Materiāli kā identitātes zīme
Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra
Darba vide
Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.
Līdzinieku nav
Ēkas trijos stāvos atrodas uzņēmuma administrācija. Ņemot vērā, ka birojs atrodas industriālā teritorijā blakus uzņēmuma ražotnēm, galvenais ēkas arhitekta Andra Kokina uzdevums bija atrast pareizo tās novietojumu, ņemot vērā vēja virzienu, lai būtu pēc iespējas mazāk putekļu. Svarīgs uzstādījums bija nodrošināt visos kabinetos gaismu. Tikpat svarīgi bija domāt arī par mūsdienīgu un tehnoloģisku iekārtojumu, ventilācijas un dzesēšanas risinājumiem, ērtām un plašām telpām, lai darbinieki justos komfortabli un strādātu ar maksimālu atdevi. Piemēram, kabinetos ir izvietoti CO2 sensori – mazinoties skābekļa apjomam, tiek padots papildu gaiss un regulēta vēdināšana. Viens no projektēšanas uzdevumiem bija ēku novietot tā, lai to nepieciešamības gadījumā varētu pagarināt. Šobrīd birojā strādā 30 darbinieki, taču ir iespējas paplašināties. «Ja šajā valstī būs izaugsmes iespējas, diez vai kaut ko būvēsim klāt, drīzāk attīstīsimies citos virzienos un nozarēs. Tuvākajos desmit gados paplašināt šo ēku neplānojam,» atzīst G. Zvirbulis.
Ēkai nav līdzinieku. Sadarbojoties ar arhitektu A. Kokinu, domāts par apgaismojumu, telpu lielumu un skaitu. Ņemts vērā tas, kā uzņēmums ir pieradis strādāt, lai būtu vieglāka dokumentu aprite un darbinieku pieejamība. Uzmanība pievērsta materiālu izvēlei – atveidņotas betona sienas, kas kombinētas ar stiklu, Amerikas riekstkoku, ādu. G. Zvirbulis interjeru raksturo kā modernu un atbilstošu būvniecības uzņēmumam. Biroja iekārtošana vēl turpinās, tiek plānota atsevišķu interjera priekšmetu un mēbeļu iegāde, latviešu mākslinieku darbu uzstādīšana.
Nepārtraukta kustība
«Iespējams, mūsu nejaušā un straujā iepazīšanās ar pasūtītāju bija par iemeslu tam, ka, sākot projektēšanu, vēl nebija izkristalizējusies skaidra izpratne par topošā projekta koncepciju. Pakāpeniski iepazīstot vienam otru, mūsu starpā radās tāda kā radoša dzirksts, un tas iezīmēja arī projektēšanas darba virsuzdevumu – ēka kā uzņēmuma zīmols, ar augstu funkcionalitāti, ar izteiktu telpisku un skulpturālu vienkāršību – ilgmūžīga ēka visās šī vārda izpratnes formās,» stāsta A. Kokins. Viņaprāt, izmantotajiem materiāliem ir jābūt tradicionāliem, vienkāršiem, moderniem un viegli kopjamiem ekspluatācijas laikā, tāpēc izvēle apstājās pie tādām vērtībām kā monolītais dzelzsbetons, stikls, riekstkoks un koks visās tā izpausmēs, kā arī augstas kvalitātes paklājflīzes.
«Ņemot vērā Liepājai raksturīgos klimatiskos apstākļus ar brīnišķīgajiem saulrietiem, šeit dzimstošo vēju un horizontālo vēju, izlemts ēkas fasāžu apdarē pielietot augstspiediena kokšķiedras plāksnes (HPL) ar metalizētu virsmas apdari, kas, reflektējot gaismas starus, pastiprina tā brīža klimatiskās izjūtas, mainot ēkas fasādes toni no melnas līdz pat balti sudrabotam. Šo mainīgo reflektētās gaismas dinamiku pastiprina ekspresīvais fasādes dalījums, kas izceļ skulpturālo būves apjomu. Ēkas apjoms raksturo nepārtrauktu kustību, kas simbolizē uzņēmuma dinamiskās attīstības izaugsmi un spēku,» skaidro arhitekts.
Svarīgs pirmais iespaids
Betons, stikls un koks savā ziņā ir mūžīgi būvmateriāli, kas laiku laikos ir kalpojuši kā būvniecības stūrakmeņi un liecinājuši par cilvēka piederību zaļajai domāšanai, taču šoreiz tiem ir arī kāda cita identitātes zīme, jo uzņēmums pats ražo betona produkciju, ko var redzēt pa ēkas logiem, bet uzņēmuma īpašnieks un vadītājs G. Zvirbulis ir kaislīgs mežu apsaimniekotājs un aizrautīgs mednieks. Strādājot pie biroja interjera, pirmkārt, tika domāts par darbiniekiem, par viņu labsajūtu, ērtībām un darba prieku, tāpēc katram tika radīta plaša un pārdomāta darba vieta, paredzot arī vietu sezonas darbiniekiem, atsevišķas zonas apmeklētājiem un uzņēmuma klientiem. «Liels uzsvars likts uz tik ļoti svarīgā pirmā iespaida atstāšanu, kas īpaši izceļas ēkas portāla un vestibila risinājumā. Darbinieku telpas ir dažādas un atbilst izmantošanas veidam un statusam. Kaut arī stilistiski vienādas, tās ir atšķirīgas – pārskatāmas biroju ierindas darbinieku zonā un aizvien noslēgtākas biroja vadības zonā. Tāda bija pasūtītāja vēlme. Materiālu, krāsu un darba vietu kompozīcijas principi palika nemainīgi visos darba zonu risinājumos,» skaidro A. Kokins.
Durvju vērtnes, durvju rokturi, kāpņu margas, vēdināšanas restes, drēbju pakaramie un citi eksterjera un interjera elementu individuālie izstrādājumi kļūst par dekoriem un neatņemamām ēkas identitātes zīmēm. Atsevišķa un neatņemama biroja elementu grupa ir darbinieku un apmeklētāju koplietošanas telpas un zonas: virtuve, konferenču zāle un pārrunu telpas, kafijas lete un ēkas ieejas vestibils. «Ilgspējīga arhitektūra slēpjas viengabalainībā, funkcionalitātē un izteiksmīgā lietu vienkāršībā, tāpēc jebkura arhitekta sapnis ir veikt savu darbu, sākot no būves novietojuma konkrētā vidē, veidojot tai atbilstošu arhitektūras tēlu, un beidzot ar interjera risinājumu līdz pat vissīkākajai detaļai,» pauž A. Kokins.