Saņemto ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām šogad ir krities par 38%. Uzņēmēji jūtas nosodīti, tāpēc neziedo. Nevalstiskās organizācijas meklē izeju no straujā finanšu krituma, un tām ir gan īstermiņa, gan ilgtermiņa priekšlikumi finanšu krīzes novēršanai

Nodokļi

Iemesls ziedojumu kritumam ir šogad realizētā nodokļu reforma, kura uzņēmējus nemotivē ziedot naudu. «Valsts ziedotājus soda ar 25% lielu nodokli, tāpēc uzņēmēji ietur pauzi un finansiāli atbalsta nevalstiskās organizācijas ar mazāku summu nekā pērn,» šādu viedokli Dienas Biznesam pauda kāds uzņēmums, kurš vēlējās palikt anonīms mecenāts. Tas, ko uzņēmējs raksturo kā sodu, paredz ziedojumiem piemērot ap 25% lielu nodokli, ja tie neiekļaujas nevienā no likumā noteiktajām kategorijām, kas paredz atvieglojumu piešķiršanu ziedotājiem. Tas nozīmē, ja uzņēmējs kādai nevalstiskai organizācijai ziedo 100 eiro, valstij nodokļos papildus jāsamaksā 25 eiro.

Pirms nodokļu reformas uzņēmumi varēja saņemt UIN atlaidi 85% apmērā no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20% no šī nodokļa kopējās summas. Šobrīd uzņēmumi, kuri ziedo, var izvēlēties vienu no trijiem iespējamiem atvieglojumiem – divi nosaka limitus ziedojumu atskaitīšanai saimnieciskās darbības izdevumos (5% no peļņas vai 2% no algu fonda), bet trešais paredz UIN atlaidi, bet piemērojams tikai gadījumā, ja uzņēmums sadala peļņu dividendēs. Atvieglojuma piemērošanai tiek izvirzīti papildu ierobežojumi, tai skaitā tas netiek piemērots, ja ziedojuma saņēmējs ir izvietojis publiskās norādes ar ziedotāja zīmolu vai nosaukumu.

Nav motivācijas

Uzņēmējiem nav motivācijas ziedot nevalstiskajām organizācijām. Līdz šim Latvijā ziedošanas motivācijas sistēma balstījās uz dažādu atvieglojumu piemērošanu, kas Latvijā radikāli mainījās, 2018. gadā ieviešot nodokļu reformu.

Pēc nodokļu politikas reformas ir samazināta bāze – apjoms, kādu uzņēmēji var ziedot sabiedriskā labuma organizācijām, un tas ir viens no finanšu krīzes cēloņiem nevalstisko organizāciju sektorā, norādīts Sabiedriskā labuma organizāciju priekšlikumos finansēšanas modeļa uzlabošanai. To sagatavojušas astoņas organizācijas, un tas ir prezentēts Saeimas deputātiem.

Sabiedriskā labuma organizācijas ir apkopojušas un izanalizējušas šā gada finanšu datus, un tie liecina, ka vislielāko ziedojumu kritumu izjūt nevalstiskās organizācijas, kuras darbojas kultūras jomā. Tām ziedojumu apjoms krities par 62 procentiem. Nākamā joma, kas izjūt naudas trūkumu, ir sporta nozare, kas šogad saņem par 52% mazāk ziedojumu. Trešā joma, kura cīnās par izdzīvošanu, ir pilsoniskās attīstības organizācijas, kuras konstatējušas par 42% mazāk ienākumu no ziedojumiem.

Rosina mainīt likumdošanu

Lai situāciju glābtu, nevalstiskās organizācijas ir izveidojušas pasākumu plānu. Pie īstermiņa risinājumiem pieder līdzekļu saņemšana no valsts budžeta, lai dzēstu nodokļu reformas brāķi. Ilgtemiņa risinājumi attiecas gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. Nevalstiskās organizācijas aicina veikt grozījumus Uzņēmumu ienākuma likumā, piemēram, mainīt taksācijas periodā ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē ziedoto summu 10% apmērā, kas šobrīd ir 5%. Savukārt privātpersonām nevalstiskās organizācijas aicina palielināt attaisnoto izdevumu slieksni no 600 uz 1200 eiro taksācijas gadā. Šie ir tikai daži no priekšlikumiem, kas varētu palīdzēt pacelt ziedojumu apjomu sabiedriskā labuma organizācijām.