Saeimas vēlēšanas

Vēlētāji vēlas pārmaiņas, ko apliecina četru valdībā neesošo politisko partiju iegūtie rezultāti, kas būtiski apsteidz pašreizējo valdošo koalīciju.

Par to, vai pārmaiņas Saeimā atspoguļosies arī nākamajā valdībā, rādīs laiks. Pēc vairāku DB aptaujāto uzņēmēju domām, pašlaik vēl ir pāragri vērtēt ne tikai to, kuras politiskās partijas veidos jauno valdību, bet arī to, kuri cilvēki varētu kļūt par ministriem. Šāda pozīcija lielākoties tiek skaidrota ar priekšvēlēšanu cīņās «savilktajām» līnijām, kā arī «izmestajām» dubļu un mēslu kravām pār politisko konkurentu galvām, vēl jo vairāk, ja šāda savstarpējā apkarošana joprojām daudziem ir labā atmiņā. Kaut arī joprojām nav skaidrs, kāda būs jaunā valdība – vai tā būs tāda, kas juridiski sastāvēs no tiem, kuri līdz šim nekad vēl nav spējuši aizsniegties līdz valdības izveides līmenim –, tomēr, pēc uzņēmēju sacītā, jaunatnācējiem būs jāturpina iesāktais un jāstaigā savu priekšteču «kurpēs». Savukārt uzņēmējiem un viņu organizācijām nāksies skaidrot, it īpaši parlamenta jaunpienācējiem, to pašu, ko iepriekšējo sasaukumu deputātiem un arīdzan ministriem.

Priekšvēlēšanas beigušās

Pēc uzņēmēju sacītā, priekšvēlēšanu tukšmuldēšanas čempionāts ir beidzies, un tagad visiem kopā jādomā par to, ko un kā darīt, lai Latvijā tiktu radītas jaunas darba vietas, lai uzņēmēji, samaksājot nodokļus, būtu konkurētspējīgi. Nepieciešams risināt darbaspēka pieejamības jautājumus, investīciju piesaistes, kā arī daudzus citus svarīgus jautājumus, tajā skaitā veselības aprūpes, infrastruktūras, ES nākamā plānošanas perioda 2021.–2027. gadam struktūrfondu aploksnes lielumu Latvijai un tās izmantošanas nosacījumus.

Pēdējo 15 gadu pieredze gan rāda, ka kopīgam darbam Latvijas valstij svarīgu mērķu sasniegšanā parlamentārieši ar vienotību nav izcēlušies, bet gan vairāk turpinājuši priekšvēlēšanu laikā aizsāktās savstarpējās apkarošanas. Tieši minēto iemeslu dēļ jau pēc vēlēšanām skan prognozes par to, ka vēlētāji par «iegūto» rezultātu sāks zūdīties teju vai nekavējoties. To, kādas būs vai nebūs vienošanās, rādīs laiks.

Valdošie zaudē spēku

Fakts, ka iepriekšējo valdību veidojošais dominējošais spēks zaudē savas pozīcijas nākamajās vai aiznākamajās vēlēšanās, nav nekas jauns ne Latvijas, ne arī citu demokrātisko valstu pieredzē. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Latvijas Tautas fronte, kas pēc uzvaras Augstākās Padomes vēlēšanās, 5. Saeimas vēlēšanās neieguva nevienu vietu atjaunotajā Saeimā. Pēc DB veiktās analīzes, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas katrās otrajās vēlēšanās Latvijas iedzīvotāji balsojot ir protestējuši. Protesta balsojumos uzvaras bijušas mazāk pārliecinošas, tomēr pietiekamas. Skatoties visas vēlēšanas kopumā, – dilst vēlētāju aktivitāte un pieaug latviešu elektorāta sadrumstalotība.

5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā ar vispārliecinošāko rezultātu visā jaunajā Latvijas politiskajā vēsturē uzvaru vēlēšanās guva savienība Latvijas ceļš. 36 vietas Saeimā ir labākais valdību veidojošās partijas rezultāts, kāds līdz šim bijis. Arī vēlētāju aktivitāte tobrīd bijusi visaugstākā – teju 90%. Seko protesta balsojums 6. Saeimā, uzvarot Demokrātiskajai partijai Saimnieks. Tiesa, ar vienas deputāta vietas pārsvaru. Saimniekam – 18 vietu, Latvijas ceļam – 17. 1995. gadā vēlētāju aktivitāte kritusies teju par 20%.

7. Saeimas vēlēšanās uzvarēja Tautas partija, iegūstot 24 deputātu vietas, Latvijas ceļš vēl aizvien saglabāja otro vietu. Šajās vēlēšanās uzvarēja profesionālie politiķi, bet jau nākamajās vēlēšanās tauta gaidīja mesiju, un 8. Saeimā uzvarēja Jaunais laiks – 26 vietas Saeimā. Pie šī protesta balsojuma savienība Latvijas ceļš beidza savu pastāvēšanu, iegūstot tikai 4,9% balsu. 8. Saeimā atkal uzvarēja Tautas partija, iegūstot 23 vietas, kaut arī tā nebija būtiska atraušanās no pārējiem politiskajiem spēkiem, kas sekoja ar 18 deputātu vietām.

2010. gada 10. Saeimas vēlēšanas bija gluži kā otrreizējā Latvijas ceļa atnākšana – redzamas gan personālijas, gan panākumi. 33 deputātu vietas Saeimā, teju absolūta uzvara. Vēlētāju aktivitāte 2010. gadā attiecībā pret 5. Saeimas vēlēšanām kritusies jau par gandrīz 30% un ir 63%.

Protesta balsojumi turpinās

Protesta balsojums pienāca ātrāk, nekā plānots. Saeimu atlaida, un jau 2011. gadā 11. Saeimas vēlēšanās uzvaru guva Reformu partija. Pēc trim gadiem, 2014. gadā, Vienotībai izdevās atgūt līdera pozīcijas, iegūstot 23 vietas parlamentā, tomēr prieks par Zatlera partijas sadalīšanu pirmreizinātājos noslēdzās ar pašas Vienotības sairšanu, kas bija tikai priekšvēstnesis šā brīža – 13. Saeimas – kārtējam protesta balsojumam. 13. Saeimā iepretī visiem citiem gadījumiem nav vienas jaunās partijas, kas uzvarējusi vecās, iegūstot vairāk vai mazāk pārliecinošu pārsvaru. Ir divi šādi jaunie spēki. Papildus ir kritusies vēlētāju kopējā aktivitāte, un šajā gadījumā vēlētāju vienaldzība pret politiku bijusi samērīga arī no etniskā viedokļa. 54% balsotāju ir zemākais vēlētāju aktivitātes rādītājs visā vēlēšanu vēsturē.