Uzņēmējdarbība Latvijā Lai arī pēc kopējā uzņēmumu skaita un to ekonomiskās varenības līderis ir Rīga, tomēr, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, uzņēmumu skaita līderos ir Durbes un Raunas novadi

To liecina SIA Lursoft pētījums. Kopējais pašvaldību skaits Latvijā daudzu, tostarp politiķu, skatījumā ir pārāk liels, un tāpēc iespējama kārtējā administratīvi teritoriālā reforma, kā rezultātā pieaugs jaunās – apvienotās – varas ekonomiskās spējas. Taču šīs idejas kritiķi norāda, ka vairāku, ne pārāk turīgu subjektu apvienošanas rezultātā bagāto vairāk nekļūs. Biznesam svarīgākais ir uzņēmējdarbības vide, un SIA Lursoft pētījums uz pašvaldībām, īpaši mazajām, liek paraudzīties no nedaudz citāda skatupunkta. Proti, pretstatā ierastajam, ka priekšplānā teju vienmēr ir Rīga, tās apkaime, kā arī vairākas lielās pilsētas un atsevišķi novadi, SIA Lursoft dati rāda, ka arī tālākos reģionos strādā veiksmīgi uzņēmumi, kuri, neskatoties uz, iespējams, nelielo iedzīvotāju skaitu pašvaldībā, var sekmīgi vairot peļņu un radīt vērā ņemamu apgrozījumu.

«Īpašnieks uzņēmumu var reģistrēt jebkur, bet svarīgākais ir reālā uzņēmējdarbība – tajā pašā pašvaldībā, kur reģistrēts, citā vai visā Latvijā, kā tas ir ar pakalpojumu sniedzējiem,» uzskata bijušais Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis.

Durbe un Rauna

Lursoft pētnieki secinājuši, ka, rēķinot uzņēmumu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, lielās pašvaldības apsteiguši Durbes un Raunas novadi.

Proti, Durbes novadā patlaban reģistrēti vien 425 aktīvi uzņēmumi, kas to ierindo 73. vietā starp visām Latvijas pašvaldībām, savukārt pēc iedzīvotāju skaita Durbes novads ierindojas 103. pozīcijā blakus Zilupes un Pāvilostas novadiem. Lursoft izpētījis, ka Durbes novadā uz 1000 iedzīvotājiem patlaban reģistrēti 146 uzņēmumi, un, lai gan tas ir vairāk nekā galvaspilsētā vai citās lielajās pašvaldībās, salīdzinot ar 2016. gada rezultātiem, divu gadu laikā rādītājs sarucis par 6,08 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem. Tiesa, neskatoties uz to, Durbes novadam izdevies apsteigt galvaspilsētu, kas 2016. gada pētījuma rezultātos atradās pirmajā vietā ar 158,51 uzņēmumu uz 1000 iedzīvotājiem.

Pamats – aktīvi cilvēki

«Panākumu pamatā, protams, ir aktīvi cilvēki. Nekāda pašvaldības aktivitāte, nekādi pabalsti, atbalsti vai palīdzēšana to nevar panākt. Durbes novadā ir daudz mazu uzņēmumu, zemnieku saimniecību, pakalpojumu sniedzēju, ģimenes uzņēmumu. Pēdējā laikā bezdarbs Durbes novadā ir krities līdz 3,9%. Mums ir tā saucamās simtlatnieku vietas, ko ir grūtības nokomplektēt, bet pašvaldība par to nesūrojas. Cilvēkiem ir darbs, un daudzos gadījumos viņi paši to darba vietu ir sev radījuši,» atklāj Durbes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs. Viņš uzsver, ka liela loma uzņēmējdarbības vides attīstībā novadā ir diviem lauksaimnieku kooperatīviem – Durbes grauds un Dzēse. Radīta arī Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība Dzēse Pluss, kas ļauj zemniekiem iztikt bez dārgiem ātrajiem kredītiem pavasaros un rudeņos, ja trūkst naudas degvielai vai citām vajadzībām ražas novākšanai. «Zemnieki paši ir radījuši šos kooperatīvus, tos attīsta un piesaista jaunus, aktīvus biedrus. Kur ir, tur rodas,» secina A. Radzevičs. Pašvaldības ieguldījums uzņēmējdarbības veicināšanā esot ceļu remonti, infrastruktūras projekti un informatīvais atbalsts. «Nesen mēs panācām izmaiņas noteikumos par ES līdzekļu piešķiršanu. Iznāca, ka mūsu novada kooperatīvās sabiedrības netika ieskaitītas, lai gan ir tādi paši uzņēmumi, un degradētās teritorijas ir netālu no tiem. Durbes novada pašvaldība panāca, ka kooperatīvus ņem vērā, tomēr uz pirmo pieteikšanās kārtu tādēļ nokavējām. Pašvaldībai ir jādara savs darbs, uzņēmējiem – savs, tad kopā viss izdodas,» spriež Durbes politiķis.

Mazs, bet ņiprs

Otrajā vietā Latvijas aktīvāko novadu topā ierindojas Raunas novads – 144,4 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Pašvaldības vadītāja Evija Zurģe novada panākumus skaidro ar novadnieku sīkstumu. «Raunas novada ļaudis pēc neatkarības atjaunošanas veiksmīgi pārņēma no padomju saimniecībām, kolhoziem un darbnīcām palikušo mantību un izveidoja uzņēmumus. Tie visu šo laiku ir darbojušies un sīksti turējušies pie dzīvības. Nav nekādi lielie Rīgas milži. Prāvākie ir bruģakmens ražotāji un metālapstrādātāji, ap 50 darbinieku. Pārējie ir mazi uzņēmumi – zemnieku saimniecības un ģimenes uzņēmumi. Laika gaitā vecie uzņēmumi nav likvidējušies, bet rodas jauni,» atklāj E. Zurģe.

Galvaspilsētas efekts

Lursoft pētījums rāda, ka Durbes un Raunas novadiem seko Rīga ar 140,42 uzņēmumiem uz pašvaldībā reģistrētiem 1000 iedzīvotājiem. Galvaspilsēta atrodas līderos gan pēc pašvaldībā reģistrēto uzņēmumu skaita, gan arī uzņēmumu finanšu rādītājiem. Lursoft dati atklāj, ka Rīgā reģistrētie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 36,12 miljardus eiro, kas veido 64,12% no kopējā apgrozījuma, kuru pagājušajā gadā radījuši Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pierīgas pašvaldības ir patīkamas investoriem, ko apliecina arī to atrašanās sarakstā TOP 5. Mārupes, Garkalnes un citu Rīgai tuvējo pašvaldību fenomens slēpjas galvaspilsētas tuvumā un biroju un noliktavu izbūvei pieejamās teritorijās, kā dēļ daudzi Latvijas lielie uzņēmumi par savu atrašanās vietu izvēlējušies tieši galvaspilsētai tuvējos novadus. Šo iemeslu dēļ arī saraksta 4. pozīcijā ar 137,17 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem ierindojies Mārupes novads, bet Garkalnes novads ar 130,08 uzņēmumiem – 5. vietā. Mār- upes novadā rādītājs kopš 2016. gada sarucis par 8,95 uzņēmumiem uz 1000 iedzīvotājiem, bet Garkalnes novadā samazinājies par 4,78 uzņēmumiem.

Pārsteigums no Kurzemes

Pāvilostas novads tikai nedaudz atpaliek no Rīgas – 120,2 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem. Pāvilostas novada priekšsēdētājs Uldis Kristapsons uzsver, ka līdztekus iedzīvotāju aktivitātei liela nozīme bijusi novada stratēģijai – veidot veiksmīgu mazo ostu Pāvilostā, bet Vērgales pagastā uzsvaru atstāt lauksaimniecībai.

«Pēdējos 10 gados Pāvilostas ostā ir bijuši ļoti lieli ieguldījumi, un tam ir augļi. Ostā darbojas zvejnieki, un veiksmīgi attīstās tūrisma uzņēmumi. Tieši Pāvilos- tas ilgtermiņa izaicinājums ir sabalansēt ziemu un vasaru. Vasarā šeit dzīve kūsā un cilvēkiem darba ir vairāk, nekā var padarīt, bet ziemas periodā pilsēta kļūst klusa,» atklāj U. Kristapsons. Tūrisma jomu apkalpojošie uzņēmumi Pavilostā ziemas laikā tikai veido statistiku, bet reāli sāk darboties pavasarī.