Ne visi tranzītbiznesa spēlētāji redz pamatu optimismam ilgtermiņā

Tranzītbizness

Kopējam kravu apgrozījumam pieaugot par 2,1% līdz 48,7 milj. t pirmajos deviņos mēnešos, atsevišķu ostu un termināļu pārstāvju balsīs ieskanējusies cerīgāka nots par nozares attīstību nākotnē. Tai pašā laikā citi spēlētāji iesaka nesapriecāties par agru, jo lielākiem kravu apjomiem nākotnē īsti neesot pamata.

Lejā un augšā

Naftas produktu pārkraušana gan turpina sarukt, taču trīs ceturkšņu griezumā -15,8% līdz 10,8 milj. t nav spējuši noslāpēt plusus citos segmentos. Ustjlugā ogļu terminālī veikto remontu dēļ kaimiņvalsts bijusi spiesta papildu izmantot arī Latvijas ostas, tādēļ šīm enerģētiskajām kravām pieaugums par 4,3% līdz 14,9 milj. t. Tāpat plusi citu beramkravu ‒ labības un tās produktu ‒ jomā galvenokārt Rīgā un Liepājā attiecīgi par 31,2% līdz 1,1 milj. t un 37,2% līdz 2,3 milj. t. Vairāk arī konteineru un ro-ro (puspiekabes u. tml.) kravu, kur izaugsme par 7% līdz 3,6 milj. t. un 12,6% līdz 2,6 milj. t. Kāpumam būtisku artavu devis arī koksnes segments, šo kravu apjomiem palielinoties par 45,5% līdz 3,6 milj. t.

Panika pārgājusi

Latvijas lielo ostu starpā ar apgrozījuma kāpumu par 16,2% līdz 5,5 milj. t izceļas mazākā Kurzemes osta. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis kā vienu no kravu apjomu pieauguma iemesliem min ostas dzelzceļa mezgla darbības efektivizāciju, kas paātrinājusi vagonu padošanu uz termināļiem. Pretstatā citām vasarām šī gada sezona bijusi aktīvāka labības produktu pārkraušanas segmentā. Popularitāti ieguvuši arī regulārie prāmju pārvadājumi. Rādītāji gada griezumā precīzi gan vēl nav prognozējami, jo tieši pēdējos trīs mēnešos vēsturiski uzstādīti kravu apgrozījuma rekordi. Nākamgad kāpums varētu nebūt tik liels, taču ostā plānota jaunu termināļu attīstība, līdz ar to tiks vēl vairāk diversificēti riski.

Labo ogļu segmenta rādītāju dēļ, kad pat Liepājā to pārkraušanas apjomi pārsnieguši vienu milj. t, nelāgu priekšnojautu noskaņojumu galvaspilsētā nomainījuši optimistiskāki izteikumi. «Līdz gada beigām viss būs labi,» lēš Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Edgars Sūna, atbildot uz jautājumu par kravu apjomiem nākotnē. Līdz ar to patlaban neesot iemesla celt paniku. Viņš arī atzīmē, ka līdz novembra beigām valde varētu apstiprināt brīvostas stratēģiju turpmākajiem 10 gadiem. Šī dokumenta izstrādē savu artavu devusi Roterdamas osta, veicot tirgus izpēti un kravu prognozes.

«Pesimisma nav,» atzīmē galvaspilsētas ogļu termināļa SIA Strek projektu vadītājs Vladimirs Makarovs, atsaucoties uz Krievijas ogļu ražotāju paziņojumiem palielināt ieguves jaudas. Tā kā ne kaimiņvalsts ostu termināļi, ne dzelzceļa kapacitāte tam netiek līdzi, tad noskaņojums Latvijā ir optimistiskāks nekā iepriekš. Viņš gan atzīst, ka neviens nevar izslēgt kādus politiskus lēmumus, kas šo kravu plūsmu mūsu ostu virzienā var negatīvi ietekmēt. Tāpat mūsu nozares komersantiem jāņem vērā Krievijas ostu attīstība tās dienvidos un Tālajos Austrumos. Kaimiņvalsts, protams, nav mainījusi stratēģiju savas kravas maksimāli eksportēt caur savām ostām, taču pagaidām neviens nav pateicis, ka kravu aptrūks.

«Aptuveni tas pats vai par 200 tūkst. t mazāk,» apkalpoto kravu apjomu deviņos mēnešos raksturo privātā dzelzceļa pārvadātāja AS Baltijas Ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze. Situāciju gan glābuši netipiskie ogļu kravu apjomi pēdējos trīs mēnešos. Vaicāts, vai kaimiņvalsts politiskie uzstādījumi un biznesa ieceres palielināt ogļu ieguvi dod cerību arī Latvijas dzelzceļa pārvadātājiem un ostu termināļiem, viņš atzīmē, ka tas varētu būt 2‒3 gadu stāsts. Tai pašā laikā jārēķinās arī ar jaudu pieaugumu pašas Krievijas ostās. Turklāt nav zināms, kāda būs situācija ar šī produkta pieprasījumu tirgū nākotnē. Jebkurā gadījumā šī vasara pierādījusi, ka Latvijas tranzīta koridors aizvien ir svarīgs rezerves variants kaimiņvalsts kravu nosūtītājiem gadījumā, kad rodas šāda vajadzība.

Atšķirīga situācija gan ir naftas produktu segmentā, vērtē V. Makarovs. Vienīgais arguments, kas šajā kravu grupā varētu ienest izmaiņas, būtu baltkrievu izšķiršanās par kāda termināļa iegādi Latvijā. Kāds nozares spēlētājs norāda, ka situāciju pasliktina Krievijas iecere nedot baltkrieviem pārstrādei naftu pa subsidēto cenu, līdz ar to naftas produktu plūsma Latvijas virzienā vispār varētu izsīkt. M. Bremze atzīmē, ka prognozes šajā segmentā nav optimistiskas, jo Baltkrievija ir noskaņota ražot produktus ar aizvien lielāku pievienoto vērtību. Pretstatā patlaban tranzītā plūstošajiem tumšajiem naftas produktiem gaišos naftas produktus baltkrievi diezin vai sūtīs caur mūsu ostām. Pēc viņa teiktā, šobrīd gan ir pieejama arī Baltkrievijas izcelsmes šķelda, ko pārvadā LDz Cargo. Taču Baltijas Ekspresis aplēsis, ka pašiem šie pārvadājumi neatmaksāsies, jo esošā infrastruktūras maksa par vilciena kilometru esot par augstu šai kravu grupai, kas ir trīsreiz vieglāka par oglēm. Infrastruktūras maksas noteicējs LatRailNet līdz šim nav atsaucies uzņēmuma lūgumam maksu samazināt. U. Hmieļevskis gan norāda, ka Liepājas SEZ aktīvi strādā pie tehniskiem risinājumiem, lai arī šīs ostas termināļi varētu apstrādāt šķeldas kravas.

Par agru priecāties

«Tā ir īstermiņa tendence,» par ogļu kravu apjomu kāpumu saka kāds nozares eksperts. Ir skaidrs, ka Ustj- lugā remonti beigsies, arī Krievijas prezidents var izteikt pamudinājumus nozarei palielināt ieguvi, taču viņš nenosaka ogļu cenu tirgū. Ja ogļu cena nokristu par 20 USD t, tad nevienās raktuvēs neviens tās neiegūtu. Tā kā šobrīd ogļu cena tirgū ir samērā augsta, kaimiņvalsts savu ostu termināļu jaudu nepietiekamības dēļ šīs kravas eksportē ne tikai caur Latvijas, bet arī Somijas un Lietuvas tranzīta koridoriem. «Taču tas jebkurā mirklī var apstāties,» uzsver eksperts. Savukārt ogļu papildu apjomi nākontē ir paredzēti nevis Eiropas, bet Āzijas tirgum – Indijai, Ķīnai, Vjetnamai, Japānai, un mūsu reģiona ostas tiek izmantotas vienīgi tādēļ, ka Krievijai trūkst termināļu jaudu Tālajos Austrumos. Savukārt termināļa jaudu kāpums Tamaņā līdz 30 milj. t gadījumā, ja netiks palielināta ogļu ieguve, var būtiski samazināt mūsu termināļu apgrozījumu jau nākamā gada otrajā pusē. Proti, apjomi neizsīktu pavisam, bet uz pusi samazināties varētu, lēš eksperts. Pozitīva scenārija gadījumā nākamgad ogļu tranzīta apjomi varētu saglabāties šī gada līmenī, taču par 2020. gadu nekādas prognozes izteikt neesot iespējams. Savukārt, komentējot valsts pārstāvju izteikumus par lielajām iespējām sadarbībai ar Baltkrieviju, viņš atzīmē, ka baltkrievi, lai izdarītu spiedienu uz lietuviešiem, tikai dod mums viltus cerības. Pat ja pieaugs konteinerpārvadājumu apjomi uz/no industriālā centra Lielais akmens, ir skaidrs, ka nebūs runa par miljons konteineriem, kas varētu dot būtisku pienesumu kopējā ostu apgrozījumā.