Vācu veikalu ķēde Lidl atvērta sadarbībai ar Latvijas kompānijām; investēs arī darbinieku apmācībā

Mazumtirdzniecība

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Vācijas zemo cenu tīkla veikalu pārstāvis kaimiņvalstī, Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Ra- dostins Rusevs-Peine, kurš Lidl sistēmā darbojas jau apmēram 10 gadus. Patlaban Lidl ir vairāk nekā 10,5 tūkst. veikalu un 150 loģistikas centru Eiropā un ASV. Pēc viņa teiktā, uzņēmums katrā valstī ļoti veiksmīgi spējis īstenot konceptu «labākā kvalitātes un cenas attiecība». Piemēram, Lietuvā, kur Lidl nule kā atvēris 39. veikalu un nodarbina 1700 cilvēku, divarpus gadu laikā jau otro gadu pēc kārtas uzņēmums atzīts par labāko darba devēju mazumtirgotāju vidū, raugoties no darbinieku viedokļa. Tāpat Lidl atstājis būtisku ietekmi uz ekonomiku, uzņēmumam kļūstot par 12. lielāko nodokļu maksātāju valstī. Lidl arī pamanījies kļūt par otro mīlētāko zīmolu aiz Facebook.

Investēs cilvēkos

«Panākumu pamatā ir cilvēki», tādēļ daudz tiekot investēts darbinieku apmācībā, tostarp nosūtot tos uz ilgāku laika periodu darbā citās valstīs, lai cilvēki apgūtu uzņēmuma zinātību (know how). Dažādiem amatiem apmācību periods ir atšķirīgs. Piemēram, darbam iepirkumu vai attīstības departamentā skološanās ārvalstīs prasīs vairāk nekā divus gadus, tirdzniecības vadītāja pozīcijā – no pusotra līdz diviem gadiem, savukārt veikala vadītājam – apmēram 10 mēnešus, viņa vietniekam – sešus mēnešus. Citi veikala darbinieki, kuru pienākumos ir preču izvietošana veikalā, tiek apmācīti uz vietas 8‒12 nedēļu laikā.

Maks nav bezizmēra

Uz jautājumu, kā Lidl izvēlas valstis, kurās uzsākt darbību, R. Rusevs-Peine skaidro, ka tam pamatā ir kapacitātes jautājums: «Mums nav kapacitātes aptvert visas valstis vienlaikus.» Pēc viņa teiktā, ja ir vēlēšanās nodrošināt kvalitāti, tad, neatkarīgi no valsts, ir nepieciešamas lielas investīcijas. «Kad ieejam kādā tirgū un redzam, ka cilvēki pieņems mūsu produktus, tad izlemjam iet tālāk.» Tas gan nav ātri izdarāms, jo līdz būvniecības uzsākšanai vien paiet divi gadi. Darbības uzsākšanu jaunā valstī atbalsta Vācijā bāzētais Lidl, kas pieder Dīteram Švarcam, kura bagātību Forbes lēš 12,5 miljardu USD apmērā, ievietojot viņu 46. vietā miljardieru sarakstā. Investīcijas veikalu un loģistikas centru izveidei nāk no Vācijas, no Lidl, taču tiek piesaistīti arī banku līdzekļi.

Iespējas ražotājiem

Vaicāts, vai veikalos nopērkamo preču sortiments dažādās valstīs atšķiras, R. Rusevs-Peine norāda, ka, piemēram, Lietuvā vairāk kā 25% preču ir vietējo ražotāju produkcija. Pamatā preces gan esot no Vācijas, taču tiek ņemts vērā, kādai produkcijai priekšroku dod dažādu valstu iedzīvotāji, kuri mēdz izvēlēties produkciju, «ar kādu viņi uzauguši». Pēc viņa teiktā, šobrīd Lietuvas Lidl preces piegādā arī astoņi Latvijas uzņēmumi.

Vaicāts, vai Lidl būs kaut kas tāds, ko citviet pircēji iegādāties nevar, viņš norāda, ka to varēs pateikt tikai tad, kad veikali tiks atvērti, jo «tirgus attīstās visu laiku». Viņš uzsver: «Esam gatavi sadarboties ar Latvijas piegādātājiem.» Viena iespēja ir uzsākt sadarbību kā nelielam piegādātājam un izaugt līdz ar Lidl gadījumā, ja ir abpusēja uzticēšanās. Otra iespēja ir uzsākt sadarbību, un ar laiku Lidl varētu dot iespēju Latvijas piegādātājiem ieiet citos tirgos. Piemēram, Lietuvas ražotāji patlaban pārdodot savu produkciju Lidl veikalos Polijā un Vācijā: «Jūs varat iedomāties, cik lieli ir šie tirgi.» Viņaprāt, tā ir laba iespēja vietējiem piegādātājiem.

Zem 10 neskaitās

Nule kā Lidl uzsācis un plāno divu gadu laikā pabeigt 47 tūkst. m2 liela loģistikas centra, kur būs arī biroju telpas, būvniecību Dreiliņos. Pēc R. Ruseva-Peines teiktā, SIA Merks būvētais objekts būs viens no modernākajiem un tehnoloģiski attīstītākajiem loģistikas centriem Baltijas valstīs. Viena no īpašajām iezīmēm – atkritumu šķirošanas augstais līmenis, kā arī objekta efektivitāte cilvēkresursu izmantošanas ziņā. Vaicāts par automatizācijas līmeni noliktavā, viņš atzīmē, ka pārtikas produktu kvalitātes pārbaudei tomēr būs nepieciešami cilvēki. Noliktavā būs vairāk kā 100 darbinieku.

Centra būvniecībā paredzēts ieguldīt 42,5 milj. eiro, bet apmēram vēl 15 milj. eiro tiks ieguldīti iekārtās. Viņaprāt, Latvijā tagadējos Lietuvas rādītājus uzņēmums varētu sasniegt līdzīgā laika periodā. Vaicāts par tirdzniecības vietu lielumu, viņš skaidro, ka Lidl pieeja ir būvēt 1300‒1400 m2 lielus veikalus. Tiesa, ir vietas, kur noteikumi nepieļauj tik lielas būves, tostarp pilsētu centros. Taču Lidl esot būtiski, lai būtu iespēja izveidot stāvvietas vismaz 120 automašīnām.

Runājot par to, kad tiks uzsākta tirdzniecība, viņš atzīmē, ka, lai uzsāktu darbību kādā valstī, nepieciešams noteikts skaits veikalu, jo nevar (nav ekonomiska pamatojuma) piegādāt preces no Vācijas, Itālijas uz vienu veikalu pa vienai paletei. Latvijā kompānijai iesākumā vajadzētu vismaz 10 veikalus, kur katra būvniecībai pēc visu atļauju saņemšanas nepieciešami 12‒15 mēneši.

Kurā vietā

Patlaban Lidl veic sarunas par zemes iegādi ar to īpašniekiem jaunu veikalu būvniecībai, un par 11 vietām jau ir panākta vienošanās, saka R. Rusevs-Peine. Lidl jau ir uzsācis viena veikala būvniecību Rīgā, un uzņēmums ir iegādājies zemi galvaspilsētā vēl četrās vietās, tāpat nopirkti zemes gabali Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Tukumā, Ventspilī un Jēkabpilī. Lūgts salīdzināt biznesa uzsākšanas procesu Lietuvā un Latvijā, viņš atzīmē, ka te ir tikai pašā ceļa sākumā. Katrā valstī esot savi likumi un noteikumi, taču, tos zinot, varot veikt diezgan precīzu plānošanu. Salīdzināt konkurenci abās valstīs esot grūti, «jo šeit vēl neesam». Uz norādi, ka ir taču zināms, cik Latvijā veikalu, cik cilvēku, kāda ir viņu pirktspēja, viņš uzsver, ka mēdz runāt nevis par konkurentiem, bet par pašu Lidl un tā stiprajām pusēm, gan solot uz šo jatājumu atbildēt pēc kompānijas veikalu atvēršanas Latvijā. Pēc viņa teiktā, Lidl koncepts vairāk koncentrējas uz klientu apmierinātību, īstenojot jau minēto principu – labākā kvalitātes un cenas attiecība, nekoncentrējoties uz vienu vai otru ciparu. Ja klienti ir apmierināti, viss pārējais notiek dabiski. Protams, uzņēmumam ir stratēģija veidot veikalus vietās, kur ir vismaz 20 tūkst. iedzīvotāju. Tajā brīdī, kad ir redzams, ka Lidl koncepts cilvēkiem ir pieņemams, uzņēmums var spert nākamo soli. Patlaban ir grūti pateikt, cik veikalu Lidl izveidos, jo situācija nākotnē var mainīties. Viņš tikai priecāsies, ja Latvijas iedzīvotāji pieņems Lidl tāpat kā Lietuvā.

Rādītāji Lietuvā

Lidl apgrozījums (bez PVN) pērnajā finanšu gadā (2017. g. marts‒2018. g. februāris) bija 298 milj. eiro, kopējās investīcijas attīstībā un atbalsta funkcijās pērn sasniedza 37,1 milj. eiro, pērn atverot 10 jaunus veikalus un radot 200 darbavietas. Pēc loģistikas centra būvniecības sākšanas pasākuma R. Rusevs-Peine žurnālistiem prognozēja, ka Lidl ienākšanai Latvijā sekos darba samaksas pieaugums un cenu kritums, jo līdzīgi procesi piedzīvoti Lietuvā.

Tikmēr portāls Delfi Lietuvā publicējis materiālu, kur vietējie ražotāji pauž neapmierinātību ar to, ka Lidl nav pildījis solījumus attiecībā uz iespēju veikt piegādes Lietuvas un ārvalstu Lidl. Tirdzniecības ķēde gan pauž pretēju nostāju, tai pašā laikā atzīmējot, ka izvirza augstas prasības ražotājiem. Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle Ligita Turnere DB norādīja, ka pagaidām ir zināms vien tas, ko Lidl publiski paudis par interesi sadarboties ar vietējiem piegādātājiem.

Nu tad beidzot

Lidl ienākšanai Baltijas valstu tirgū sāka gatavoties 2003. gadā, tomēr mazā tirgus dēļ no šiem plāniem atteicās un pārdeva visus aptuveni 50 veikalu celtniecībai iegādātos zemesgabalus, vēstīja LETA. Daļu no šiem īpašumiem Latvijā pārpirka igauņu veikalu tīkls A-Selver, kas pameta Latvijas tirgu ekonomiskās krīzes iespaidā. Lidl Latvija (līdz šā gada martam MMS Property Solutions) reģistrēts 2016. gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 20,5 milj. eiro, un tā vienīgā īpašniece ir CE-Beteiligungs-GmbH, kam pieder arī Lidl Lietuva.