Tā kā viesmīlības nozarē trūkst kvalificētu darbinieku, uz lielākiem pasākumiem uzņēmumi piesaista viesmīļus, izmantojot servisa aģentūras pakalpojumus

Pakalpojumi

Šāds pakalpojums ļauj izskaust ēnu ekonomiku, jo viesmīļiem samaksa par paveikto netiek maksāta aploksnē; uzņēmumiem nav juridiski jānoformē darba attiecības ar katru viesmīli. Taču šāds ārpakalpojums sadārdzina ēdināšanas izmaksas, un restorānu prasības piesaistītajiem darbiniekiem ir visnotaļ augstas.

Nevis dokuments, bet pieredze

SIA Extra people datu bāzē ir vairāk nekā simts viesmīļu. Servisa ārpakalpojumu aģentūras pakalpojumus galvenokārt izmanto lielas organizācijas, viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, kas spēj novērtēt kvalitatīvus viesmīlības pakalpojumus, atzīst SIA Extra people valdes loceklis Rūdolfs Saulītis, kurš uzņēmumu ir izveidojis pirms sešiem gadiem. Ideja par aģentūras izveidošanu viņam radusies, mācoties viesnīcu biznesa menedžmentu Sidnejas Starptautiskajā menedžmenta koledžā (Austrālijā).

«Latvijā tolaik vēl šāda servisa nebija. Lai arī uzņēmuma galvenais fokuss ir uz viesmīļu ārpakalpojumiem, piedāvājam arī personālu dažādiem pasākumiem, piemēram, konferencēm un izstādēm, kad nepieciešamas palīdzīgas rokas dalībnieku reģistrēšanā, skatuves uzstādīšanā, garderobē, stendos vai pie biļešu kontroles. Tāpat mūsu pakalpojumus izmanto dažādu mārketinga aktivitāšu organizatori,» klāsta R. Saulītis. SIA Extra people ir sadarbojusies ar restorānu Vincents, Trīs pavāru restorānu Tam labam būs augt, viesnīcu Grand Hotel Kempinski Riga, SemaraH viesnīcu grupu u.c. «Viesmīļu pakalpojumu īri izmanto restorāni, organizējot izbraukuma banketus, kā arī viesnīcas, kuras sāk savu darbību Latvijā, jo darba tirgū šobrīd nav viegli atrast kvalificētus darbiniekus,» secina R. Saulītis. Uzņēmumā strādā daudz jauniešu – gan tādi, kuriem ir pamatdarbs kādā no nozares uzņēmumiem, gan tādi, kas strādā citā nozarē, bet ir apguvuši viesmīļa arodu vai mācās augstskolā.

«Galvenais, ko vērtējam, ir pieredze, izglītības dokuments viesmīlības jomā vairāk ir nepieciešams pavāriem un menedžeriem. Tie viesmīļi, kuri ir izgājuši aģentūras atlasi, noteikti būs labā profesionālā līmenī,» viņš ir pārliecināts.

Uzņēmums spēj nodrošināt ar viesmīļiem dažāda mēroga pasākumus. Lielākās bijušas kādas finanšu institūcijas jubilejas svinības 800 viesiem, kurā bijuši nodarbināti 60 Extra people viesmīļi. To skaits ir atkarīgs no pasākuma un ēdināšanas formāta.

Tiem, kas vēlas izmantot viesmīļu servisa pakalpojumus, uzņēmums piedāvā dažādas sadarbības formas. Personāla ārpakalpojuma cenu īpaši ietekmē nodokļi, un ne visi ēdināšanas uzņēmumi ir gatavi maksāt par šo servisu. «Uzņēmumiem, kas darbojas ēdināšanas biznesā, ir kopīgi jāpieradina klienti pie tā, ka, maksājot visus nodokļus, pieaug servisa personāla izmaksas, kas nav viegls uzdevums nozarē, kurā valda sīva konkurence,» secina R. Saulītis.

Extra people piedāvā viesmīļu servisu arī privātiem pasākumiem, taču šādu klientu nav daudz. Katram pasākumam tiek sagatavota tāme, viesmīļu izmaksas ir atkarīgas no nostrādātā stundu skaita, darba apjoma un attāluma, kāds jāpavada ceļā uz pasākuma vietu. Šobrīd uzņēmuma viesmīļiem ir darba pilnas rokas, teju katru dienu notiek kāds pasākums, kurā viņi ir nodarbināti.

Ir, kur augt

Viesmīļiem ir būtiska loma ikvienā banketā, tieši no viņu profesionalitātes ir atkarīgs, cik izdevies tas būs, uzskata banketu servisa uzņēmuma Vanilla Catering vadītāja Daniela Miķelsone-Gretere. «Ēdināšanas pasākumā viesmīļi paveic pusi no darba. Viņiem ir jāspēj redzēt, dzirdēt un sajust klienta vēlmes, vienmēr jābūt solīti tām priekšā,» viņa uzsver. Kad Vanilla Catering veidoja savu komandu, tieši viesmīļu atlase un piesaiste bijusi viens no grūtākajiem uzdevumiem. «Cenšamies nemainīt savus viesmīļus un strādāt ar vieniem un tiem pašiem, jo profesionāls un uzticams personāls ir daļa no uzņēmuma veiksmes formulas,» norāda uzņēmuma vadītāja.

Viesmīļa darbs ir smags gan morāli, gan fiziski, un profesionālim ir jābūt stiprai un gudrai personībai. «Viesmīlim ir jābūt izskatīgam, ar labu stāju, valodas zināšanām, viņam ir jābūt izturīgam un komunikablam, jāprot atrisināt sarežģītas situācijas, protams, nepieciešama pieredze,» viņa vērtē.

Tie, kuri ir profesionāļi savā jomā, jau ir darba attiecībās ar labākajiem restorāniem. Daudzi jaunieši apvieno viesmīļa darbu ar mācībām augstskolā, ir arī tādi viesmīļi, kuri lielāka atalgojuma meklējumos aizbrauc no Latvijas un neatgriežas, jo daudzās citās Eiropas valstīs viesmīļa darbs ir labāk apmaksāts. «Tie jaunieši, kuri absolvē profesionālās mācību iestādes, bieži vien ir nesagatavoti un ar mazu nojausmu par reālo situāciju viesmīlības nozarē. Daudzi vēlas pēc iespējas vairāk nopelnīt, ieguldot pēc iespējas mazāk darba, un, kad saskaras ar realitāti, ir vīlušies,» rezumē D. Miķelsone-Gretere.

«Viesmīlības nozare Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, pastāv neilgu laiku. Mums vēl nav bijusi iespēja nodot viesmīlības servisa zināšanas vairākās paaudzēs, kā, piemēram, tas ir Šveicē, Francijā. Esam pirmā viesmīlības paaudze Latvijā kopš neatkarības atgūšanas, tāpēc kļūdas ir piedodamas. Industrijai vēl ir, kur augt, bet, turpinot izglītoties un krājot pieredzi, varam kļūt par top galamērķi Eiropā,» uzskata R. Saulītis. Ņemot vērā ekonomisko izaugsmi un zemo bezdarba līmeni, kas apgrūtina darbaspēka pieejamību nozarē, ir īpaši jārūpējas par esošajiem darbiniekiem, tie ir jāuzklausa, jāmotivē, jānodrošina izaugsmes iespējas un jāveido patīkama darba vide, viņš piebilst.