Atsevišķi mazumtirgotāji saredz iespējas samazināt cenas, kamēr citi norāda uz dažādiem cenu kāpumu ietekmējošiem faktoriem

Pārtikas cenas

Cenu inflācija ir tieši saistīta gan ar lokāliem saimnieciskajiem, ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem valstī, gan ar reģionālajiem un globālajiem procesiem citviet pasaulē, norāda DB aptaujātie tirgotāji Latvijā.

Tēriņi vieni no lielākajiem

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, tad 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājies par 3,2%. Precēm cenas pieauga par 3,3%, bet pakalpojumiem – par 2,9%.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16,3%). Cenas pieauga maizei (+6,0%), olām (+9,1%), augļu un dārzeņu sulām (+8,1%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0%), konditorejas izstrādājumiem (+2,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%), piena produktiem (+1,3%). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0%), kafijai (-4,4%), augu eļļai (-8,8%), mājputnu gaļai (-1,7%). Tēriņi ikdienas pārtikas produktu grozam Latvijā ir vieni no lielākajiem Eiropas Savienībā, liecina Eurostat jaunākie dati. Pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu iegāde sastāda 18% no ikmēneša mājsaimniecību izdevumiem, kas ir ceturtais lielākais rādītājs starp Eiropas Savienības valstīm.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsver, ka papildu spiedienu uz inflāciju Latvijā septembrī radījuši šīs vasaras nelabvēlīgie laika apstākļi. Taču pārtikas cenu inflācija Latvijā pašlaik ir ļoti mērena, un tās kopumā Latvijā septembrī augušas vien par 1,2%. Tas lielā mērā saistīts ar globālajām tendencēm, jo, izņemot graudus, pārtikas cenas pasaulē pēdējos mēnešos ir mazinājušās. Arī nesenais naftas cenu pieaugums pārtikas cenas pagaidām vēl nav ietekmējis. Visstraujāk šogad pasaulē sarukušas cukura, kā arī dažādu augu eļļu cenas, un tas ir redzams arī Latvijas veikalos.

Cenas arī samazina

«Latvijā ikdienā nepieciešamo pārtikas produktu iegāde veido gandrīz piekto daļu no mēneša izdevumiem. Tikmēr ES valstīs izdevumi pārtikas produktu un bezalkoholisko dzērienu iegādei sastāda tikai vidēji 12% no ikmēneša kopējiem mājsaimniecību izdevumiem. Lai ierobežotu pārtikas cenu inflāciju pārtikai, Maxima Latvija samazinājusi cenas vairākām ikdienas pārtikas groza preču grupām. Sešu mēnešu laikā tādās produktu kategorijās kā piens un piena produkti, maize un graudaugi, dārzeņi un augļi, kas ir gandrīz ikviena iedzīvotāja ikdienas pirkumu sarakstā, cenas samazinājušās pat līdz 15%,» saka Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags. Piemēram, šī gada augustā augļu un dārzeņu cenas Maxima Latvija veikalos samazinājušās par 15,5%. Savukārt augļiem cenu kritums sasniedzis 3,6%. Uzņēmums novērojis, ka, samazinoties cenām, pircēju pieprasījums pēc šiem produktiem ir pieaudzis. No Latvijai raksturīgiem dārzeņiem vislielākais pieprasījuma pieaugums Maxima veikalos šovasar, salīdzinot ar 2017. gada vasaru, bijis ķirbjiem, Latvijā audzētai kukurūzai un vietējiem cukini. Augļu kategorijā pieprasījums visvairāk pieaudzis saldajiem ķiršiem, arbūziem un plūmēm.

Izmaiņām dažādi faktori

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs norāda, ka

pārtikas cenu inflācijas galvenie iemesli ir izmaksu pieaugums citās sfērās, tostarp gan pakalpojumu sfērā, piemēram, būvniecībā, gan citos nosacīti saimnieciskos pakalpojumos, ko saņem veikals, kā arī jaunās prasības, piemēram, kases aparātu ieviešana, kas vienam veikalam izmaksā ne mazāk kā 1000 eiro un reizēm pat vairāk. «Protams, spiediens ir arī uz darba algām. Tirgū nepietiek darbinieku, līdz ar to notiek sacensība. Tas ies līdz kaut kādai robežai, un tad būs mazs sabrukums. Tiks sasniegta uzņēmēju izturības robeža, un tad skatīsimies, kas notiks. Tas nozīmē, ka daļa nenoturēsies tirgū un pārējie kompensēs šīs izmaksas ar cenu pieaugumu,» prognozē H. Danusēvičs. Viņaprāt, nekur nav garantiju, ka gaidāmas kādu konkrētu pārtikas preču cenu straujš kāpums vai kritums. «Pirms daudziem gadiem bija panika, ka tirgū nav pieejami griķi. Šajā gadījumā tas ir periodisks cenu kāpums, kas kritīsies, kad notiks jaunas griķu piegādes veikaliem,» domā H. Danusēvičs. Kā vienu no galvenajiem LTA izaicinājumiem viņš min darbaspēka jautājumu, norādot, ka Latvijā trūkst gan darbaspēka kopumā, gan arī kvalificēta darbaspēka.

Pēc veikalu tīkla top! mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājas Ilzes Priedītes domām, pārtikas cenu inflāciju nosaka vairāki ietekmējošie faktori, piemēram, minimālās algas paaugstināšanās, kā arī darbinieku trūkums, degvielas cenu, izejvielu cenu kāpums, likumdošanas izmaiņas un citi faktori. Šis gads iesākās ar vairāku izmaksu paaugstināšanos, kas ietekmēja cenu kāpumu. Kopumā darbaspēka trūkums un minimālās algas paaugstināšanās, kā arī degvielas cenu kāpums jau gada sākumā iezīmēja kopējo izmaksu pieaugumu, kas tiešā veidā ietekmēja gan preču iepirkuma cenas paaugstināšanos no ražotājiem, gan tiešo izmaksu pieaugumu. «Darījām visu iespējamo, lai pircēji neizjustu cenu inflāciju pirktākajās preču grupās, tāpēc strādājām pie alternatīvu piegādātāju un ražotāju meklēšanas, lai nodrošinātu pirktāko preču grupās produktus par līdzvērtīgu cenu, šeit runa ir galvenokārt par piena un gaļas produkciju. Pamatojoties uz likumdošanas izmaiņām Alkohola aprites likumā, visai šai kategorijai pieauga cenas, balstoties uz akcīzes maiņu. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem cenas samazinājās, jo pievienotās vērtības nodoklis 21% vietā šobrīd ir 5%,» skaidro I. Priedīte.

Kāpumam seko kritums

Arī SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine piekrīt, ka pārtikas preču cenas galvenokārt veido dažādas ar preču ražošanu un loģistiku saistītas izmaksas – maksa par izejvielām, ražošanas izdevumi, maksa par preču pārvadāšanu, dažādi nodokļi, veikalu uzcenojums, kas ietver veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu utt. Preču cenas ietekmē jebkuras izmaiņas kādā no šiem faktoriem – ja sliktas ražas dēļ pieaug cena miltiem, maize kļūst dārgāka; pieaugot elektroenerģijas vai degvielas cenām, tās mazliet aug teju visām precēm, jo gandrīz visu preču ražošanai ir nepieciešama elektrība, bet pārvadāšanai – degviela. Cenas būtiski ietekmē arī izmaiņas nodokļu politikā, piemēram, palielinot akcīzes nodokli, pieaug cenas tām precēm, kam šis nodoklis tiek piemērots. «Pārtikas preču cenas ir svārstīgas un cikliskas – ne velti ik pa brīdim medijos izskan informācija par strauju cenu pieaugumu kādām precēm, tas var izraisīt pat īslaicīgu šo produktu deficītu veikalos, taču šādas izmaiņas parasti nav ilgstošas, un pēc katra strauja cenu kāpuma seko cenu kritums. Pagājušajā gadā medijos bija plašas diskusijas par piena produktu cenu kāpumu, ko radīja reģionāls izejvielu deficīts, taču nu cenas ir nostabilizējušās. Straujākas cenu svārstības parasti vērojamas tām precēm, kuru ražošanas un patēriņa cikls ir salīdzinoši īss un ļoti atkarīgs no izejvielu pieejamības, ko var ietekmēt laikapstākļi un citi grūti iespaidojami faktori. Šobrīd nav signālu par plānotu ļoti strauju cenu kāpumu kādiem konkrētiem produktiem,» komentē L. Vārtukapteine.