DZĒRIENI Lai gan pirmā atbilde, kas nāk prātā daudziem, ir: «Ak, Dievs, protams, nē!»–, tomēr tas ir miljons dolāru vērts jautājums

Katrā valstī, katrā nozarē un katrā uzņēmumā ir savas alkohola lietošanas tradīcijas. Turklāt tās ir mainījušās līdzi laikam. Piemēram, ASV pagājušā gadsimta 70. un 80. gados birojos, īpaši radošajās aģentūrās un žurnālu redakcijās, alkohola lietošana darba vietā, tāpat kā smēķēšana pie darba galda, bija izplatīta. Būsim godīgi, pirms pāris desmitgadēm dzeršana darbā bija bieža parādība arī Latvijas radošajās un ne tik radošajās aprindās. Mūsdienās tas ir sastopams krietni retāk.

Alkoholisko dzērienu eksperts Jānis Kaļķis uzsver, ka mūsdienās Latvijā pret alkohola lietošanu darba vietā, pat sarunās ar biznesa partneriem, attieksme ir ļoti rezervēta. Vairāki aptaujātie lielo uzņēmumu vadītāji noliedza, ka viņiem kabinetos būtu apslēpts bārs ar alkoholiskajiem dzērieniem. Parastā dominējošā atbilde bija: sarunās ar lielajiem klientiem vai biznesa partneriem alkohols tiek lietots, izejot pusdienās vai vakariņās, taču ne kabinetā.

Te gan jāizšķir divas lietas – vai darba vietā ir pieejams bārs darbiniekiem, vai arī šāds bārs ir tikai uzņēmuma vadītājam un tā saturs tiek celts gaismā kādu biznesa tikšanos laikā vai, piemēram, noslēdzoties kādām darījumu sarunām.

Prom no biroja

Viens no Latvijas uzņēmumu vadītājiem, kuram mininārs kabinetā ir un kurš bija gatavs par to pastāstīt, ir sabiedrisko attiecību aģentūras Vīlands Associates valdes priekšsēdētājs Ralfs Vīlands. Viņa bāriņā nav pieejams nedz alus, nedz stiprie alkoholiskie dzērieni, vien prosecco vai šampanietis. Pudeles tiekot tukšotas vienīgi pēc darba laika, atzīmējot kādus biznesa panākumus un svarīgus notikumus. Tas tiek darīts gan kopā ar darbiniekiem, gan biznesa partneriem. R. Vīlands teic: «Darbs ir dinamisks un ar paaugstinātu stresa līmeni. Tāpēc dažkārt nepieciešams apstāties un kopīgi izrunāt sasniegto. Sarunām noder kāda dzirkstošā glāze.» Tomēr šādas sarunas notiek pēcpusdienās pēc darba laika beigām, nevis rīta pusē. Tāpat alkohols netiek lietots darba laikā, lai, tā teikt, stimulētu radošumu. R. Vīlands uzsver, ka alkohola patēriņš ir zaudējis savu vēsturisko nozīmi. Tā ir tieša atsauce uz padomju laikiem, kad funkcionāri ar augstu stāvošiem «pārbaudītājiem» no Maskavas lietas kārtoja vienīgi alkohola pavadībā.

Mūsdienu saspringtajā biznesa vidē, kad augsta līmeņa vadītājiem darba dienas tikšanās grafiks ir saplānots pa minūtēm un pārsvarā pārvietošanās notiek ar mašīnu, šāda relaksēta alkohola baudīšana biznesa sarunās ir diezgan neaktuāla, DB teic vairāki uzņēmumu vadītāji. Cita lieta, ja ir biznesa vakariņas restorānā, tad tām ir atvēlēts īpašs laiks, tās notiek pēc darba laika, kad vairs nav citu tikšanos. Tad, protams, tiek iemalkots kāds grādīgs dzēriens. Taču biznesa tikšanās reizē ofisā, pat tad, ja tiek piedāvāta glāze alkohola, daudzi atsakās, jo neuzskata par pieņemamu uz nākamo tikšanos ierasties, dvakojot pēc alkohola.

Ja bārs, tad ar ķimeli

Tajā pašā laikā J. Kaļķis norāda, ka alkohols varētu tikt piedāvāts birojā gadījumos, kad ir tikšanās ar ārvalstu sadarbības partneriem vai klientiem. Stingri izstrādātu principu, kā veidot ofisa minibāra saturu, nav, tomēr, saskaņā ar J. Kaļķa skatījumu, dzērienu klāstam ir jāatbilst tam, kādas vērtības tas pārstāv, kā arī, protams, jāņem vērā, kādai auditorijai tas ir domāts – vai biznesa partneri un klienti pārsvarā ir no Krievijas, Āzijas vai, piemēram, Skandināvijas. Eksperts atzīst, ka visnotaļ piemēroti būtu biroja minibārā ievietot Latvijas brūvējumus, tādējādi parādot, ka mums ir, ar ko lepoties arī dzērienu jomā. J. Kaļķis min, ka tas varētu būt gan melnais balzams, gan Allažu ķimelis vai kādi craft stila ogu uzlējumi.

Etiķetes speciāliste Aija Strautmane, uzsverot, ka katrs gadījums ir individuāls, tomēr sliecas domāt, ka darba vietā bāram ar alkoholiskajiem dzērieniem mūsdienās vietas nav. Viņa uzsver, ka ir jānošķir biznesa tikšanās, kas notiek ārpus darba vietas, piemēram, pusdienas vai vakariņas restorānā, kur ir pieļaujama alkohola lietošana, no biznesa sarunām ofisā, kur glāzītes cilāšanai nevajadzētu notikt. Izņēmums varētu būt kādi svinīgi brīži, piemēram, līguma noslēgšana vai parakstīšana, kad tiek izdzerta glāze šampanieša. Ja uzņēmuma vadītājs, tiekoties darba kabinetā ar klientu vai potenciālo sadarbības partneri, no bāra izņems alkohola pudeli un sāks piedāvāt viesiem, var rasties neveikla situācija, ja tie alkoholu nelieto. Turklāt šādi negribot var radīt sliktu iespaidu, skaidro etiķetes speciāliste. Tajā pašā laikā A. Strautmane norāda, ka mēdz būt dažādas situācijas un nav vienas universālas receptes visiem dzīves gadījumiem. Tomēr, ja runā par normu, tad, pēc etiķetes speciālistes domām, biznesa tikšanos laikā, kas notiek ofisā, alkohols nebūtu jālieto, nemaz nerunājot par to, ka grādīgos darba laikā lietotu darbinieki.

Alus Twitter birojā

Tajā pašā laikā ir arī tādi uzņēmumi, kas ierīkojuši alkoholisko dzērienu bārus nevis vadošo darbinieku kabinetos, bet – pieejamus visiem darbiniekiem. Viens no šādiem uzņēmumiem ir Twitter, kur darbiniekiem uzņēmuma ledusskapī līdztekus bezalkoholiskajiem dzērieniem ir pieejams arī alus un vīns. Tehnoloģiju jaunuzņēmumā Yelp, kura galvenais birojs atrodas Sanfrancisko, darbiniekiem ir pieejams alus, taču, paņemot alus pudeli, darbiniekiem ir jāielogojas īpašā aplikācijā, kas reģistrē, kad un cik daudz ticis izdzerts.

Saskaņā ar The Financial Times un The Wall Street Journal rakstīto, uzņēmumi, kuros darbiniekiem ir pieejams alkohols, darbojas vai nu augsto tehnoloģiju nozarēs, vai arī tās ir radošās aģentūras. Skaidrs, ka šāda prakse kategoriski tiek noliegta uzņēmumos, kas darbojas apkalpojošajā sfērā vai kur ir darbs ar bīstamām iekārtām, vai arī, ja birojs atrodas ārpus pilsētas centra un lielākā daļa darbinieku uz un no darba pārvietojas ar mašīnu. Interneta vietnē Human resources: news and insights pie nosacīti pozitīviem aspektiem alkohola pieejamībai darbiniekiem piesaukta lielāka spēja risināt nestandarta radošas problēmas, lai gan pieminēts, ka tajā pašā laikā alkohols var negatīvi ietekmēt atmiņu. Tāpat teikts, ka mērenai alkohola lietošanai varot būt pozitīva ietekme un tādējādi tiekot veicināta ciešāka darbinieku tīklošanās, kas var radīt jaunas idejas. Savukārt pie negatīvajiem aspektiem tiek piesaukts tas, ka brīvi pieejams alkohols darba vietā var radīt atkarības problēmas, tiek atsvešināti tie darbinieki, kuri grādīgos dzērienus nelieto, kā arī paaugstināts seksuālās uzmākšanās risks.

Neuzbāzties ar tēju

Te gan svarīgi nošķirt pāris lietas. Viena situācija ir tad, ja kādā tehnoloģiju jaunuzņēmumā līdz naktij aizsēdējies darbinieks, kurš, iespējams, palicis ofisā viens pats, izdzer kādu glāzi alkohola, taču pilnīgi kas cits ir brīva alkohola pieejamība visiem darbiniekiem darba laikā. Kā to uzsver arī ārzemju biznesa prese, tas vienmēr ir risks. Cik tas ir pamatots, ir katra uzņēmuma vadības ziņā.

Vēl viens aspekts, kuru nosauc etiķetes speciāliste A. Strautmane, ir, viņasprāt, pārmērīga aizraušanās ar tēju un kafiju. Proti, biznesa tikšanos laikā ir tikai normāli, ja uz galda ir pieejams ūdens, un tas pat ir obligāti, taču viņa teic, ka nav labais stils cilvēkam, kurš knapi pārkāpis slieksni, piedāvāt tēju vai kafiju. «Ja tikšanās ir vien divdesmit minūtes, nav nekāda pamata uzreiz viesim piedāvāt karstos dzērienus, jo, pirmkārt, tos nemaz nevar pagūt izdzert tik īsas tikšanās laikā, otrkārt, tas var traucēt risināt nopietnu sarunu.»