Kravu pārvadājumi Pārvadātāji nemierā ar Latvijas auto vadību; valde pārmetumus noraida

Izvēlēt jaunu autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses – ar šādu aicinājumu pie LA biedriem vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību). Taču patlaban ļoti akūta nozares spēlētāju problēma ir šoferu trūkums, tādēļ LA vajadzētu piedāvāt autovadītāju sagatavošanas programmu, kā arī trešo valstu šoferu piesaistes programmu, līdzīgi, kā to darot Lietuvā un Polijā. Savukārt LA valdes locekļi Valdis Trēziņš (LA prezidents) un Jānis Āboltiņš (LA ģenerālsekretātrs) izteiktos pārmetums uzskata par nepamatotiem.

Kur palika miljons

Līdztekus norādei par nepietiekamu nozares komersantu interešu lobēšanu, vēstulē izskan pārmetums par to, ka nav ņemts vērā LA biedru viedoklis, valdei trīs cilvēku sastāvā ar padomes atbalstu lemjot par asociācijas līdzekļu izlietojumu. Runa ir par ievērojamiem līdzekļiem, ko Starptautiskā autopārvadātāju savienība (IRU) pārskaitījusi saviem biedriem, tostarp LA, atgriežot pārmaksu par TIR karnešu iegādi. A. Kuzņecovs, A. Praiss un U. Līviņš uzsver, ka tikai LA biedri drīkst lemt, ko darīt ar šiem līdzekļiem, bet tagadējā asociācijas vadība, neinformējot pārvadātājus, ieguldījusi šo naudu valsts parādzīmēs. Viņi pieļauj, ka šos līdzekļus varētu sadalīt to pārvadātāju starpā, kuri TIR karnetes iegādājušies. Viens no iemesliem, kādēļ to darīt, – daudziem LA biedriem patlaban nepietiekot resursu esošo rēķinu nomaksai.

27. septembrī ir sasaukta LA biedru ārkārtas kopsapulce. Lai apspriestu sasāpējušos jautājumus, 12. sepembrī Transporta un sakaru institūtā bija sanākuši apmēram 30 nozares komersanti, kaut arī piedalīties bija plānojuši ap 70.

U. Līviņš, kurš LA padomē iepriekš esot balsojis pret parādzīmju iegādi apmēram viena milj. eiro apmērā, DB sacīja, ka naudas sadalē ir bijis precendents, rādot LA informatīvo biļetenu, kur minēts, ka 1999. gadā LA lēmusi izmaksāt saviem biedriem IRU atmaksātos kopumā 1,36 milj. Šveices franku.

Par daudz tērē

Savukārt A. Praiss kritizēja LA vadību, arī tagadējo valdi (V. Trēziņš, J. Āboltiņš, Aivars Buls), ka tai ir pārāk lielas algas, pārāk liels birojs, kā vietā varētu iztikt ar mazāku, bet attieksme pret pārvadātājiem esot kā pret vergiem, kas nedrīkstot pat apspriest to, cik naudas tērēt LA vadības algām. Citi runātāji norādīja, ka LA 2017. gada pārskatā nav skaidri minēta no IRU saņemtā summa. Tomēr no bilances izsecināms, ka runa ir par apmēram vienu milj. eiro. Tāpat izskanēja rosinājums mainīt LA statūtus, samazinot padomes locekļu skaitu no 15 līdz septiņiem, publicēt valdes lēmumums LA mājas lapā, kā arī nodrošināt, lai padomē būtu tikai (kravu) pārvadātāji (tajā ir arī pasažieru pārvadājumu jomas pārstāvji).

«Paši vainīgi pie tā, kas notiek aizspogulijā,» uzsvēra kāds sapulces dalībnieks, norādot uz LA biedru neaktivitāti, proti, kopsapulču neapmeklēšanu, kā rezultātā parasti pirmajā reizē pietrūkstot kvoruma. Lai iecerētās izmaiņas asociācijā veiktu, kopsapulcē būs nepieciešams vairākums, kas, visiem teju 400 biedriem ierodoties, būtu ap 200 dalībnieku. Ar LA vadības darbu neapmierinātie pārvadātāji paredzējuši pulcēties vēlreiz, lai lemtu par gaidāmās kopsapulces darba kārtību un potenciālajiem padomes locekļu kandidātiem. To, vai viņu ieceres atbalstīs asociācijas biedru vairākums, viņi vēl nezina.

Sens stāsts

Arī V. Trēziņš un J. Āboltiņš sarunā ar DB atzīst, ka pirms kopsapulces nebūs skaidrs, vai viņu dienas LA vadībā ir skaitītas. Izvirzītos biedru pārmetumus abi noraida. LA tāpat kā IRU nav tipiska sabiedriska organizācija vai biedrība, uzsver V. Trēziņš. Pēc viņa teiktā, LA ir divi vaļi, uz kuriem tā balstās. Pirmkārt, pārstāvēt likumdošanas lobēšanu, pārvadātājus, tostarp starptautiskajā arēnā. Otrkārt, jāņem vērā, ka TIR sistēmai ir savi, globālie spēles noteikumi. Līdz ar to dalībvalstu asociācijas nevar pieņemt tiem pretējus lēmumus. Viņš skaidro, ka strīdus ābols ir IRU garantiju sistēmā akumulētie līdzekļi. Viņš atzīst, ka pastāv zināms necaurspīdīgums TIR karnešu pārapdrošināšanā, jo IRU biedriem netiek sniegta pilnīga informācija, aizbildinoties ar komercnoslēpumu. Pēc viņa teiktā, IRU, savulaik saņēmusi biedru deleģējumu, jau 11 gadus tiesājas ar apdrošinātājiem par apmaksāto prēmiju lielumu. Pirms trim gadiem panākts pirmais mierizlīgums, vienojoties par nelielas naudas – 140 tūkst. eiro – atgriešanu dalībasociācijām par TIR karnetēm, kas iegādātas no 1996. līdz 2005. gadam. Tiesvedībai turpinoties vēl divus gadus, atkal panākts mierizlīgums, kā rezultātā 2017. gada beigās IRU pārskaitījusi LA apmēram 900 tūkst. eiro.

Statūti neļauj

Uz jautājumu, vai šī nauda atmaksāta pārvadātājiem, J. Āboltiņš norāda, ka Latvijas likumdošana un LA statūti to neļauj darīt, ja vien asociācija netiek likvidēta. LA gājusi citu ceļu, samazinot par trešdaļu savu pakalpojumu cenu. Vaicāts, vai biedri pret to nav iebilduši, viņš atzīmē, ka maijā notikušajā kopsapulcē pēc tam, kad ticis minēts, ka ir saņemta nauda no IRU asociācijas darbības atbalstam, iebildes nav saņemtas. Viņš arī uzsver, ka naudas sadales gadījumā tā būtu jāatdod tiem, kas savulaik karnetes pirkuši, no kuriem 60% šobrīd vairs aktīvi nozarē nedarbojas.

Cik un kur lika

«Nauda nekur nav izkleķerēta,» saka J. Āboltiņš, solot kopsapulcē uzrādīt izrakstus par jebkuru LA kontos esošo naudu. Pretstatā iepriekš piedzīvotajam ar Lauto klubu (LA biedri Krājbankā zaudēja 3,34 milj. eiro šīs kooperatīvās apdrošināšanas biedrības līdzekļu), šobrīd asociācijas nauda nekādi neesot apgrūtināta. Sākoties epopejai ar ABLV un pārējo banku sektoru, lai neriskētu ar līdzekļu zaudēšanu, valde pieņēmusi lēmumu uz pieciem gadiem par vienu milj. eiro iegādāties Latvijas valsts obligācijas, jo nebūtu bijis iespējams izvietot LA resursus Latvijas bankās garantētās atlīdzības (100 tūkst. eiro) apmērā. Tas pat ļaušot nopelnīt ap 14 tūkst. eiro.

Taču tie nav visi līdzekļi, ko LA saņēmusi no IRU. 2016. gada aprīlī bijušais IRU TIR departamenta vadītājs, ģenerālsekretāra vietnieks Mareks Reteļskis atklātā vēstulē IRU biedriem vainoja šīs organizācijas ģenerālsekretāru Umberto de Pretto un galveno izpilddirektoru Borisu Blanšu, ka tie nepamatoti novirzījuši dažādos fondos 530 milj. Šveices franku, ko būtu vajadzējis atdot asociācijām, turklāt vēl arī varētu būt no tā guvuši personīgu labumu, vēstīja The Loadstar. IRU, protams, šos pārmetumus uzreiz noraidīja.

J. Āboltiņš skaidro, ka šāda IRU vadības rīcība tomēr bijusi ar biedriem saskaņota jau 1998. gadā, lai potenciālajos konfliktos ar Krievijas muitu viegli nezaudētu organizācijas līdzekļus. Pēc viņa teiktā, atsevišķas IRU ietilpstošās asociācijas ir visai trūcīgas nelielo biedru skaita dēļ, līdz ar to gaisā virmojis jautājums, vai IRU no saviem fondiem nevarētu palīdzēt tām ar darbības uzturēšanu. M. Reteļskis rosinājis minēto fondu naudu 93 milj. Šveices franku apmērā sadalīt asociācijām, tostarp 3,13 milj. Šveices franku LA. Pēc V. Trēziņa teiktā, šī summa ir «gaisā pagrābta». Tomēr IRU diskusiju rezultātā secinājusi, ka no garantijas fondiem uz visiem biedriem var izdalīt 30 milj. Šveices franku, tostarp 900 tūkst. LA. Attiecībā uz šo naudu vispār neesot runas, ka to varētu izdalīt, uzsver J. Āboltiņš, jo arī IRU norādījusi, ka tā domāta asociāciju darbības uzturēšanai. Viņš gan atzīst, ka maijā notikušajā LA kopsapulcē precīza summa skaļi nosaukta neesot, jo IRU un LA par to parakstījušas konfidencialitātes līgumu. No gada pārskata gan šī informācija būšot izsecināma. Pēc viņa teiktā, šī nauda atrodoties LA bankas kontos.

Viņš arī atzīmē, ka 2012. gadā, kad sācis strādāt kā ģenerālsekretārs, Lauto kluba skandāla dēļ tukša kase gan neesot bijusi, bet garantijas naudas pret ķēdi neesot bijis. Tobrīd IRU draudējusi apstādināt TIR karnešu pārdošanu, taču atrasts ceļš sistēmas darbību neapstādināt caur apdrošināšanām un bankas garantijām. LA naudas līdzekļu fondi šajā laikā pieauguši no 1,2 līdz 3,9 milj. eiro, kā rezultātā ir pietiekami daudz naudas, lai segtu potenciālās saistības pret TIR garantiju ķēdi.

Gards kumoss

Komentējot pārvadātāju pārmetumus par pārlieku lielām algām un telpām, J. Āboltiņš atzīmē, ka biroja telpas tiek izmantotas arī mācību centram, turklāt LA darbojas starptautiskajā arēnā. Tai pašā laikā asociācijas biroju nevarot salīdzināt ar Krievijas kolēģu telpām – Maskavā esot divas astoņstāvu ēkas – vai Lietuvu (tur gan trīsreiz vairāk transporta vienību), kur asociācijai esot sava māja un asociācijā strādājot 96 cilvēki, kamēr Latvijā vien 17. Viņam neesot skaidrs, par ko šobrīd ir brēka.

Uz jautājumu, kā tādā gadījumā skaidrot LA biedru, tostarp lielākā spēlētāja Kreiss, pausto neapmierinātību, V. Trēziņš pieļauj, ka 400 kompānijās 25 tūkst. strādājošo ir visai liela platforma, lai to varētu gribēt izmantot, piemēram, politiskos nolūkos. Vismaz iepriekš dažādas partijas LA lenkušas, taču asociācija ir politiski neitrāla. Viņš gan atzīst, ka pastāv iespējas, valdei vienojoties, rīkoties negodprātīgi ar asociācijas līdzekļiem, kuru ir visai daudz. Savukārt nonākšana asociācijas vadībā ļautu attiecīgo lielāko kompāniju īpašniekiem mēģināt gūt savtīgu labumu uz pārējo, mazāko komersantu rēķina.

V. Trēziņš noraida arī pārmetumus par nepietiekamu interešu lobēšanu. Politiķi gan šobrīd nav atbalstījuši ieceri iekļaut tālbraucējus prioritāro profesiju sarakstā, kas ļautu vieglāk piesaistīt trešo valstu darbiniekus. Taču, pēc viņa teiktā, tā nav lielākā problēma. Proti, arī šobrīd ārvalstu šoferus var piesaistīt, tikai tad ir jāmaksā vidējā alga, kā arī komandējuma nauda, ko pārvadātāji nav gatavi darīt. Turklāt esot citi jautājumi, kur LA izdevies izlobēt nozares komersantiem labvēlīgus risinājumus, piemēram, muitas, kā arī PVN jomā saistībā ar importu un eksportu. «Jautājums – ko jums vēl vajag, ko jūs gribat,» viņš mudina LA biedrus iesniegt priekšlikumus, jo pārvadātājiem aktuālos jautājumus vienmēr mēģināts atrisināt. LA valdes locekļi gan pie amatiem neturoties, taču V. Trēziņš brīdina, ka IRU ir būtiski, lai asociācijas vadība pārzinātu TIR sistēmu. Piemēram, uzbekiem TIR izsniegšana bijusi apstādināta uz dažiem mēnešiem, kamēr pilnībā nomainītā vadība pārliecināja IRU, ka pārzina TIR administrēšanu. J. Āboltiņš ir gatavs amatu atstāt, taču vispirms gribētu redzēt pierādījumus tam, ko ir pārkāpis, ko nav izdarījis vai kā rīkojies pret pārvadātāju interesēm.

Gan pēc neapmierināto pārvadātāju, gan LA vadības teiktā, visticamāk, kopsapulcē 27. septembrī kvoruma nebūs. Līdz ar to asociācijas un tās vadības nākotne varētu izšķirties nākamajā kopsapulcē oktobrī, kas varētu notikt nevis LA birojā, bet Ķīpsalā – gadījumā, ja tomēr ierodas lielāks skaits biedru nekā parasti. Šī gan nav pirmā reize, kad LA biedri un citi nozares spēlētāji pauduši neapmierinātību ar asociācijas vadības darbu. Piemēram, arī iepriekš V. Trēziņš un J. Āboltiņš vainoti pārvadātāju interešu pienācīgā neaizstāvēšanā, tostarp vinjetes ieviešanas laikā pirms četriem gadiem.