Apdrošināšana ES šogad ir piešķīrusi divus miljonus eiro papildus, lai atbalstītu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanu

Iespējams, būs jālemj par jauna papildfinansējuma nepieciešamību, jo noslēgto apdrošināšanas līgumu atbalstam nepieciešamā summa turpina augt, Dienas Biznesam apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vecākais eksperts Ritvars Zapereckis.

Lems par papildfinansējumu

«2018. gadā atbalsts apdrošināšanas polišu iegādei turpināja pieaugt. To sekmēja arī šā gada 18. septembrī valdībā atbalstītās Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas noteikumos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanai, kas paredz lielāku atbalsta apjomu un mazāku pašrisku,» sacīja R. Zapereckis.

Kopējais finansējums Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma Riska pārvaldība apakšsadaļā Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas prēmija bija 10 miljoni eiro. Ievērojot lauksaimnieku aktivitāti, slēdzot apdrošināšanas līgumus, finansējums ir jau palielināts par diviem miljoniem eiro.

«Tā kā interese par apdrošināšanu turpina augt, paredzams, ka finansējumu atbalstam vajadzētu palielināt vēl vismaz par vienu miljonu eiro,» sacīja R. Zapereckis.

Lielāks atbalsts, mazāks pašrisks

Atbalsta piešķiršanas noteikumi paredz, ka lauksaimnieki var pretendēt uz atbalsta saņemšanu apdrošināšanas polises iegādes izdevumu daļējai kompensācijai. Līdzšinējie noteikumi paredzēja, ka lauksaimnieks atbalstu var saņemt par to apdrošināšanas pērmijas daļu, kas paredz zaudējumu segšanu, ja iet bojā vairāk nekā

30% produkcijas apmēra. Iepriekš atbalsta intensitātes lielums bija 65% no apdrošināšanas polises izmaksām. Pašreizējo izmaiņu būtiskākā sadaļa – ir samazināts lauksaimnieku pašriska slieksnis līdz 20% un palielināta maksimālā atbalsta intensitāte polises iegādei līdz 70% no tās vērtības.

Cīņā ar dabas pārsteigumiem

Jau vairākus gadus ir valdības nostāja, ka sējumu, stādījumu un mājlopu apdrošināšana ir viens no risinājumiem, kas pasargātu gan zemniekus, gan Latvijas valsts budžetu no negaidītām izmaksām. Iepretī vecajām Eiropas valstīm, kurās teju 80% lauksaimnieku izmanto apdrošinātāju pakalpojumus, Latvijā valsts atbalsts pirmsākumos, kad tas noticis no nacionāliem līdzekļiem, bijis neliels, bet šobrīd, piemēram, sējumu gadījumā, apdrošinātās platības palielinājušās līdz 15% no visu sējumu lieluma.

«Iesākumā arī apdrošinātāji nevēlējās uzņemties risku, jo kopējais zemnieku skaits, kuri izmantoja pakalpojumu, bija neliels. Kopš Latvijā darbojas vācu apdrošināšanas kompānija Vereinigte Hagel meitasuzņēmums VH Latvija, ir vērojams arī nopirkto apdrošināšanas polišu skaita un, protams, arī tam izsniegtā atbalsta straujš apjoma pieaugums. Būtiska arī ir pāreja no nacionālā finansējuma uz Eiropas Savienības finansējumu šajā jomā, jo, summām pieaugot, atbalstu vairs nebija iespējams sniegt no valsts budžeta,» atklāja R. Zapereckis.

Speciālists atzina, ka pēdējo divu vasaru pārsteigumi arī veicinājuši zemniekus apdomāt apdrošināšanas nozīmi un nepieciešamību. «Pastāv, protams, iespēja pašiem uzkrāt drošības spilvenu. Ir zemnieki, kuri apgalvo, ka apdrošināšana vēl aizvien izmaksā dārgāk, nekā pašu uzkrājumu veidošana, tomēr tā ir katras saimniecības izvēle,» uzsvēra R. Zapereckis.