Pieaugušo izglītība Ikvienam interesentam, kurš vēlas papildināt zināšanas, paaugstināt profesionālo kvalifikāciju vai pārkvalificēties, ir iespēja apmeklēt studiju kursus augstskolās klausītāja statusā

Kuplākais klausītāju pulks ir lielajās augstskolās. Pagājušajā akadēmiskajā gadā Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) to bija 1434, Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) – 250, bet Latvijas Universitātē (LU) – vairāk nekā 200 klausītāju. Lai arī to skaitam augstskolās ir tendence pieaugt, populārākās ir dažādas tālākizglītības programmas.

Nepieciešamas priekšzināšanas

Par klausītāju studiju programmas kursā var kļūt jebkurš cilvēks ar atbilstošu izglītību – vidusskolas izglītība ir nepieciešama tiem, kuri klausās bakalaura studiju programmu kursus, bet bakalaura grāds tiem, kuri klausās maģistra studiju programmu kursus. Lai kļūtu par klausītāju, ir nepieciešamas priekšzināšanas konkrētajā jomā. Tās netiek pārbaudītas, un to esamība paliek uz paša klausītāja sirdsapziņas. «Ja cilvēks grib klausīties, piemēram, augstāko matemātiku bez priekšzināšanām, visticamāk, kurss viņam varētu būt par sarežģītu un viņš var nenokārtot akadēmiskās saistības. Ir iespējams klausīties visus kursus, vien dažos ir tīri praktiski ārējie apsvērumi, kāpēc tas nav iespējams. Piemēram, Medicīnā nav iespējams klausīties praktiskos kursus, kas norisinās slimnīcā, jo tam studenti tiek īpaši sagatavoti un tiek izsniegtas pieejas. Teorētiskos kursus gan ir iespējams klausīties visus. Bet, ja studiju kurss ir ļoti pieprasīts, auditorijā var nepietikt vietas, lai uzņemtu visus, kuri vēlas mācīties klausītāja statusā,» klāsta LU Studentu servisu departamenta direktors Jānis Saulītis.

Kļūšana par klausītāju nenozīmē tikai atnākt un noklausīties kursu. «Lai procesu nepadarītu par teātri un netraucētu nopietni studēt kursu studentiem, klausītāja statuss nozīmē būt līdzvērtīgam citiem studentiem – klausītājam jādara viss tieši tas pats, kas kursa pamatstudentiem. Klausoties kursu klausītāja statusā, cilvēks uzņemas akadēmiskās saistības – viņš kursu ne tikai klausās, bet apgūst tādā pašā apjomā kā jebkurš students un saņem kredītpunktus, kas ir pietiekami nopietni. Noslēgumā, ja visas akadēmiskās saistības ir nokārtotas, klausītājs saņem izziņu par kursa apguvi – to pēc tam var atzīt citā augstskolā vai LU, stājoties citā studiju programmā,» skaidro J. Saulītis.

RTU klausītājs var apgūt jebkuru sev interesējošu studiju kursu no jebkuras studiju programmas. «Kursi notiek kopā ar RTU studentiem visa semestra garumā. Kursa noslēgumā klausītājiem kopā ar studējošajiem tiek piedāvāta iespēja nokārtot gala pārbaudījumu un saņemt apliecību par sekmīgu kursa nokārtošanu. Tajā tiek uzrādīts iegūtais vērtējums un kredītpunktu skaits. Iegūtos kredītpunktus vēlāk iespējams izmantot, sākot studijas. Dažiem no kursiem nepieciešamas priekšzināšanas, tās norādītas kursu aprakstos. Tās var būt vienkāršākas, kā arī sarežģītākas. Tas atkarīgs no tā, kāds kurss interesē,» informē RTU Tālākizglītības nodaļas vadītāja Marta Moiseja.

Priekšroka tālākizglītībai

Lielākā daļa LU klausītāju, vairāk nekā puse, ir studenti, – gan tie, kuri kārto parādus, gan tie, kuri grib apgūt kaut ko, kas nav pieejams viņu studiju programmā. 30–40% klausītāju nav LU studenti – šie cilvēki izvēlas studiju kursu pēc savas iniciatīvas, piemēram, ja vēlas celt kvalifikāciju.

«Katra cilvēka motivācija kursu apmeklēšanas sākšanai ir dažāda. Pamatā tie ir cilvēki, kuri vēlas paplašināt savu redzesloku, attīstīt sevi un veicināt savu izaugsmi. Dažas no šīm personām ieguvušas augstāko izglītību vienā nozarē, bet strādā citā nozarē. Līdz ar to radusies nepieciešamība gūt zināšanas attiecīgajā jomā. Daži no klausītājiem vēlas gūt zināšanas savām personīgajām interesēm atbilstošā nozarē, viņu mērķis nav iegūt diplomu, bet apgūt sev interesējošus kursus. Arī uzņēmumi ir ieinteresēti savu darbinieku apmācībā,» teic M. Moiseja.

J. Saulītis atzīst, ka klausītāju skaits LU ir salīdzinoši mazs, pieprasītākas ir dažādas tālākizglītības programmas, kurās ik gadu mācās aptuveni 3000 interesentu. «Kursu klausīšanās ir mazāk pieprasīta, jo studiju kursi LU ir veidoti tā, lai studentam sniegtu fundamentālās pamatzināšanas. Kursi, protams, tiek atjaunoti ar aktuālākajiem jauninājumiem konkrētā zinātnes nozarē, tomēr cilvēki, kas jomā izglītību jau ieguvuši, reti vēlas semestra garumā atkārtot jomas pamatus. Turpretī studentam, lai jomu izprastu, šie fundamentālie pamati ir ļoti nepieciešami. Otrs iemesls – cilvēki, kuri vairs nestudē, studiju procesu redz kā lielas saistības. Četrus mēnešus cilvēkam katru nedēļu divas dienas ir jādodas uz universitāti klausīties pusotru stundu kādu noteiktu kursu. Ļoti daudziem dzīves ritms iekārtots tā, ka šādus kursus nemaz nav iespējams ieplānot. Daudz vienkāršāk savā dienas ritmā ir iekārtot intensīvus tālākizglītības kursus. Studējošajiem savukārt šī iespēja kļūt par klausītāju šķiet ļoti vērtīga un izdevīga,» vērtē J. Saulītis.

Galvenās problēmas klausītājiem visbiežāk saistītas ar iespēju apmeklēt lekcijas, jo tās studentiem tiek organizētas darba dienās un ne visi interesenti, kuri vēlas kļūt par klausītājiem, spēj apvienot šo iespēju ar savu darbu. Tāpat grūtības rodas tiem, kuri vēlas klausīties studiju kursus LLU, bet nevar izbraukāt katru nedēļu uz klātienes nodarbībām Jelgavā, jo viena studiju kursa lekcijas studentiem notiek visa semestra garumā un pamatstudijas parasti netiek organizētas kā moduļi. LLU cenšas to risināt, motivējot mācībspēkus studiju kursu materiālus publicēt e-studijās, lai studenti un klausītāji nepieciešamības gadījumā visu studiju kursu vai daļu no nodarbību tēmām varētu apgūt attālināti, bet ne visos studiju kursos tas ir iespējams to specifikas dēļ.

Sagaida valsts atbalstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Atvērtās universitātes (AU) klausītāju var kļūt ikviens interesents, kuram ir vidējā izglītība. AU klausītājs var piedalīties jebkurā studiju programmā vai tās daļā, ko universitāte piedāvā medicīnā un veselības aprūpē vai sociālajās zinātnēs. Tā ir laba iespēja iegūt jaunas kompetences un prasmes, paaugstināt konkurētspēju darba tirgū vai iepazīt izvēlēto studiju programmu. RSU klausītāju skaits ar katru semestri pieaug: pagājušajā akadēmiskajā gadā AU tika apgūti 329 studiju kursi, no šī akadēmiskā gada rudens semestrī caur AU tiek apgūts 241 studiju kurss. Lai studētu AU, nav jākārto iestājpārbaudījumi, tomēr jāņem vērā, ka klausītājam ir jāspēj apliecināt, ka ir apgūts iepriekšējās izglītības līmenis, kas ir nepieciešams izvēlētā studiju kursa vai tā daļas apguvei. Šo iespēju izmanto RSU vai citu augstskolu studenti, kā arī strādājošie, piemēram, farmācijas jomā, kuri studiju kursus izvēlas profesionālajai pilnveidei. Savukārt biznesa augstskola Turība klausītāju statusu vēl tikai plāno ieviest. Šajā mācību iestādē studiju programmu kursus var apmeklēt tikai e-studenti un tie, kuriem ir studiju pārtraukums, nevienam no malas šādas iespējas pagaidām nav. Sabiedrībā ir daudzi cilvēki, kuri labprāt kļūtu par klausītājiem un pilnveidotu sevi un savas zināšanas, bet viņi to nevar atļauties, norāda M. Moiseja.

«Ņemot vērā tālākizglītības nozīmi sabiedrības labklājības celšanā, augstskola nākotnē vēlētos redzēt valsts atbalstu līdzfinansējuma veidā tālākizglītībā studējošajām personām, jo pašlaik tas tiek balstīts uz augstskolu, sabiedrības un uzņēmēju iniciatīvas,» uzsver RTU pārstāve. Mācību maksa par izvēlētā kursa apguvi ir atkarīga no izvēlētā kursa studiju līmeņa un nozares. RTU maksa par viena kredītpunkta bakalaura līmeņa studiju kursiem ir 43–98 eiro, maģistra līmeņa studiju kursiem – 50–148 eiro. Sākt klausīties lekcijas var jebkurā laikā, nav konkrēta termiņa kursu reģistrācijai. Taču jāatceras, ka lekcijas sākas līdz ar septembra vai februāra sākumu, līdz ar to labāk reģistrēties kursa apguvei savlaicīgi, iesaka augstskolu pārstāvji.