Īstā skola sākas pēc skolas; jābūt tiltam starp uzņēmuma stratēģiju un varēšanu atkarībā no finansēm un resursiem

Karjera

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltijas un 1520.reģiona (Krievija, Baltija un NVS) finanšu direktors Gatis Sviklis. Viņš studējis finanses Konkordijas Universitātē Tallinā, septiņus gadus strādājis kā auditors un revidents PwC, kur beigās vadījis audita komandas lielākajiem Latvijas klientiem. Tad viņš divarpus gadus nostrādājis pie viena no PwC bijušajiem klientiem – Veho grupas uzņēmumā, kas importēja Citroën markas automašīnas Latvijā un Lietuvā. Tur arī iznācis saskarties ar Gefco, kura līdzīpašnieks ir PSA grupa, kurai pieder Citroën. Tiešās meklēšanas rekrutēšanas uzņēmuma uzrunāts, viņš uzvarējis konkursā uz Gefco Baltijas finanšu direktora amatu. Paralēli tam visam viņš kļuvis par zvērinātu revidentu, taču tagad apkalpo vien pāris klientu gadā no darba brīvajā laikā. Pērn augustā viņš kļuvis par 1520.reģiona zonas (pēc sliežu platuma milimetros NVS, Baltijā) finanšu direktoru: «Tagad jau ir gads un pāris mēneši, kopš esmu starp Rīgu, Maskavu un Parīzi.»

Ar prātu nesaprotamā

Piedāvājums strādāt arī Krievijā viņam šķitis pietiekami interesants, bet cilvēciski, protams, bijis uztraukums citas vides, citas likumdošanas dēļ. Krievu valodu, kas arī šādā darbā kaimiņos dominē, viņš skolā mācījies tikai vienu gadu, taču Gefco Baltic ģenerāldirektors Martins Keršis izrādījies labs šīs valodas skolotājs, lai tagad tajā varētu pietiekami brīvi komunicēt. G.Sviklim nav nācies izjust to, ka «mūs tur nemīl», bet šajā laikā «ir tikai pozitīvas emocijas, komunicējot ar cilvēkiem Krievijā».

Lielā darba apjoma dēļ, kas parasti sagaida Maskavā, Gefco birojos Krievijā finanšu direktoram gan nav iznācis pabūt, taču komunikācija ar tiem notiek, piemēram, videokonferenču veidā.

Dzīves skola

Vaicāts, kur smelties zināšanas, lai varētu pretendēt uz šādiem amatiem, G.Sviklis uzsver, ka īstā skola sākas pēc skolas. Universitātē gan ielikti spēcīgi pamati, taču globālās auditorkompānijas mēdz iemest jaunos cilvēkus ūdenī, lai tie paši mācītos peldēt, protams, vecākiem kolēģiem palīdzot, kā arī apmaksājot dažādus kursus. «Pirmajos karjeras gados tu pat nezini, ko nezini, tad tu zini, ko nezini, un pēc tam iemācies saprast, ka nezināt ir normāli, kur meklēt papildu informāciju, kā strādāt ar likumdošanu.»

Runājot par to, ko tad finanšu direktors īsti dara, viņš atzīmē, ka tas, protams, ir cilvēks ar labu tehnisko zināšanu bāzi un pieredzi komandas un uzņēmuma vadībā, strādājot kā «tiltam starp uzņēmuma stratēģiju, vīziju un varēšanu atkarībā no finansēm un resursiem». Tam visam sekojot līdzi, jādod citiem vadības komandas locekļiem un darbiniekiem padoms savas kompetences ietvaros, ko darīt vai no kā labāk atturēties. Jāskatās, kur uzņēmums pelna, vai kāds bizness vispār vajadzīgs, ja tas nepelna. G.Sviklim arī nākas būt kā koordinatoram grupas iekšienē, pārstāvot reģiona vadību mātesuzņēmumā. Ar galveno grāmatvedi tiek pārrunāti sarežģītākie jautājumi, taču «nodokļu lietās nejaucos». Baltijā viņam ir seši padotie, Krievijā – divi ar 25‒30 cilvēku komandu funkcionālā padotībā.

Taupa un iesaka

Atbildot uz jautājumu, vai finanšu direktors zina, kā uzņēmumā tiek tērēts katrs cents līdz pēdējai lodīšu pildspalvai, viņš teic, ka tad būtu vajadzīgi 10 šādi darbinieki un tas arī nav viņu primārais uzdevums, tam domāta finanšu komanda: «Svarīgi nodibināt uzņēmumā adekvātu kontroles vidi.» Proti, kontroles jautājumus uzticēt atbildīgiem speciālistiem, ļaut attiecīgus procesus pārraudzīt nevis vienam, bet vismaz diviem cilvēkiem. Jebkurā gadījumā finanšu departaments nedrīkst būt uzņēmuma attīstībai traucējošs faktors, bet tam jāmeklē, kā efektivizēt birokrātiju, un maksimāli jācenšas atvieglot darbu biznesam, protams, attiecīgi uzraugot, kas notiek uzņēmumā.

Ietaupīšana uz dažādiem procesiem gan nav viss, ko šajā amatā var panākt, jo finanšu direktors piedalās arī visās vadības sanāksmēs, runā ar pārdošanas vadītāju, departamentu direktoriem, kopā izvērtē ikmēneša rezultātus, nosprauž mērķus, piemēram, kā saistībā ar konkrētiem klientiem vairāk nopelnīt. Sarunās ar Gefco klientiem viņš gan iesaistās maz, ja nu vienīgi iesakot pārdošanas departamentam personīgi pazīstamus potenciālos klientus. Ja ir samilzusi kāda problēma, kad kāds klients nav samaksājis, tad gan finanšu direktors mēdz iesaistīties.

Kā pelna?

Gefco grupas ideoloģija ir turēt pēc iespējas mazāk aktīvu, saka G.Sviklis, runājot par galvenajiem peļņas avotiem nozarē: «Mūsu kompetence ir sarežģītu loģistikas piegādes ķēžu veidošana klientiem.» Uzņēmuma darbiniekiem ir pieredze un zināšanas, lai to izdarītu lētāk un ātrāk nekā klienti, kuriem ir cita pamatdarbība. Gefco gan nemēģina pārdot vienkāršus pakalpojumus par zemu cenu, jo «vieglākais ne vienmēr ir labākais», raugoties no klienta vajadzību skatpunkta.

Vaicāts, kā notiek vienošanās ar akcionāru par nākamā gada apgrozījumu, peļņu, viņš norāda, ka patlaban 25% akciju pieder PSA grupai, bet 75% – Krievijas dzelzceļam, kurš gan būtībā neiejaucas Gefco grupas stratēģijā. Pēc viņa teiktā, grupas kompānijām ir liela autonomija veidot budžetu no nulles, taču novembrī Parīzē pie grupas direktoriem tas ir jāaizstāv. Tur budžets tiek rūpīgi vētīts, lai saprastu, kāpēc kaut kur paredzēts kritums vai pieaugums. Ja grupas vadītājam būs pārliecība, ka budžets ir godīgs un sasniedzams, tas visticamāk arī tiks apstiprināts. Izveidot tādu budžetu šodienas mainīgajā pasaulē, lai tas piepildītos līdz pēdējam centam, esot ārkārtīgi grūti. Taču grupas ietvaros budžeta, kam pamatā ir globālās ekonomiskās izaugsmes prognozes un citi faktori, izpilde visai tuvu atbilst ieplānotajam: «Ja ir kritums kādā valstī, tas visticamāk kompensēsies kādā citā.» Baltijā šis gads varētu būt labāks nekā pērnais, bet vēl gan esot jānostrādā līdz decembra beigām.

Ar automobiļiem saistītā loģistika ir pamatā Gefco biznesam gan Baltijā, gan Krievijā, taču tur vairāk tiek strādāts ar vietējiem klientiem (ārvalstu ražotāji Krievijā). Kaimiņvalstī ir lielāks noliktavu bizness, kā arī vairāk nekā 700 dzelzceļa vagonu kompānijas īpašumā. Vaicāts, kuri biznesa segmenti pelna visvairāk, G.Sviklis skaidro, ka multimodālo pārvadājumu jomā var gadīties zaudējumi, piemēram, jūras pārvadājumos, tomēr kopumā visā loģistikas ķēdē būs peļņa. Lielāks peļņas procents ir, piemēram, kritiski ātri izpildāmu pasūtījumu jomā, piemēram, kad jāpiegādā rezerves daļas ar helikopteru.

Ir atšķirības

Komentējot stereotipus, ka citviet, piemēram, Eiropas dienvidu valstīs, cilvēki strādā mazāk, G.Sviklis atzīmē, ka spāņi nenoliedzami strādā nedaudz citādi nekā krievi, taču grupas ietvaros ir aktīva komunikācija visos līmeņos, tostarp starp finanšu un pārdošanas departamentiem. Līdz ar to būtu ļoti grūti noslēpt no citu valstu kolēģiem, ja kādam gribētos paslinkot.

Gefco kā ekspeditora būtiskākais aktīvs un resurss ir tā darbinieki, līdz ar to arī lielākā izmaksu pozīcija ir darba algas. «Latvijā diemžēl ir lielākā nodokļu slodze Baltijas valstu starpā,» zina teikt G.Sviklis. Taču tiem, kuri apgalvo, ka šeit viss ir slikti, viņš norāda: «Mūsu uzņēmējdarbības vide ir gana liberāla un vienkārša salīdzinājumā ar Krieviju.» Piemēram, šeit klienta aizpildīts pasūtījums tiek uztverts kā līgums un uzņēmums pēc sniegtā pakalpojuma gaida par to naudu atbilstoši pavaddokumentiem. Tikmēr kaimiņos tas viss ir stipri sarežģītāk – nepieciešami parakstīti, apzīmogoti līgumi, bankā jāuzrāda darījumu apjoms ar partneri, kas pēc tam jākontrolē. Tad vēl ir valūtas kontrole naudas plūsmām, kas nenāk no Krievijas, un daudz citu apgrūtinājumu attiecībā uz Ieņēmumu dienestu. Attiecībā uz atšķirībām G.Sviklis min arī rakstību (kaimiņos – kirilica), kas ir iemesls papildu izmaksām, lai Krievijā un grupā citviet izmantotās programmatūras saprastos.

Globālie riski un nākotne

Pagaidām nekādu milzīgu ietekmi ne ASV tarifu ieviešana, ne Brexit uz uzņēmuma darbību nav atstājusi. Vaicāts, kā pēc sankciju ieviešanas 2014.gadā mainījusies situācija, G.Sviklis atzīmē, ka līdz tam bija ļoti liela automašīnu plūsma caur Baltiju Krievijas virzienā, taču vēlāk «apjoms ļoti būtiski saruka». Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, strauji kritās arī jaunu auto reģistrācija kaimiņvalstī, bet tagad atkal tiek piedzīvots pieaugums par 10‒15%, kas gan, iespējams, ir saistīts ne tik daudz ar ekonomikas izaugsmi, kā ar pieprasījuma aizkavēšanos.

Runājot par nākotni, viņš lēš, ka loģistikā gaidāmas izmaiņas, parādīsies jauni IT risinājumi. Lai turētos laikam līdzi, Gefco izveidojusi inovāciju inkubatoru. Tāpat klientiem ir pieejama aplikācija My Car Is There (Te ir mana mašīna), kas ļauj tiem iegādāties automašīnas ar dažiem klikšķiem viedtālrunī.