Transporta

Loģistika Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem nozarē aug, taču valsts liedz iespēju izglītības eksportam krievu valodā

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Transporta un sakaru institūta (TSI) Transporta un loģistikas fakultātes dekāna p.i. Inete Ielīte, kura šovasar uzaicināta ieņemt šo amatu. Pēdējos 15 gadus viņa darbojusies kā eksperte lielu projektu izstrādē un ieviešanā un kā ilgtspējīgākos nosauc Rīgas Enerģētikas aģentūru un Zemgales reģionālo enerģētikas aģentūru.

Pieprasījums aug

Raksturojot situāciju, kādā mācību iestāde šobrīd atrodas, viņa norāda, ka, no vienas puses, TSI pārvarējis dažādas krīzes, attīstās un saredz perspektīvu nākotnē. Pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, kas spēj komunicēt vairākās valodās, pārzina starptautiskos procesus un likumus, aug. Eiropas Savienības (ES) politika attiecībā uz austrumu partnerību dažādos veidos veicina uzņēmējdarbības attīstību un sadarbību ar uzņēmumiem NVS valstīs. Tāpat pēdējā pusgada laikā Saeimā viesojušās daudzas ārvalstu amatpersonas, kā vienu no prioritātēm izceļot loģistiku. Tas liek cerēt, ka «ir visi politiskie un ekonomiskie apstākļi, lai nozare attīstītos un pieprasījums pēc kadriem augtu».

Paši sev kaitē

Taču, no otras puses, «valsts pati sev iešauj kājā» vidē, kur ir divu starptautisku valodu (angļu, krievu) zināšanas, liedzot no nākamā gada organizēt studijas vienā no tām. Šī apmācību krievu valodā izslēgšana no spēles būtiski ietekmēs Latvijas augstskolu, tostarp privāto mācību iestāžu, eksportspēju, uzsver. I. Ielīte. Viņa ir pārliecināta, ka cilvēkiem zināšanas jādod pēc iespējas viņiem pieņemamākā veidā. Piemēram, jauniešiem patlaban viss pēc iespējas tiek dots digitāli, taču valodas komponents arvien ir ļoti svarīgs, un NVS valstīs krievu valoda aizvien ir ļoti būtiska vidējā izglītībā, līdz ar ko šo valstu studenti izvēlas apmācības TSI tieši šajā valodā.

Līdz šim liela daļa TSI studentu izvēlējušies programmas krievu valodā. Viņa spriež, ka tas, ļoti iespējams, ir ne tikai tāpēc, ka tā vieglāk mācīties, bet arī tāpēc, ka vēlāk ir vieglāk šīs zināšanas pielietot. Savukārt nozares komersanti sarunās ar mācību iestādi uzsverot, ka bez abām ‒ angļu un krievu ‒ valodām nevar iztikt, un tie, kuri tās nezina, nav darba devējam interesanti. Šogad gan – ja likums netiks mainīts ‒ studenti krievu plūsmā uzņemti pēdējo reizi, kaut arī «ir skaidrs, ka krievu valoda ir eksporta valoda» Latvijas izglītības iestādēm. Jau ziemā ārvalstu studenti tiks uzņemti tikai angļu plūsmā. Tā rezultātā šobrīd TSI ir dziļš pārdomu brīdis par to, kā labāk sagatavot studentus mācībām angļu valodā.

Maigā vara

Vairāku valodu zināšanas ir svarīgas ne tikai loģistikas jomā. Piemēram, TSI jau trešo gadu, uzvarot Nacionālās aizsardzības akadēmijas konkursā ar savu piedāvājumu, māca jaunos aviācijas virsniekus. Mācības notiek latviešu valodā, taču tiek apgūta arī aviācijas angļu, kā arī aviācijas tehnikas krievu valoda, ņemot vērā, ar kādu tehniku viņiem nāksies saskarties. I. Ielīte tomēr cer uz jaunās Saeimas izpratni, jo «mēs nevaram savu ietekmi izstiept tikai ar angļu valodas palīdzību», noraidot milzīgu valstu loku, kuru jaunieši varētu studēt Latvijā, apgūstot arī ES standartus un vērtības. Savukārt Latvija caur šo izglītību veicina ekonomisko konkurētspēju un sakarus. «Ceru, ka uzņēmēji palīdzēs mums to (valsts pārstāvjiem) stāstīt.»

Nenovērtēts dārgums

Fakultātē ir transporta un loģistikas, kā arī aviācijas transporta katedra ar vairākām mācību programmām. Lielāks skaits studentu ir transporta un loģistikas jomā. Aviācijas transporta jomā ir daudz vairāk individuālā darba, šīs katedras specifiku iezīmē I. Ielīte. Vaicāta par privātā institūtā pieejamo mācību bāzi, viņa skaidro, ka visus tehniskos priekšmetus un laboratorijas, kas nepieciešamas, lai studenti apgūtu attiecīgās prasmes strādāt ar lidmašīnu tehnoloģijām ļoti regulētajā aviācijas nozarē, TSI nodrošina sadarbībā ar partneriem. Mācību iestāde konkursā ieguvusi finansējumu STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) programmu attīstībai, kā rezultātā tiks uzlabotas laboratorijas, datortehnika, simulatori. Pēc viņas teiktā, ciešāka sadarbība ar nozares spēlētājiem izpaudīsies arī tā, ka drīzumā tiks apstiprināta jauna fakultātes dome, kur teju divas trešdaļas būs uzņēmumu pārstāvji, kuri varēs palīdzēt precīzāk definēt mācību saturu.

Atšķirībā no Rīgas Tehniskās universitātes TSI nav valsts apmaksātu budžeta vietu, ko mācību iestāde, protams, arī vēlētos, «jo ir skaidrs, ka (aviācijas) nozarei ir vajadzīgi gan tehniķi, gan piloti». Tai pašā laikā ir gan uzņēmēju stipendijas, gan augstskolas atbalsta sistēma labākajiem studentiem. Institūts pastiprina sadarbību ar aviācijas un loģistikas jomas kompānijām, tostarp nacionālo lidsabiedrību airBaltic vai virszemes pakalpojumu sniedzēju Havas Latvia. Piemēram, topošie tehniķi diezgan ātri mācību procesā nokļūst uzņēmumos, iegūstot praksi un vēlāk atrodot arī darba vietas. TSI ir Akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAK), kur var saņemt starptautiski atzītus sertifikātus vai tos atjaunot. Tā kā aviācijas nozare kopumā aug un arī Rīga attīstās kā Baltijas aviācijas centrālais punkts, nozarei trūkst profesionāļu, sākot ar krāvējiem un beidzot ar gaisa satiksmes dispečeriem, uzsver I. Ielīte. Tai pašā laikā viņai radies priekšstats, ka vecāki un jaunieši, iespējams, arī karjeras konsultanti vēl nav pietiekami apzinājušies, cik noderīgs un ienesīgs var būt darbs aviācijas jomā.

TSI arī piedāvā dažādus kursus saistībā ar pilnīgi jauno nozari, proti, droniem. Pēc viņas teiktā, APAK ir gan vispārējas apmācības, gan kursi bezpilota gaisa kuģu jomas profesionāļiem.

Jāatver durvis

Uz jautājumu, ar ko tad atšķirsies, piemēram, airBaltic Pilotu akadēmijas apmācības no TSI veiktajām, viņa skaidro, ka institūtu beigušais nebūs tikai pilots ar konkrētu sertifikātu lidot ar noteikta tipa gaisa kuģiem, bet arī ļoti labi sapratīs nozares procesus. Savukārt, turpinot studijas maģistrantūrā un apgūstot aviācijas vadības programmu, studējošais iegūs prasmes pārraudzīt kādu uzņēmuma daļu vai vadīt kādu jomas kompāniju. Tai pašā laikā bakalaura grādu ieguvušais var arī pārkvalificēties, ja pēkšņi sapratīs, ka dzīvē vēlas darīt ko citu.

I. Ielīte uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai mācību iestādes un uzņēmumi atvērtu durvis ne tikai Ēnu dienās. Proti, «ir jāaicina cilvēki iekšā un jāļauj pamēģināt» kaut ko darīt, jo tad jaunieši ne tikai var ieraudzīt līdz šim varbūt vēl neaptvertas karjeras iespējas, bet mainās arī viņu attieksme – viņi nopietnāk sāk apgūt tos mācību priekšmetus, par kuriem ir skaidrs, ka tie būs svarīgi izvēlētajā karjerā.

Tuvāk uzņēmējiem

Vaicāta, ko tad TSI absolventi studiju laikā būs apguvuši, I. Ielīte teic, ka mācību beidzējiem būs izpratne par kravu, pasažieru un militārā transporta jomu, viņi sapratīs piegāžu ķēdi no preces ražošanas līdz piegādes pēdējai vietai. Izglītības iestādes mērķis ir sagatavot jaunieti darbam viņa izvēlētajā tirgū, pārzinot tajā notiekošos procesus. Tādēļ TSI ir sadarbība ar ārvalstu augstskolām, kā arī ietekmīgiem nozares uzņēmumiem, un «mans akcents ir padziļināt šo sadarbību», tostarp aicinot kā vieslektorus uzņēmējus. Viņa gribētu arī vēl ciešāku praktisko sadarbību, lai studenti jau no pirmā kursa katru nedēļu apmeklētu kādu uzņēmumu noteiktu uzdevumu veikšanai, protams, apgūstot arī teorētiskās zināšanas. Taču, «ja saproti, kas uzņēmumā notiek», tad jau apgūsti attiecīgo akadēmisko vielu citādi. Pēc viņas teiktā, sarunas ar komersantiem notiek katru nedēļu, un uzņēmēji ir ieinteresēti atbalstīt labākos studentus ar stipendijām, kā arī piedāvāt prakses vietas. Tāpat studenti var izstrādāt savus pētniecības darbus, izmantojot konkrētu ieinteresēto uzņēmumu datus. Rezultātā, vairāku gadu garumā šādi izkopjot attiecības, students faktiski jau ir nodrošināts ar darbu, ja konkrētā uzņēmuma kultūra saskan ar viņa vajadzībām. Tāpat studentiem ir iespējas semestri pamācīties ārvalstu augstskolās Erasmus+ ietvaros, kā arī 3‒6 mēnešus iziet praksi ārvalstu uzņēmumos. Pēc viņas teiktā, uzņēmējiem ir ļoti izdevīgi, ja topošais darbinieks ir strādājis valstīs, kur viņiem ir tirgus.

Arī sabiedriskajam transportam

«Mums ir pasaules līmeņa transporta plūsmu modelēšanas speciālisti,» saka I. Ielīte, atbildot uz jautājumu, ko šeit var apgūt sabiedriskā transporta jomā. Kaut arī TSI ir sadarbība ar pašvaldībām, viņasprāt, nozare neizmanto mācību iestāžu potenciālu pētījumu veikšanai, kā tas ir vērojams ārvalstīs. Latvijā nav tādu pilotprojektu, kādus īsteno Zviedrijas, Nīderlandes pilsētas, un pat Vācijas mazpilsētas veic pētījumus, piemēram, lai optimizētu piegādes pakalpojumu sniegšanu, ievērojami samazinot laika un naudas patēriņu. Interesanti, ka patlaban kāds TSI loģistikas students izstrādā maģistra darbu, kur Taškentas pilsēta viņam nodevusi vienu ielu, lai izmēģinātu maksas stāvvietu iespējas. Darbā, protams, svarīgi ir ne tikai finanšu, bet arī juridisko un pat publisko attiecību aspekti. «Vai nav brīnišķīgi, ka šajā gadījumā Rīgas pieredzi tālāk nodod Europark, daloties savās zināšanās?» retoriski vaicā I. Ielīte.

Pēc viņas teiktā, visām pētījumos ieinteresētajām pusēm vajadzētu būt atvērtākām dialogam, kam savukārt nepieciešams atvēlēt laiku. Viņa novērojusi, ka uzņēmēji zina precīzi, cik laika var ziedot, piemēram, lekcijām, cik studentus paņemt praksē, bet valsts pārvaldē par to vēl pagaidām nav pietiekamas izpratnes.