Katra Eiropas Savienības dalībvalsts azartspēļu un izložu jomā ir noteikusi regulējumu, kas atbilst valsts vēsturiskajām un kultūras tradīcijām un sociālo problēmu smagumam, un Latvijā regulējums ir stingrs, norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne.

Azartspēles

Moneyval ziņojumā nozare kritiku nav saņēmusi, kas nozīmē, ka nozare attīstās pareizajā virzienā, bet ieteikumu īstenošana ir saistīta ar Eiropas Savienības direktīvu par naudas atmazgāšanas novēršanu un terorisma finansēšanas novēršanu, intervijā Dienas Biznesam skaidro S. Birne.

Loterijas, azartspēles, Latloto – kura no šīm sadaļām valstij rada lielākos nodokļus​?

No azartspēlēm ieņēmumi ir būtiski lielāki nekā no pārējiem spēļu veidiem un nodevām. Kopā valsts un pašvaldību budžetā šā gada astoņos mēnešos ir ieskaitīti gandrīz 32 miljoni eiro. Vislielāko apjomu astoņos mēnešos valsts budžetā ir ienesis azartspēļu nodoklis – 20.9 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetos – aptuveni sešus miljonus. Visas mūsu uzraudzītās iestādes maksā arī valsts nodevu – licenci par katru spēļu zāli, kazino, spēles vietu, kas astoņos mēnešos valsts budžetā ir ieskaitīta 2,6 miljonu eiro apmērā. Papildus valsts ir saņēmusi izložu nodokli, ko maksā Latvijas loto, un tas ir saņemts 2 miljonu eiro apmērā. No preču pakalpojumu loterijām tiek maksāti 25% no izsludinātā laimestu fonda, un par šādām loterijām šā gada astoņos mēnešos ir iekasēti aptuveni 300 tūkstoši valsts budžetā.

Vai varat dot novērtējumu, kā nozari ir ietekmējusi likumdošanas norma, kas paredzēja laimestu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākumu nodokli visiem, kas azartspēlēs vai loterijās gada laikā laimējuši vairāk nekā trīs tūkstošus eiro?

Pēc statistikas redzam, ka ir būtiski krities izmaksāto laimestu skaits un izmaksātās summas, jo ir liela daļa laimestu, ko pats spēlētājs var ietekmēt, sekojot līdzi laimesta apjomam, piemēram saprotot, ka sasniegts slieksnis, kad jāmaksā nodoklis, spēlē tik tālu, kamēr sasniedz laimesta apjomu, kad nodoklis nav jāmaksā. Cilvēki ir ieinteresēti samazināt maksājamos nodokļus. Droši vien ir jāmeklē kādi citi risinājumi, kā konkrēto laimestu, kas ir nosaukts par ieņēmumu, aplikt ar nodokli. Sešos mēnešos iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir iekasēts aptuveni 800 tūkstošu eiro apmērā. Tā nav summa, kuru bija plānots budžetā ieņemt.

Raugoties uz nozares likumdošanu no citu valstu pieredzes skatupunkta, kurām valstīm esam līdzīgi? Vai varat pastāstīt, kurās valstīs ir stingrāki vai «vaļīgāki» regulējumi?

Salīdzināt nav vienkārši, jo azartspēļu joma nav «harmonizēta nozare», tas nozīmē, ka neviena Eiropas Savienības direktīva vai regula nereglamentē azartspēļu vai izložu organizēšanu, kārtību un uzraudzību. Ir ieteikumi, rīcības plāni un atzinumi, bet centralizēta regulējuma šajā jomā nav. Katra dalībvalsts ir noteikusi regulējumu, kas atbilst valsts vēsturiskajām un kultūras tradīcijām un sociālo problēmu smagumam. Latvijā ir pietiekami konservatīvs regulējums, salīdzinoši stingrs. Atšķirīgāks regulējums ir Skandināvijas valstīs, kur liela loma bijusi valsts monopoliem azartspēļu jomā. Atšķirīgs regulējums ir Francijā, Lielbritānijā, Beļģijā, kur ir stingras prasības, bet ir citi akcenti. Piemēram, Francijā un Anglijā vēsturiskā tradīcija ir zirgu skriešanās sacensības, kam ir īpaša loma ar pielāgotu nodokļu sadaļu zirgaudzēšanas biznesam, treneriem, hipodromu izveidei un kultūras saitēm, kas piesaistītas šādai ģimeņu atpūtai. Spānijā ir izteikts bingo zāļu izklaides bizness, kas ir viena no kultūras sastāvdaļām. Pavisam atšķirīgs regulējums ir Maltā, kur galvenais akcents likts uz interaktīvo azartspēļu organizēšanu, tas ir nozīmīgs valsts kopprodukta veidošanā, un tā ir valsts politika. Maltā aptuveni 12% no iekšzemes kopprodukta saņem no azartspēļu biznesa, tas ir valsts mērķis un valsts bizness.

Latvijā ir pietiekami stingras prasības, un mūsu tirgū laipni aicināts ikviens, kurš var izpildīt mūsu prasības, bet tās ir pietiekami sarežģītas.

Vai latvieši ir azartiski un grib spēlēt?

Domāju, ka jā, jo redzams, ka nozares apgrozījums pastāvīgi aug. Krīzes periodā no 2008. līdz 2010 gadam apgrozījums nozīmīgi samazinājās, kritums bija gandrīz 50% pret 2007.gadu. Desmit gadu laikā ir sasniegts ienākumu līmenis, kāds bija pirmskrīzes laikā 2007. gadā.

Es gribu cerēt, ka tas ir viens no izklaides veidiem. Tā vajadzētu būt pēc definīcijas un likuma. Droši vien ir cilvēki, kuriem šis izklaides veids rada problēmas, un tieši tādēļ ir speciālā uzraudzība un ierobežojumi.

Vai azartspēļu nozares tiesvedība ar Rīgas domi mēdz ietekmēt arī inspekcijas darba dienas kārtību?

Praktiskā darba veidā mūs tas neietekmē, un nekāda spiedienu nav, jo Rīgas domei ir tiesības saskaņā ar likumu pārtraukt darbību kādai no spēļu vietām. Mums jāņem vērā tiesas nolēmums, ja lēmums pārsūdzēts tiesā.

Protams, Rīgas dome mani personīgi un Finanšu ministrijas pārstāvjus ir aicinājusi uz diskusijām un viedokļu apmaiņu par to, kāds būtu labākais risinājums. Ņemot vērā, ka tie ir politiski lēmumi, jo domes deputāti ir politiķi, tad mēs ne vēlamies, ne varam ietekmēt Rīgas domes lēmumus. Varam izteikt viedokli.

Ja Rīgas centrā aizvērtu spēļu zāles, jums būtu mazāk darba?

Es baidos, ka nē. Kā mēdz teikt – vieta tukša nepaliek, un tas rada vislielākās bažas. Zinot citu valstu pieredzi, kur nedaudz par stingru ieviesti nosacījumi, redzams, ka vienmēr kāds būs gatavs pakalpojumu sniegt, ja kāds šo pakalpojumu vēlas saņemt. Mana lielākā rūpe, lai bizness nekļūst nelegāls. Tad uzraudzība ir daudz problemātiskāka un prasa daudz lielākus resursus, un arī nodokļu ieņēmumu ziņā ir lielāki riski. Ceru, ka tiks atrasts saprātīgs risinājums un kompromiss, ņemot vērā, ka šis Latvijas valstī ir legāls bizness. Ar pietiekami stingru regulējumu un stingrām prasībām valsts tur to rāmī, saprotot sociālo risku. Tirgus Latvijā ir mazs un sarežģīts. Lai biznesu iesāktu, ir nepieciešami lieli ieguldījumi, un pietiekami ātri var licenci anulēt.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas mājaslapā ir sadaļa: brīdinājums par viltus loterijām. Kad un kāpēc šāda sadaļa radusies?

Tas ir sens brīdinājums un kontekstā ar to, ka ir krāpnieki, kuri uz e-pastu vai telefonā sūta sms ziņu, ka cilvēks ir kaut ko laimējis. Lai šo naudu saņemtu, tiek prasīts samaksāt nodevu. Bija laiks, kad ik dienu saņēmām vairākus zvanus no cilvēkiem, kas šādas vēstules saņēmuši. Lai cilvēkus brīdinātu, ka tā ir krāpniecība, inspekcijas mājaslapā tika izveidota šāda sadaļa.

Kā ir ar papildu prasībām «naudas atmazgāšanas» ierobežošanai, par ko ziņojāt pērn, atskatoties uz inspekcijas 20 gadu darbību Latvijā?

Tas ir viens no mūsu izaicinājumiem. Azartspēļu jomu nereglamentē neviens no Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, bet azartspēles ir Eiropas Savienības direktīvas par naudas atmazgāšanas novēršanu un terorisma finansēšanas novēršanu subjekts. Pērnā gada nogalē, kad bija kārtējā Moneyval komisijas vizīte Latvijā, arī azartspēļu nozare bija viens no uzraudzības subjektiem. Tā nebija pirmā vizīte pie mums. Mēs šādā vērtējumā esam piedalījušies jau trīs reizes. Azartspēļu nozarei Moneyval ziņojumā nebija norādīti būtiski trūkumi. Tas, kas mums būs jādara un ko esam sākuši darīt, ir jaunu vadlīniju izstrādne, un mums jāveic ne tikai parastās pārbaudes, bet arī pārbaudes, kas balstītas uz riska novērtējumu. Mums jāsastāda risku matrica, jāspēj atpazīt politiski nozīmīgās personas, pie licencēšanas mums ir jāpievērš uzmanība naudas izcelsmes veidiem. Licences cena Latvijā ir 427 tūkstoši eiro, pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Tie ir nopietni naudas līdzekļi, un mums ir jābūt skaidrībai, no kurienes līdzekļi nākuši, mums ir jāatrod patiesā labuma guvējs kapitālsabiedrībā. Mums pašiem ir jāmācās un jāapmāca azartspēļu organizētāju atbildīgās personas, un pārbaudes jāveic, ņemot vērā jaunās vadlīnijas.

Kādi ir lielākie izaicinājumi inspekcijai?

Mums ir jāsakārto uzraudzības sistēma, lai turpmāk Moneyval ziņojumā nebūtu neviena ieteikuma uzlabošanai vai pilnveidošanai. Otrs, kam ir pievērsta mūsu uzmanība, ir gatavošanās 2019. gada 1. janvārim, kad visās spēļu zālēs visi azartspēļu automāti būs saslēgti tīklā un informācija nonāks uz inspekcijas centrālo serveri. Lai sistēmu izveidotu, notiek intensīvs darbs gan spēļu organizētāju, gan inspekcijas pusē. Darbs šobrīd notiek demo versijas sistēmā. Trešais izaicinājums, kam mūsu uzmanība pievērsta jau vairākus gadus, ir interaktīvo azartspēļu uzraudzības pilnveidošana, lai nelicencētās vietnes efektīvi tiktu bloķētas.