Tehnoloģijas Šādu ražojumu un sniegto pakalpojumu apjomu nozare varētu sasniegt līdz 2027. gadam.

Tādas prognozes par jomas attīstību nākotnē izteica Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars Latvijas aviācijas domnīcas otrajās brokastīs, kur iesaistītās puses – dronu ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, klienti un valsts atbildīgās institūcijas ‒ diskutēja par tālvadības gaisa kuģu (TGK) pakalpojumiem un to ražošanu. DB jau rakstījis, ka šī gada maijā Starptautiskā Rīgas Aviācijas foruma 2018 ietvaros LAA un Satiksmes ministrija (SM) parakstīja sadarbības memorandu, kas paredz nozares un valsts pārvaldes ciešāku sadarbību aviācijas ilgtspējīgai attīstībai, tostarp izstrādājot Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģiju 2019.‒2025. g. To paredzēts prezentēt aviācijas forumā nākamgad jūnijā.

Ietvars un produkti

Nozares institucionālās sistēmas, kas būtu viegli pielietojama un elastīga, izveide ir viens no šī brīža svarīgākajiem jautājumiem, atzīmēja pasākuma moderators Gatis Kristaps. Proti, trūkst tehnoloģiju iespējām atbilstoša tiesiskā regulējuma ‒ «dronu satiksmes noteikumu». Tāpat jāveicina sabiedrības izpratne par TGK pielietošanu, un svarīgi ir arī tas, kā šajā jomā darbojas valsts iestādes. Latvijai aizvien pastāv iespēja kļūt par nozares līderi ES šīs nozares tiesiskā regulējuma izstrādē.

Latvija var arī kļūt par vienu no pasaules līderēm TGK tehnoloģiju izstrādē. Lai to panāktu, jādarbojas vairākos virzienos ‒ uz gala patērētājiem vērstā TGK preču un pakalpojumu (zīmolu) attīstībā, TGK pētniecībā, attīstībā un prototipu ražošanā, kā arī dronu darbības nodrošināšanai domātas telekomunikāciju infrastruktūras attīstībā.

Nozares vīzija

Pagaidām trūkst vienotas vīzijas, atzīmēja Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas komunikāciju vadītājs Ilmārs Ozols, vērtējot iesaitīto pušu skatījumu uz dronu jomu. Pēc viņa teiktā, likumdevēju, uzraudzības iestāžu, lietotāju darbību šajā jomā patlaban nevar raksturot kā «roku rokā». Proti, viena lieta ir regulējums, cita – reālā dzīve. Visu prasību ievērošana ir samērā komplicēta, un tas biznesu var pamudināt darboties pelēkajā zonā. Risinājums tam ir vienkārši noteikumi. Ja birokrātiju lidojumu atļauju iegūšanai izdosies mazināt, «varēsim runāt par strauju attīstību». Pozitīvi gan esot tas, ka Civilās aviācijas aģentūra (CAA) sadarbībā ar Eiropas Gaisa satiksmes drošības organizāciju Eurocontrol un citām ieinteresētajām pusēm strādā pie tālvadības gaisa kuģu darbības integrācijas Latvijas vienotajā gaisa telpā. Tai pašā laikā, viņaprāt, SM vajadzētu ne tikai izstrādāt noteikumus, bet, nebaidoties no kļūdām, arī aktīvāk palīdzēt biznesam attīstīties. Lai pievērstu sev pasaules uzmanību, Latvijai vajadzīgi labi piemēri, kam gan nepieciešams raitāks lidojumu saskaņošanas process. Tikmēr pasaules vadošā dronu ražotāja DJI Latvija pārstāvis Reinis Purvēns zināja teikt, ka 90% veikto lidojumu patlaban ir ārpus atļautajām vietām vai augstumiem, tādēļ svarīgi cilvēkus informēt un izglītot par pareizu dronu izmantošanu.

Sākumā jautājums nešķita tik komplicēts, atzina CAA direktors Māris Gorodcovs. Taču drīz vien tapis skaidrs, ka šī jaunā aviācijas joma aptver visus klasiskās aviācijas elementus, piemēram, konkrētu gaisa telpu, gaisa kuģa lidotspēju, tehnisko apkopi, sertifikāciju pie zināmiem nosacījumiem, pilotu kvalifikāciju. Lai Eiropas uzņēmumi varētu būt konkurētspējīgi un varētu pārdot savu produkciju visā pasaulē, nepieciešams vienots regulējums ES līmenī, kas, cerams, stāsies spēkā nākamajā gadā. Tikmēr CAA un SM izstrādā esošo normatīvo aktu grozījumus, kur ņemta vērā liela daļa no iesaistīto pušu 150 priekšlikumiem. Tā kā TGK joma prasa nevis lielus dabas resursus, bet intelektuālo potenciālu, Latvijai ir visas iespējas izcelties citu valstu vidū. Tam gan nepieciešamas attiecīgas mācību programmas izglītības iestādēs un sadarbība zinātnes jomā, sacīja CAA vadītājs.

Vista vai ola

Diskusiju gaitā iezīmējās iesaistīto pušu specifiskās prioritātes, kas valsts sektoram, programmatūras vai pašu dronu ražotājiem zināmā mērā atšķiras. Tam, ka prasības nedrīkst būt pārāk skarbas, lai nekaitētu nozarei, piekrita arī VAS Latvijas gaisa satiksme pārstāvis Roberts Sviklo, gan piebilstot, ka kļūdīties tomēr nedrīkst, jo ir jādomā par drošību. Lai dronu lidojumi būtu vieglāk īstenojami, vajadzētu būt pieejamai informācijai par droniem, to operatoriem, kuriem – ja tie grib lidot kontrolējamā gaisa telpā – jāpārzina noteikumi. Svarīgi būtu arī tas, lai Eiropā būtu vienādi kritēriji lidojumu veikšanai. Viņaprāt, vispirms gan ir jābūt informācijai par tehnoloģijām, un tad «domāsim, kā to vadīt». Viņam piekrita arī CAA Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas vadītāja Elīna Millere, jo nevar regulēt procesus, ja nav zināmas to tehniskās un tehnoloģiskās iespējas.

SIA Metrum valdes loceklis Māris Krievs pauda, ka vispirms tomēr būtu jāizstrādā dronu satiksmes noteikumi, tad arī nozare izmantotu attiecīgās tehnoloģijas, lai drošības noteikumus ievērotu. Arī dronu programmatūras izstrādātāja SPH Engineering pārstāvis Jānis Ķuze uzsvēra, ka nozares kompānijas tehnoloģiskos risinājumus izvirzīto prasību ievērošanai atradīs. Pēc viņa teiktā, iecerēto nozares miljarda apgrozījumu uzņēmums varētu sasniegt viens pats 2030. g. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību koncentrēties uz pakalpojumu sniegšanu, nevis pašu dronu ražošanu. UAV Factory lidojumu direktors Jevgēņijs Šiļņikovs gan norādīja, ka uzņēmums Latvijā visai sekmīgi ražo lidaparātus un viens no lielākajiem uzņēmuma klientiem ir Airbus.

Lai arī iesaistīto pušu vidū atsevišķos jautājumos ir viedokļu dažādība, Aviācijas domnīcas ieskatā, balstoties uz Latvijas uzņēmumu pagaidām unikālajām zināšanām un pieredzi, tuvāko 20 gadu laikā TGK nišas produktu tirdzniecībai un saistītajiem pakalpojumiem ir potenciāls kļūt par vienu no Latvijas vadošajiem eksporta segmentiem gan ES, gan citos pasaules lielajos tirgos (ASV, Ķīnā u. c.).