Nākamnedēļ Saeimas sēdē nonāks grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas būs robežstabs nebanku nozares uzņēmumiem

nebanku aizdevumi

Ierobežot nebanku uzņēmumu izsniegto kredītu likmes, aizliegt tos reklamēt, rūpīgāk pārliecināties par klientu maksātspēju, paaugstināt vecuma slieksni, no kura distances jeb ātrie kredīti tiek izsniegti – šie ir svarīgākie priekšlikumi grozījumiem PTAL. Vai grozījumi ir rūpes par patērētājiem, priekšvēlēšanu kampaņas triks vai kādas citas bankas lobēšana, to uz savas muguras jau tuvākajos gados izjutīs patērētāji un nozares uzņēmumi.

Iespēja nodemonstrēt stāju

Saeimas deputātiem, kuri savās priekšvēlēšanu kampaņās sola vēlētājiem sakārtot nebanku nozari, ierobežojot procentu likmes, ir iespēja līdz 13. Saeimas vēlēšanām nobalsot par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL). Tā Dienas Biznesam pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes atzina komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).

Iesniegtos priekšlikumus R. Naudiņš nevēlējās komentēt, taču norādīja, ka atbalsta deputātus, kuri grib līdz 6. oktobrim, 13. Saeimas vēlēšanām, lemt par nebanku nozares sakārtošanu. Viņaprāt, tā ir iespēja demonstrēt savu nostāju. Tas nozīmē, ka Saeimai ir tikai divas nedēļas laika, lai nobalsotu par grozījumiem, vai, gluži pretēji, lai saprastu, ka pēdējā brīdī īstenot tik nozīmīgus grozījumus nebanku nozarē ir graujoši.

Vēlēšanu gaisotnē

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes sagatavotos grozījumus plānots nākamajā nedēļā virzīt apstiprināšanai Saeimā 3. lasījumā.

Jau 6. septembrī Saeima 2. lasījumā atbalstīja grozījumus PTAL, ar kuriem plānots noteikt būtiski stingrāku normatīvo regulējumu nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumiem, kas izsniedz patēriņa aizdevumus. Grozījumu projekts paredz arī noteikt kredīta kopējo izmaksu ierobežojumu – 0,07% dienā.

«Priekšvēlēšanu kampaņas turpinājums,» šādi 25. septembra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi DB raksturoja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) vadītājs Gints Āboltiņš. Komisijas locekļi neņēma vērā viņa aicinājumu iedziļināties Latvijas situācijā, kas atšķiras no Igaunijas un Lietuvas. Šajās kaimiņvalstīs nebanku uzņēmējiem ir nepieciešami mazāki ieguldījumi, lai biznesu uzsāktu.

Lietuvā pamatkapitāla prasība ir tikai 2500 eiro, maksa par licences izsniegšanu, proti, par personas iekļaušanu Publiskajā patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju sarakstā ir tikai 149 eiro, savukārt ikgadējā uzraudzības maksa ir 0,0125% no ikgadējās vidējās izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas. Igaunijā pamatkapitāla prasība nebanku kreditēšanas uzņēmumiem ir 50 tūkstoši eiro. Maksa par licences izsniegšanu ir 1000 eiro, savukārt uzraudzības maksa tiek noteikta katru gadu, likumā noteiktais intervāls ir no 0,01% līdz 1% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas. 2017. gadā uzraudzības maksa bija noteikta 0,01% no izsniegto neatmaksāto patēriņa kredītu summas.

Latvijā pamatkapitāla prasība ir Baltijas valstīs visaugstākā – 425 tūkstoši eiro. Arī maksa par licences izsniegšanu ir visaugstākā – 71 140 eiro. Savukārt ikgadējā uzraudzības maksa ir 14 225 eiro.

G. Āboltiņš komisijai aicināja atbildēt uz jautājumu: «Ko cilvēks varēs darīt, ja viņam būs nepieciešams aizņemties 100 eiro?» Nebanku uzņēmēji norāda, ka grozījumu apstiprināšana nozīmēs atstāt «aiz borta» iedzīvotājus, kuriem ir zemi ienākumi un kuri aizņemas nelielas summas.

Ironizē par pieciem procentiem

Neatstāt jautājuma izskatīšanu nākamajai Saeimai aicināja Edvards Smiltēns, kurš 13. Saeimā kandidēs no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) saraksta, kas virza grozījums. «Nesaprotama sistēma atļāva dīrāt no cilvēkiem vairāk nekā 200 procentu gadā. Mēs iesniedzām priekšlikumu par 25 procentiem kā maksimālo likmi. Tagad diskusija būs pēdējā, trešajā lasījumā. Saņemiet drosmi un nobalsojiet,» aicināja E. Smiltēns. Par šādu priekšlikumu ironisku piezīmi izteica Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas loceklis, šobrīd pie frakcijām nepiederošais deputāts Anrijs Matīss: «Kāpēc tik liela? Varēja izteikt priekšlikumu par pieciem procentiem.»

Neļaus reklamēt

Nākamnedēļ Saeimas deputātiem būs jālemj ne tikai par gada procentu likmes ierobežošanu nebanku kredītiem, bet arī par kredītu reklāmas aizliegumu. Šo ideju komisijā aizstāvēja Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēv-

zemei un Brīvībai/LNNK). I. Parādnieks izklāstīja vairākus sagatavotos priekšlikumus, un komisija atbalstīja stingrākus noteikumus, kas neļaus pat nebanku nozares atbalstītajos pasākumos norādīt, ka tos sponsorējis kāds no aizdevējiem. E. Smiltēns aicināja padomāt, kas reklāmas aizlieguma gadījumā notiks ar sabiedriskajiem medijiem. Viņš norādīja, ka aptuveni 15% no gada budžeta sabiedriskajiem medijiem veido ātro kredītu reklamēšanas ienākumi. Ātrie kredīti reklāmas tirgū dod aptuveni piecus miljonus eiro gadā. «Jāsaprot, ko darīt. Vai kompensēsim sabiedriskajiem medijiem šo caurumu vai rullējam pāri un kaut kad nākotnē risinām?» jautāja E. Smiltēns. Uz to I. Parādnieks norādīja, ka iztrūkstošo naudu dos kāds cits reklāmdevējs.

Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija) atzina, ka tik stingri reklāmas aizliegumi iedzīs nozari nekontrolētā zonā, piemēram, internetā, kur fokusēsies uz mērķgrupu, piemēram, jauniešiem, kas būs vēl sliktāk nekā šobrīd. Taču šis arguments neguva nekādu atbalstu.

Pārejas noteikumi

Saeimas Juridiskais birojs komisijas locekļiem norādīja uz nepieciešamību noteikt grozījumiem pārejas periodu. Piemēram, lai likuma pieņemšanas dienā neizveidojas situācija, ka nebanku uzņēmējam jāpieprasa pārtraukt līgumu jaunietim, kurš nav sasniedzis 20 gadus, ja viņam pirms grozījumu stāšanās spēkā līzingā ir pārdota automašīna. Tāpat pārejas periodu būtu ieteicams noteikt, lai nebanku aizdevēji sagatavotos prasībai kredītinformācijas uzņēmumā pārliecināties par klienta maksātspēju. Paies laiks, kamēr starp ieinteresētajām pusēm varēs noslēgt līgumus. Tas būs naudas jautājums – cik liela samaksa tiks prasīta par viena klienta datu apstrādi.