Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi vēstuli Latvijas Republikas Saeimai, aicinot atgriezt Grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā izskatīšanai atbildīgajā komisijā

nebanku aizdevumi

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pagājušajā nedēļā nolēma grozījumus virzīt apstiprināšanai Saeimā trešajā - galīgajā lasījumā. 4. oktobra Saeimas plenārsēdes darba kārtība liecina, ka 12. Saeimas deputātiem pirms 6. oktobra vēlēšanām būs jānodemonstrē sava nostāja nebanku nozares lietā.

Aicina nesasteigt

Ja sākotnējie politiķu paziņojumi par nebanku nozari vēstīja, ka Saeimas deputāti vēlas panākt, lai kredītdevējs aizdevumu izsniedz, pārliecinoties par klienta maksātspēju, tad šobrīd grozījumi paredz daudz lielāku ietekmi uz tautsaimniecību. LTRK norāda, ka plānotie grozījumi būtiski ietekmēs reklāmas nozares ieņēmumus, jo tie paredz reklāmas aizliegumu patēriņa kreditēšanā.

LTRK uzskata, ka grozījumi nav pilnvērtīgi un aptveroši diskutēti un radīs būtisku ietekmi reklāmas nozarei un mediju videi Latvijā. Uzņēmēju organizācijai nav pieņemams, ka būtiski un konceptuāli ierosinājumi likumos tiek iesniegti diskusijā tikai pirms trešā un noslēdzošā balsojuma parlamentā.

Biedrības ieskatā, lai sasniegtu vēlamos mērķus nozares problemātikas sakārtošanā, tiesiskā regulējuma izmaiņām ir jābūt sistemātiskām un balstītām visaptverošā analīzē, kas ļautu izdarīt objektīvus secinājumus par kopējo ietekmi. LTRK uzskata, ka priekšlikums par patēriņa kredītu reklamēšanas aizliegumu nesekmēs likumprojekta izstrādes sākotnējo mērķi. Turklāt tas nav pietiekami analizēts un tam nav veikts sākotnējās ietekmes izvērtējums uz tautsaimniecības attīstību, nodrošinot pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalību.

Novirzās no mērķa

«Mēs uzskatām, ka šāda prakse, kad konceptuālus un sistēmiskus jautājumus risina pirms Saeimas trešā jeb noslēdzošā balsojuma, nav atbalstāma un nerada pārliecību par lēmumu pieņemšanas caurspīdīgumu un tiesiskumu,» skaidro LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa. Viņa norāda, ka sākotnējais likumprojekta mērķis bija ierobežot bezatbildīgu aizņemšanos, tomēr šis priekšlikums ir nepietiekami analizēts un diskutēts, tādēļ rada nopietnus riskus reklāmas tirgus nozares attīstībai.

LTRK arī norāda, ka patēriņa kredītu reklāmas aizliegums attieksies tikai uz Latvijā reģistrētiem medijiem, taču neietekmēs citās jurisdikcijās reģistrētos Latvijā raidošos medijus. «Uzskatām, ka šādi likumprojekta grozījumi kropļos vietējo mediju konkurētspēju, kā arī kvalitatīva vietējā satura veidošanas kapacitāti. Likumprojektu nepieciešams atgriezt diskusijai atbildīgajā komisijā un izslēgt priekšlikumu par reklāmas aizliegumu, jo likumprojekta mērķis – mazināt bezatbildīgu aizņemšanos - tiks sasniegts ar citiem likumprojektā jau apstiprinātajiem grozījumiem,» saka K.Zariņa.

Divās komisijās

Nebanku aizdevējus ietekmējošie jautājumi tiek skatīti divās komisijās – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī Budžeta un finanšu komisijā. Organizācijas, kas seko līdzi jautājuma izskatīšanai un iesniedz priekšlikumus, ir mērāmas vairākos desmitos, liecina ieraksti Saeimas mājaslapā.

Tautsaimniecības komisija izskata priekšlikumus par Grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Savukārt Budžeta komisija skata priekšlikumus par Grozījumiem Kredītiestāžu likumā. Lai regulējums būtu skaidrs, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija iesaka rīkot Saeimas komisiju kopējās sēdes. LAFPA aicina nodrošināt, ka likumprojektu grozījumu pieņemšanas rezultātā nerastos pretrunas. Uz pretrunu rašanās iespēju norāda arī Saeimas Juridiskais birojs.

Priekšvēlēšanu gūstā

«Priekšvēlēšanu kampaņas turpinājums,» šādi DB deputātu vēlmi panākt grozījumu apstiprināšanu pirms 13. Saeimas vēlēšanām raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. LAFPA lūdz deputātus iedziļināties nozares situācijā un aicina nesalīdzināt ar Igauniju un Lietuvu, kas bieži tiek piesauktas, diskutējot par nozari. Šajās kaimiņvalstīs nebanku uzņēmējiem ir nepieciešami mazāki ieguldījumi, lai biznesu uzsāktu, tādēļ situācija atšķiras.

Latvijā pamatkapitāla prasība ir Baltijas valstīs visaugstākā – 425 tūkstoši eiro. Arī maksa par licences izsniegšanu ir visaugstākā – 71 140 eiro. Savukārt ikgadējā uzraudzības maksa ir 14 225 eiro.

G. Āboltiņš pagājušajā nedēļā aicināja deputātus atbildēt uz jautājumu: «Ko cilvēks varēs darīt, ja viņam būs nepieciešams aizņemties 100 eiro?» Nebanku uzņēmēji norāda, ka grozījumu apstiprināšana nozīmēs atstāt aiz borta iedzīvotājus, kuriem ir zemi ienākumi un kuri aizņemas nelielas summas.

Tikmēr Latvijas Reģionu apvienība rosina neatkāpties no izvirzītā un, neskatoties uz iebildumiem par nepamatotu steigu, pieņemt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā pirms 6. oktobrī notiekošajām vēlēšanām, neatstājot jautājumu lemšanai nākamajai Saeimai.