīdzekļiem (CNG un LNG uzpildes staciju izveide) un nodrošināta pieejamība alternatīvo degvielu (ETL, CNG, LNG un ar ūdeņradi darbināms transports) transportlīdzekļiem ar dažādiem atbalsta instrumentiem un programmām to iegādei vai pārbūvei. Ministrija gan atzīst, ka ar AD darbināmu transportlīdzekļu izplatība Latvijā nav liela pamatā regulējuma un atbalsta trūkuma dēļ. ETL iegādes atbalsts SM ieskatā gan bijis ievērojams solis elektromobilitātes attīstībā, jo gada laikā ETL skaits pieaudzis vairākas reizes, kopumā iegādājoties 174 transportlīdzekļus. Jau no šā gada ETL var pārvietoties pa sabiedriskajam transportam paredzētajām joslām, bez maksas stāvēt Liepājas un Rīgas pašvaldību apsaimniekotajās autostāvvietās, kā arī tiem noteikti vairāki nodokļu atvieglojumi, piemēram, jāmaksā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis. Līdz šim uzstādītas 12 ETL uzlādes stacijas – septiņas Rīgā un pa vienai Siguldā, Ogrē, Gulbenē, Tērvetē un Talsu novadā projekta «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to infrastruktūras ieviešanai» ietvaros.

2016. gada 2. ceturksnī Latvijā kopā bija reģistrēti 295 ETL, no tiem 227 – vieglie automobiļi, 32 mopēdi, 26 kvadricikli, 7 kravas automobiļi, 3 motocikli. ETL skaits, salīdzinot ar 2015. gadu, ir pieaudzis par 18 vienībām.

Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošanai pieejami 8,34 milj. eiro (ERAF 7,09 milj. un valsts budžets 1,25 milj. eiro), kā rezultātā valdība plānoja, ka 2023. gada beigās Latvijā būs 235 ETL uzlādes staciju un 747 reģistrēto ETL lietotāju. Analizējot ETL tīkla izveidi, gan tika secināts, ka jāveido nevis maiņstrāvas, bet lielākas jaudas līdzstrāvas stacijas, to skaitu samazinot līdz 150. Savukārt jaunās politikas iniciatīvas ietvaros SM prasa 3,2 milj. eiro, lai varētu atbalstīt ETL iegādi 7000 eiro par vienību apmērā 2017. g., 5000 ‒ 2018. g. un 3000 eiro 2019. g., ETL sasniedzot 2,5% no jauna auto tirgus. Kā elektromobilitātes attīstības kavēkļus SM min joprojām augstās ETL cenas, kā arī uzlādes infrastruktūras trūkumu.

Bez atbalsta

Tā kā līdz šim nav bijusi ne valsts stratēģija, ne arī atbalsts dabasgāzes kā degvielas veida izmantošanai transportā, CNG transportā tiek maz izmantota. Kopš 2006. gada ir iegādāti 40 vieglie pasažieru un divi kravas transportlīdzekļi, bet Latvijas gāzes teritorijā uzstādītas divas uzpildes iekārtas. Jūrmalas autobusu parka pilotprojekts gan rādot, ka CNG mobilās uzpildes stacijas lietošana devusi 40% finanšu līdzekļu ietaupījumu, salīdzinot ar dīzeļdegvielas izmaksām.

Kustība sākusies ūdeņraža izmantošanas jomā, Rīgas satiksmei plānojot sabiedriskā transporta depo ūdeņraža uzpildes stacijas izveidi un attiecīgu trolejbusu un autobusu iegādi. SM atzīmē – lai veidotos ekonomiskais pamatojums ūdeņraža kā transporta degvielas realizācijai, būtu pakāpeniski jāpāriet uz ūdeņraža elektrisko autobusu izmantošanu pilsētas sabiedriskajam transportam vai arī uz vieglo ūdeņraža elektromobiļu un ūdeņraža elektrisko mikroautobusu izmantošanu lielos pasažieru pārvadāšanas uzņēmumos, tostarp taksometru firmās.

Biodegvielas patēriņa veicināšanai no 2009. g. oktobra Latvijā ieviests 5% biodegvielas piejaukums fosilajai degvielai, kā arī ir samazinātas akcīzes nodokļa likmes. Tās īpatsvars Latvijas primāro energoresursu patēriņā gan ir neliels. Kopumā atjaunojamo energoresursu (AER) saražotas enerģijas īpatsvars Latvijā visā transportā mainījies maz. Proti, 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, tas pieaudzis par 0,2% – līdz 3,3%. Nedaudz pieaudzis arī biodegvielas īpatsvars ‒ no 2,14% 2013. gadā līdz 2,4% 2014. gadā.

Braucamo stāvoklis

Ar vidēji 12 gadu vecu autoparku, ko 92% gadījumu darbina benzīns un dīzeļdegviela, Latvija ieņem ceturto vietu ES auto vecuma ziņā. Šā gada pirmajā pusē no visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem 38% bija aprīkoti ar benzīna motoriem, 55% ar dīzeļmotoriem, 7% ar gāzes un benzīna motoru, 0,03% (226 gab.) bija elektrotransportlīdzekļi, 0,007% (49 gab.) aprīkoti ar gāzes un dīzeļmotoru, 0,005% (48 gab.) – ar gāzes motoru (CNG vai LPG), bet 0,0009% (20 gab.) – ar elektrības un benzīna motoru.

Bez dabasgāzes uzpildes infrastruktūras attīstības un atbalsta pasākumiem šādam degvielas veidam nav potenciāls attīstīties, secina SM. Savukārt, kā DB jau rakstījis, Kohēzijas fonda (KF) finansējums 96 milj. eiro apmērā pieejams Rīgai, Daugavpilij un Liepājai tramvaju iegādei un infrastruktūras izveidei. Citām republikas pilsētām ‒ Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Rēzeknei, Ventspilij un Valmierai ‒ videi draudzīgāka sabiedriskā transporta infrastruktūras izveidei pieejami 12,52 milj. eiro no KF.

Interesanta ir SM atziņa, ka investīcijas dzelzceļa attīstībā, piemēram, elektrifiācijas projektā var samazināt šī transporta veida, it īpaši kravas pārvadājumu ietekmi uz vidi un klimatu. Taču tas var arī nesniegt vēlamos rezultātus kravu pārvadājumu krituma dēļ.

Ko darīt?

AD ieviešana transporta jomā gan pamazām notiek, taču bez papildus rīcības pēdējo gadu laikā sākušās tendences var izbeigties atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ, secina SM. Ministrija arī atzīst, ka, neskaitot ETL, līdz šim veiktie valsts plānošanas pasākumi AD veicināšanas jomā aprobežojušies tikai ar pieminēšanu plānošanas dokumentos. Tādēļ AD infrastruktūras ieviešanas plāns paredz vairākus rīcības virzienus, tostarp veicināt uzlādes infrastruktūras izveidi ETL, CNG, LNG un ūdeņraža jomā, kā arī attiecīgo degvielu izmantošanu autotransportā.