Māksla Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai. To laikā notiek dažādas performances, mākslas aktivitātes, meistardarbnīcas, mūziķu un dejotāju uzstāšanās un kino seansi.

II Latvijas Starptautiskā Keramikas biennāle un izstādes, kuru vidū bija arī vairāki Latvijas valsts simtgades projekti, šovasar veicinājušas īpašu apmeklētāju pieplūdumu Rotko centrā. Jau tagad to ir apmeklējuši 75 tūkstoši cilvēku. Centra vadība prognozē, ka šogad skaits varētu būt vēl lielāks.

Interese pieaug

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Aleksejs Burunovs atzīst, ka nav iespējams klasificēt ikvienu centra apmeklētāju, jo ne katram tiek pajautāts, no kuras valsts viņš šurp devies. Tiek lēsts, ka pirmajos gados aptuveni 20% bija ārvalstu tūristi un 80% – vietējie Daugavpils iedzīvotāji un viesi no citām Latvijas pilsētām. Vēlāk proporcijas nedaudz mainījās – 30% ir ārzemnieki un 70% – pašmāju viesi. Tomēr skaitļi nav pavisam precīzi, jo dažkārt apmeklētājam, kurš runā krievu valodā, nepajautā, vai viņš ir no Latvijas, Krievijas, Lietuvas vai Igaunijas, tādēļ reizumis ārvalstu tūristiem var tikt pieskaitīts arī kāds vietējais. Vilciens Viļņa–Daugavpils pērn gādājis, ka visvairāk centru apmeklē lietuvieši, gana daudz bija arī tūristu no Vācijas, Baltkrievijas, Polijas, Krievijas, Nīderlandes, Igaunijas, Zviedrijas un Šveices.

Vērtējot apmeklētāju atsauksmes par centra piedāvāto saturu, A. Burunovs atzīst: «Vienam patīk Rotko, otram – nepatīk. Tas ir normāli, un mēs to nemitīgi arī dzirdam. Apmeklētājs atnāk un saka: es arī tā varētu. Uz to man gribas atbildēt: tad pamēģini sasniegt Rotko līmeni!» Viņaprāt, apmeklētājiem ir svarīgi, ka centrā var apskatīt ne tikai šī mākslinieka oriģināldarbus, bet arī digitālas ekspozīcijas un citu Latvijas un ārvalstu mākslinieku izstādes. «Redzam, ka tie, kurus interesē māksla, nāk šurp pastāvīgi. Piemēram, uz izstāžu atklāšanām nāk ļoti daudzi, jo tas ikreiz ir sezonas starts ar svaigām ekspozīcijām,» stāsta A. Burunovs.

Centra vadītājs uzskata: ja cilvēkus neinteresētu māksla, būtu redzams arī apmeklētāju skaita sarukums, taču tendence ir gluži pretēja – interese palielinās un skaits aug. Piemēram, ja centrā tiek izstādīti kāda Rīgas mākslinieka darbi, uz Daugavpili brauc autobusi ar rīdziniekiem, kuri vēlas šo mākslu apskatīt. Rotko centrs domā arī par to, lai ar apmeklētājiem tiktu uzturēta atgriezeniskā saite. Šim mērķim kalpo viesu grāmata, sociālie tīkli, e-pasti. Tiek apzināti viedokļi un centra apmeklējuma iemesli. Daļa brauc apskatīt tieši M. Rotko oriģinālus, daļa – keramiku vai citos mākslas veidos tapušus latviešu vai ārzemju autoru darbus, kas citās Latvijas mākslas telpās vēl nav redzēti. Pirmajos piecos darbības gados mākslas centram bija svarīgi sasniegt 90 tūkstošus apmeklētāju gadā, citādi būtu jāatmaksā projektā saņemtā nauda. Kopumā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra tapšana izmaksāja gandrīz sešus ar pusi miljonus eiro. Lielāko finansējuma daļu sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Pogas citiem negriež

Pēc mākslas centra vadītāja domām, biļešu cenas ir demokrātiskas gan studentiem un skolēniem, gan senioriem un daudzbērnu ģimenēm. Katra mēneša pirmajā svētdienā tiek piedāvātas atlaides. A. Burunovs uzskata, ka apmeklētājus nav nepieciešams īpaši pievilināt, jo lielākā daļa zina par centra eksistenci. Jau šobrīd Rotko centrs ir visvairāk apmeklētais tūrisma objekts Daugavpilī. Ik gadu tas piedalās dažādās starptautiskās tūrisma izstādēs ārvalstīs – Nīderlandē, Vācijā un citur, kā arī kaimiņvalstīs, lai informētu tūristus, kuri nekad nav dzirdējuši par Daugavpili, Austrumlatviju vai Latgali. Konkurence mākslas centru nišā Daugavpilī nepastāv, jo iepriekš laikmetīgās mākslas muzeja pilsētā nav bijis. «Ar ko mums konkurēt? Mums ir savs, un Rīgas muzejiem – savs. Viens otrs domā, ka mēs griežam kādam pogas, taču ne. Mums tādu mērķu nav. Mēs strādājam, mainām izstādes reizi divos vai trīs mēnešos un rādām, ko spējam piedāvāt. Patīk vai nepatīk – tas ir pavisam cits jautājums, bet man liekas, ka lielākajai daļai apmeklētāju patīk. Kultūras jomā runāt par konkurenci nevar. Citreiz mūs salīdzina ar Latgales vēstniecību Gors, bet mums ir atšķirīgas darbības sfēras,» uzskata A. Burunovs.

Mākslas centra auditorija ir dažāda – sākot no bērniem, kuriem tiek piedāvātas programmas ar meistarklasēm un īsām ekskursijām. Tad seko jaunieši, kuriem ir izstrādātas atbilstošas programmas ar gidiem un māksliniekiem. Visbeidzot – pieaugušie, kuri gan nāk individuāli, gan brauc grupās un dodas ekskursijās. Pavisam nesen centrs uzņēmis kultūras un mākslas cienītājus no Vācijas, grupas dalībnieku vidējais vecums bijis 65–70 gadu. Mākslas cienītājiem vecums ir ļoti dažāds, bet visvairāk Rotko centru apmeklē cilvēki vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Dārgs prieks

Izstāžu plānošana ir garš un laikietilpīgs process. Tie, kuri vēlas izstādīt savus darbus Marka Rotko mākslas centrā, raksta iesniegumu vadībai, sūta savu darbu portfolio un plānotās izstādes projekta aprakstu, un profesionāla komisija tos izskata. Pēc A. Burunova domām, līmeni pacelt ir ļoti grūti, savukārt nolaist var ļoti strauji. Nekādu samaksu par izstādīšanos Rotko centrā no māksliniekiem neprasa.

Paredzēts, ka oktobrī Valsts kultūrkapitāla fonds izsludinās konkursu, kurā kļūs zināms, kādas izstādes nākamajā sezonā ir paredzētas un cik tās varētu izmaksāt. «Skaidri jāsaka, ka tas ir dārgs prieks. Iekārtas, transportēšana, katalogu izveide, moduļu noformēšana, kurus allaž nepieciešams pārkārtot un pārkrāsot, domājot par toņu savstarpējo saspēli. Daudzi muzeji maina ekspozīcijas, taču telpas atstāj nemainīgas. Pirms katras sezonas sākuma mēs kādu laiku esam slēgti, lai iekārtotu sešas līdz astoņas dažādas izstādes un projektus. To paveic paši mākslas centra darbinieki. Īpašu speciālistu tam nav. Tiek iesaistīti uzraugi, apkopējas, radošie darbinieki. Sagatavošanās posms ir gana garš. Citi pat nespēj saprast, kā tik daudz darba var veltīt izstādei, kas ilgst tikai divus līdz trīs mēnešus,» saka vadītājs.

Laba sadarbība Rotko centram izveidojusies ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju. Tuvākajā nākotnē ir vēlme izveidot sadarbību ar Minskas Nacionālo muzeju. Sarunas notiek arī ar Valsts Krievu muzeju Sanktpēterburgā, taču pagaidām viss nerit tik ātri. «Prasības tur ir ļoti stingras, pašsaprotama ir darbu apdrošināšana, un jābūt dažādām garantijām no valsts un citām institūcijām,» stāsta A. Burunovs.

Peļņu nenes

Vienas izstādes iekārtošana mākslas centram izmaksā aptuveni 3000 līdz 5000 eiro. Gada laikā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek vidēji 45 dažādas izstādes. Kopš centra atvēršanas piecos gados ir sarīkotas jau 250 izstādes, turklāt izdoti 50 dažādi izstāžu katalogi. Centra budžetu ik gadu veido Daugavpils pilsētas domes piešķirtais finansējums (pērn – vairāk par 540 tūkstošiem eiro), Valsts kultūrkapitāla fondā iesniegto projektu atbalsts (pērn – 217 tūkstoši eiro) un ienākumi no maksas pakalpojumiem – ieejas biļetēm, gida pakalpojumiem, konferenču telpu nomas un desmit rezidences numuriņu izīrēšanas. Lielākā daļa no pašieņēmumu līdzekļiem tiek novirzīti gleznu apdrošināšanai un atgādāšanai līdz Daugavpilij. «Šis mākslas centrs nav pelņu nesošs. Iespējams, galerijas vai Eiropas mākslas muzeji atbildētu citādi,» skaidro mākslas centra vadītājs.

Piecos gados ir bijuši gadījumi, kad apmeklētāji vēlas iegādāties kādu latviešu mākslinieku darbu pēc izstādes, un tad, iepriekš sazinoties ar mākslinieku, tika sniegta attiecīgā mākslinieka kontaktinformācija. Jautāts, vai rūpes par mākslas centriem būtu jāuzņemas privātpersonām, A. Burunovs atbild: «Domāju, ja tāds mecenāts atrastos, būtu labi. Citreiz ir kāds viens cilvēks, kas subsidē un iegulda līdzekļus, bet šis ir publisks mākslas centrs, pašvaldības iestāde. Sākumā daudzi domāja, ka te ir Rotko ģimenes muzejs, bet mūsu sadarbība aprobežojas ar Rotko oriģināldarbu deponēšanu.»

Mākslas centra vadītājs atklāj, ka atvērt šo kultūras telpu nebija viegli. Bija nepieciešami dažādi nolikumi, kas «jāizlaiž» caur Finanšu komiteju un jāgūst deputātu atbalsts. Viņaprāt, vairums apmeklētāju novērtē mākslas centra darbību, bet vēl nav pieraduši pie laikmetīgās mākslas un reizēm to neizprot. «Mums pat ir bijusi smieklīga situācija, kad apmeklētājs, apskatījis visas mākslas centrā pieejamās izstādes, paziņo: «Tas Rotko gan malacis, tik dažādi gleznojis!», bet cilvēks bija izgājis un apskatījis astoņas dažādas izstādes. Citreiz mākslas centru apmeklē 7000 cilvēku dienā, bet tik lielā burzmā visticamāk neierauga visu, nepajautā un aiziet ar informācijas trūkumu,» norāda mākslas centra vadītājs.

Nākamgad tiks mainīta M. Rotko oriģināldarbu ekspozīcija, un, kā atzīst centra vadība, tas ir ļoti dārgs prieks. Šobrīd centrs strādā pie nākamā gada plāna un budžeta izveides. Kā ierasts, notiks vairāki simpoziji, kuros piedalīsies desmitiem mākslinieku no dažādām pasaules valstīm; noslēgumā katrs no tiem centram dāvinās vismaz divus simpozijā radītos darbus. Tāpat nākamgad plānots izveidot Daugavpilī dzimušā, starptautisku atzinību guvušā izcilā keramiķa Pētera Martinsona māju ar atklātiem keramikas fondiem. Pēc mākslas centra vadītāja domām, ja iecerētais izdosies, tas būs ieguvums ne tikai pilsētai, bet arī Latvijai kopumā.

A. Burunovs stāsta, ka cietokšņa atjaunošana palēnām turpinās un pilsētas plānos ir tur izveidot arī tehnikas muzeju, kas visticamāk varētu tikt īstenots dažu tuvāko gadu laikā. Arī mākslas centrs plāno savu kolekciju papildināt ar jauniem tēlniecības objektiem. «Viss, kas notiek Marka Rotko mākslas centrā, ir mūsu saliedētā kolektīva nopelns. Viens vadītājs vai vietnieks neko nevar izdarīt, tikai visi kopā, katram pieliekot savu roku,» stāsta Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs.