Diemžēl vēl joprojām publiskajos iepirkumos dominē zemākā cena, nevis saimnieciskais izdevīgums, un tas lielā mērā ir pie vainas ēnu ekonomikas izplatībā

Konkursi

To DB uzsver vairāku nozaru uzņēmēji, norādot, – kamēr iepirkumos dominēs zemākā cena, būs ļoti grūti cīnīties, piemēram, ar aplokšņu algām. Latvijas būvnieku partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka būvniecībā «zemākā cena ir traģēdija», jo nereti tas nozīmē sliktu kvalitāti un problēmas ar ilgtspēju. Vēl viena problēma – ja materiālu cenas visiem uzņēmējiem izmaksā aptuveni vienādi, tad, lai «palīstu» zem zemākās cenas, galvenās manipulācijas notiek ar strādājošo atalgojumu.

Kvalitāte un vide

Galvenie iemesli, kādēļ vēl joprojām ir orientācija uz zemāko cenu, ir pasūtītāja neprasme piemērot sarežģītākus piedāvājuma vērtēšanas kritērijus. Proti, zemākā cena ir vienkāršs un acīmredzams rādītājs, kuru ir grūti apstrīdēt. Arī nolikuma, kurā galvenais kritērijs ir zemākā cena, izstrāde ir daudz vienkāršāka, un ir daudz mazāka iespēja, ka tas varētu tikt apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā. Protams, ja ir jānopērk liels daudzums vienkāršu preču, piemēram, kancelejas preces, skaidrs, ka pie vienādiem tehniskajiem nosacījumiem, kas izvirzīti precei, dominēs zemākā cena. Saimnieciskais izdevīgums galvenokārt ir saistīts ar publiskajiem iepirkumiem pakalpojumu jomā, kur priekšplānā izvirzās būvniecība kā viens no finansiāli visietilpīgākajiem pakalpojumiem.

Jāatgādina, ka saimnieciskā izdevīguma principu publiskajos iepirkumos Eiropas Parlaments apstiprināja 2014. gadā un tas ietver ne tikai cenu, bet arī kvalitāti un tās kontroli, ilgtspēju, ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā, vides aspektus, termiņus, inovācijas utt. B. Fromane stāsta, ka būvniecībā, vērtējot saimniecisko izdevīgumu, jāņem vērā ne tikai cena, par kādu pretendents piedāvā objektu uzbūvēt, bet arī tā ekspluatācijas un apkalpošanas jeb tā sauktā dzīves cikla izmaksas, izmantoto materiālu kvalitāte, piemēram, draudzīgums videi, garantiju termiņš. Tāpat saimnieciskā izdevīguma kritērijos var iekļaut tādas prasības kā to, lai darbi nenotiek nakts vai sastrēguma stundās, tiek izmantotas tehnoloģijas, kas slāpē trokšņus un nerada daudz putekļu, tādējādi nodrošinot, ka būvdarbu ietekme uz apkārtējiem iedzīvotājiem ir minimāla. Tāpat iespējams vērtēt būvdarbu laikā patērēto enerģijas daudzumu, izmantotā autotransporta izmešu līmeni, ēkas energoefektivitāti. Piemērojami arī sociālie kritēriji, piemēram, dod papildu punktus pretendentam, kas nodarbina cilvēkus ar īpašām vajadzībām. Kā papildu kritērijs līdztekus minimālajām izglītības prasībām var būt arī papildu kvalifikācijas kritērijs.

Jābūt objektīvi salīdzināmiem

B. Fromane teic, ka diemžēl tikai atsevišķi pasūtītāji ir gatavi veidot iepirkuma nolikumus tā, lai varētu piemērot saimnieciskā izdevīguma kritērijus. Par to liecina arī Smiltenes novada iepirkumu speciālistes Litas Kalniņas teiktais DB: «Finansiāli ietilpīgos būvniecības iepirkumos ir neiespējami izveidot kādu papildu kritēriju zemākajai cenai. Uzskatām, ka būvniecībai piemērot saimnieciskā izdevīguma kritērijus ir neiespējami vai ļoti sarežģīti.» Par to nožēlu izsaka B. Fromane, uzsverot, ka tieši šādos projektos kritiski svarīgi ir piemērot saimnieciskā izdevīguma kritērijus. L. Kalniņa norāda, ka kvalitātes atslēgas vārds ir visu darbu kompetenta pārraudzība, kas rezultējas ar prasību izpildi. «Pašvaldība publiskajos iepirkumos, piemērojot saimnieciski izdevīgāko principu, izseko vairākus mērķus: iegādāties preces/pakalpojumus sev izdevīgā vietā/veidā; iespēju robežās lobēt vietējos ražotājus; mazināt ceļu noslodzi un degvielas patēriņu, pielietot preču piegādes attāluma punktu sistēmu; iepirkt no viena piegādātāja daudzveidīgus pakalpojumus, piemēram, mobilos sakarus,» teic Smiltenes novada domes iepirkumu speciāliste.

Savukārt Valmieras pilsētas pašvaldības Iepirkumu nodaļas vadītājs Raivis Grīviņš skaidro, ka «saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju piemērošana katrā iepirkumā jāvērtē individuāli. Pasūtītājam jāsaprot izvirzīto kritēriju nepieciešamība un mērķis. Ir gadījumi, ka, piemērojot saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritērijus, tomēr beigās izšķiroša ir tikai zemākā cena. Ja pasūtītāja sagatavotā tehniskā specifikācija ir pietiekami detalizēta un citiem kritērijiem nav būtiskas nozīmes piedāvājuma izvēlē, tad saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju piemērošana nav nepieciešama.» Runājot par pašiem saimnieciskā izdevīguma kritērijiem, R. Grīviņš pamatoti norāda, ka ir ļoti būtiski, lai kritēriji būtu definēti konkrēti, objektīvi salīdzināmi un pietiekami skaidri, bez interpretācijas iespējām, tajā skaitā, neierobežojot godīgu konkurenci piegādātāju vidū. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka kāds no kritērijiem, attiecīgi arī iepirkuma procedūra, var tikt apstrīdēta. Tāpat ir reizes, kad pasūtītājam nepieciešams piesaistīt konkrētās jomas speciālistus, lai piemērotie saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriji sniegtu vēlamo rezultātu.

Jāsaista ar iepirkuma priekšmetu

Zvērinātu advokātu biroja Ellex un Kļaviņš vadošais advokāts Māris Brizgo, uzsverot saimnieciskā izdevīguma kritēriju piemērošanu, piekrīt R. Grīviņam, ka tiem ir jābūt objektīvi salīdzināmiem un bez interpretācijas iespējām. Tajā pašā laikā M. Brizgo uzsver, ka nolikumu, kas ietver šādus kritērijus, noteikti ir iespējams izveidot tādu, lai nebūtu pamata to apstrīdēt. Piemēram, jau minētais vides kritērijs – pakalpojuma sniegšanā izmantotā transporta izmešu līmenis – ir objektīvi salīdzināms un nepaver interpretācijas iespējas. Pats galvenais – saimnieciskā izdevīguma kritērijiem ir jābūt saistītiem ar iepirkuma priekšmetu un tos jāspēj pamatot. Nedrīkst izvirzīt kritēriju, kam atbilst tikai viens konkrēts uzņēmums un kuru nevar pamatot ar iepirkuma priekšmeta vajadzībām. Taču, piemēram, ēkas energoefektivitātes vai ekspluatācijas izmaksas ir pilnībā leģitīmi kritēriji. Proti, objektīvi izvēles kritēriji ir saistīti ar iepirkuma priekšmetu (nevis ar pretendentu) un pamatoti ar pasūtītāja vajadzībām. Kā minēts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, nedrīkst noteikt vērtēšanas kritērijus, kas vērsti uz pretendenta, nevis piedāvājuma vērtēšanu. Piemēram, vērtēt pretendenta pieredzi (darbības gadus, objektu skaitu, veiktās piegādes), personāla pieredzi (piedāvāto ekspertu pieredzi), atsauksmju skaitu, uzņēmuma apgrozījumu. Tāpat nedrīkst noteikt abstraktus vērtēšanas kritērijus, kas neattiecas uz iepirkuma priekšmetu. Piemēram, piešķirt papildu punktus par to, ka piegādātājs kopumā ievēro augstus vides vai darba standartus, piemēram, saražo 50% enerģijas no atjaunojamajiem enerģijas avotiem, nevis konkrētajā iepirkumā piegādā šādu enerģiju. Kā skaidro M. Brizgo, tieši tādēļ, lai nebūtu diskriminācijas, kritēriji ir vērsti uz iepirkuma priekšmetu, nevis pretendentu, līdz ar to saskaņā ar ES regulām nav iespējams piemērot tādus kritērijus kā, piemēram, vidējā darba alga vai nomaksāto nodokļu apjoms. Savukārt priekšrokas došana pretendentiem, kas nodarbina invalīdus, ir pilnībā leģitīma, tikai šim kritērijam jābūt atrunātam nolikumā. M. Brizgo arī uzsver, ka vienmēr par nolikumu iespējams konsultēties ar kompetentiem juristiem, kā arī saimnieciskā izdevīguma kritērijus iespējams pašpikot IUB mājaslapā, kur ir publicētas vairāku nozaru vadlīnijas iepirkuma vērtēšanas kritērijiem, tostarp saimnieciskajam izdevīgumam.