Dārzeņu konservu ražotājs SIA Kronis šā gada beigās vai jaunā gada sākumā plāno stikla iepakojumu papildināt ar polimēru. Turpmāk uzņēmuma ražotās zupas tiks pildītas arī doypack iepakojumā

Pārtika

Pie jaunā iepakojuma uzņēmums strādājis jau pusotru gadu un, kā pastāsta SIA Kronis direktors Aivars Svarenieks, tad veikti dažādi eksperimenti, pētīts gan iepakojums, gan sterilizācijas veidi, kā arī dažādi veidi, kā iepakojumu aizlodēt. Jaunajos iepakojumos sākotnēji tiks pildītas trīs līdz četras no uzņēmumā ražotajām zupām. Ņemot vērā iepakojuma ķīmisko sastāvu, zupām doypack būs īsāks realizācijas termiņš – viens gads. Lai gan zupu ražošanas process būs tāds pats kā līdz šim – dārzeņu sagatavošana, zupas vārīšana un pildīšana, tomēr zupām, kas tiks pildītas jaunajā iepakojumā, atšķirsies termiskā apstrāde. «Nebūs stikls un vāciņš, bet būs polimēra maisiņš, kas sastāv no vairākiem slāņiem, kurā iepilda zupu un aizkausē ciet,» stāsta A.Svarenieks. Uzņēmuma direktors stāsta, ka polimēra iepakojums ir ļoti dārgs, tāpēc plānotās investīcijas būs vairāk nekā 50 000 eiro. Savukārt zupas pildīšanas iekārtu uzņēmums sākotnēji īrēs, lai novērtētu tirgus pieprasījumu. Saistībā ar jaunā iepakojuma ietekmi uz vidi A.Svarenieks norāda vairākus faktorus. «Šobrīd stikla taras pārvietošanas izdevumi un nodokļi Latvijas valstī ir ļoti lieli. Par polimēra iepakojumu dabas resursa nodoklis ir vēl augstāks, bet, ja rēķina uz 1 kg, tad uz polimēru nodokļi sanāk mazāki. Ja stiklu visu sasit, tad izmantoto polimēru varēs likt gan otrreizējā pārstrādē, gan savākt parastajos konteineros, kas ir paredzēti polimēru savākšanai.»

Burku deficīts

Kā pastāsta A. Svarenieks, tad šogad uzņēmums saskaras ar stikla burku deficītu, jo divas Eiropas stikla taras rūpnīcas šobrīd ir remontā. «Ir ļoti drudžaina ražošana, arī pašreiz mēs ražojam un nezinām, kā stikla burku deficītu atrisināt tuvākajā laikā,» atzīst A.Svarenieks. Uzņēmuma direktors norāda, ka alus rūpniecība ir viena no retajām nozarēm, kurā pārtikas ražošanas un iepakojuma industrijas sadarbojas, lai ražotu vienu unificētu iepakojumu – alus pudeles, kuras iespējams mazgāt un lietot vairākas reizes. Lai burkas varētu izmantot vairākkārt, tad visiem ražotājiem būtu jāizmanto vienādi marķējumi. «Līdz šim tas nav noticis, un neredzu, ka tuvākajā laikā tas īstenosies. Tas īstenotos, ja būtu speciāli nomarķētas burkas, kuras atbilst visām dimensijām. Pēc tam tās varētu savākt no iedzīvotājiem, izmantojot depozīta sistēmu, un saņemt par to naudu, līdzīgi kā tas bija 90.gados,» stāsta A.Svarenieks. SIA Kronis direktors norāda, ka šobrīd uzņēmuma rīcībā nav stikla taras mazgāšanas iekārtas un ražošanā tiek izmantotas jaunas burkas. «Ja mēs vēlamies mazgāt un izmantot roku darbu, tad ir jārēķina, vai tas ekonomiski varētu būt iespējams pie tā, ka katru gadu palielinās darba algas. Visi mazie sīkumi veido pašizmaksu. Šobrīd vidējā zupas cena ir 60 centi. Jautājums, vai viss process iekļausies šajā summā. Tas nav vienkārši,» skaidro A.Svarenieks.