Atbalstu pašmājās iegūt būs grūtāk nekā Briselē
Parlamentāriešu nostāja ir stingra – vienošanās līgumam ir jābūt tādam, lai Lielbritānija atgūtu kontroli pār saviem likumiem, naudu un robežām
Globālā ekonomika
Vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no ES, ko svētdien samitā Briselē apstiprināja 27 bloka dalībvalstis, ir «labākā un vienīgā iespējamā vienošanās», kas nav pārskatāma, uzskata Apvienotās Karalistes premjerministre Terēza Meja.
Par to gan vēl ir jāpārliecina viņas kolēģi parlamentā, no kuriem daļa uzskata, ka vienošanās nav vienošanās, bet gan pakļaušanās ES un drauds valsts ekonomikai, daļa – ka patiesībā briti šobrīd nobalsotu pret izstāšanos, jo šāds vienošanās teksts nav tas, ko viņi sagaidīja, kad devās pie balsošanas urnām pirms divarpus gadiem.
Kāds būs pirmais balsojums?
T. Meja savu nostāju Brexit vienošanās jautājumā aizstāvēs arī publiski – viņa ir pieņēmusi leiboristu līdera Džeremija Korbina izaicinājumu piedalīties debatēs televīzijā. Dž. Korbins uzskata, ka vienošanās ir «nacionāla sevis traumēšana». Debates notiks 9. decembrī – divas dienas pirms parlamenta balsojuma par vienošanās līgumu.
Pāris dienu pēc Lielbritānijas parlamenta balsojuma – 13. un 14. decembrī – ES līderi atkal pulcēsies uz samitu. Tas politiķu aprindās tiek dēvēts par otro iespēju mēģināt panākt labvēlīgākus izstāšanās nosacījumus, lai arī T. Meja nepagurdama atkārto: šī ir vienīgā iespējamā vienošanās.
Balsojums Vestminsterā ir diezgan paredzams, un grūti iedomāties, kādi argumenti jāizmanto T. Mejai, lai pārliecinātu opozicionārus Brexit vienošanos atbalstīt. Ir diezgan skaidrs, ka leiboristi un citas opozīcijā esošās partijas balsos pret vienošanos. Vēl drūmāku situāciju padara fakts, ka pret vienošanos noskaņots arī pašas T. Mejas vadītais toriju eiroskeptiskais spārns, analizē britu žurnāls The Economist. Pret vienošanos plāno balsot arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija. T. Meja aicina britus atbalstīt šo vienošanos, jo tā sola «gaišāku nākotni» un «atjaunošanās un izlīguma impulsu visai mūsu zemei». Jau pirms ES dalībvalstu līderu tikšanās Briselē viņa uzsāka PR kampaņu, sniedzot neskaitāmas intervijas medijiem un atbildot uz dažādu radiostaciju klausītāju jautājumiem tiešraidēs.
Plāns B
Visticamāk, pirmais balsojums 11. decembrī izgāzīsies. T. Meja apgalvo, ka atbalstu Brexit vienošanās līgumam viņa panāks līdz Ziemassvētkiem. Oficiāli pēc pirmā balsojuma ir 21 diena laika panākt vēl kādu citu vienošanos, pretējā gadījumā draud vai nu izstāšanās no ES, vai ārkārtas vēlēšanas, vai arī atkārtots referendums. Par šo priecātos leiboristi – viņi ir pieprasījuši vēl vienu referendumu, jo sabiedriskās domas aptaujas rādīja, ka briti, iespējams, ir mainījuši uzskatus un vairs negrib pamest ES. 2016. gada jūnijā Brexit atbalstīja nepilni 52% balsotāju. T. Meja noraidīja atkārtota referenduma iespēju.
Atkārtotas sarunas ir paredzētas formāli, ja gadījumā vienošanās līgums netiek akceptēts. Taču par tādu iespēju neļauj domāt Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera sacītais: Brexit vienošanās ir «labākā, uz kādu briti varēja cerēt».
Ja britu parlaments vienošanos noraida, cits scenārijs ir Lielbritānijai pamest ES bez tās. Tas nozīmē, ka nekavējoties nākamā gada marta beigās uz britiem vairs neattiecas neviens ES likums. Taču pat Brexit pretinieki uzskata, ka izstāties bez vienošanās būtu nacionāla mēroga katastrofa.
Briti gan ir sākuši strādāt pie šāda plāna iespējamības, un ir sagatavoti dažādi infografiki iedzīvotājiem – sākot no informācijas par pasēm dzīvniekiem un autovadītāja apliecības un beidzot ar aprēķinu par elektroenerģijas izmaksu pieaugumu.
Juridiski saistošs dokuments
585 lappuses garais vienošanās teksts ir juridiski saistošs. Tajā ir noteiktas Lielbritānijas pilsoņu tiesības – piemēram, ka viņi varēs citās ES valstīs turpināt strādāt un mācīties.
Dokumentā aprakstīts, kas notiek pārejas periodā – briti turpina dzīvot pēc ES noteikumiem, un šajā periodā vietējām pašvaldībām, organizācijām, uzņēmumiem ir laiks sagatavoties ilgtermiņa pārmaiņām. Šajā 21 mēneša periodā notiek arī sarunas par to, kā pēc tam notiks tirdzniecība.
Ar tirdzniecību saistīts vēl kāds līgumā apskatīts punkts – robeža starp Īriju un Ziemeļīriju. Īrijas vienīgā sauszemes robeža ir ar Apvienotās Karalistes daļu ziemeļos, fiziskas robežas tur gan nav. Īrija ES pievienojās 1973. gadā. Brexit vienošanās paredz, ka robeža netiek atjaunota, taču ir atruna – ja vien sarunas par un ap tirdzniecību ar ES pārejas perioda laikā nenonāk tādā punktā, kas liek par robežu lemt citādi.
Vienošanās līgumā noteikta arī konkrēta «šķiršanās» nauda – 39 miljardi britu mārciņu, kas ir apmēram 45 miljardi eiro. Sarunu sākumā figurēja citi skaitļi – Eiropa gribēja, lai Apvienotā Karaliste maksātu ap simt miljardiem eiro.
Ierunājas Tramps un Šveice
Palīdzīgu roku T. Mejas argumentiem, ka šī ir vislabākā vienošanās, nesniedz arī ASV prezidents Donalds Tramps, kurš paziņojis: pēc vienošanās teksta izskatās, ka britiem tirdzniecības līgums ar ASV nav vajadzīgs. Vienošanās izskatās pēc lieliska darījuma ES, taču ne ASV un britu attiecībām, D. Trampu citē raidsabiedrība BBC. «Ja tagad paskatās uz šo vienošanos, iespējams, ka viņi nevarēs tirgoties ar mums. Un tā nebūtu laba lieta. Nedomāju, ka viņi tā bija paredzējuši,» žurnālistiem sacīja D. Tramps. Lielbritānija gan norāda, ka vienošanās paredz iespēju slēgt divpusējus sadarbības līgumus – tostarp ar ASV.
Arī Šveice, kas nav ES dalībvalsts, ir bažīga saistībā ar nākotnes darījumiem. Ekonomiskās saites starp Šveici un Lielbritāniju ir balstītas uz divpusējiem līgumiem starp Šveici un Eiropas Savienību. Tas nozīmē, ka pēc Brexit šie līgumi attiecībā uz Lielbritāniju vairs nebūs spēkā – šādas bažas Lielbritānijas sabiedriskajam medijam BBC pauduši Šveices mašīnbūves industrijas pārstāvji. Šajā sektorā, kur tiek ražots viss, sākot no urbjiem līdz pat pašgājējiem, eksports uz Lielbritāniju pērn krietni pārsniedzis divus miljardus eiro, kas ir apmēram piektā daļa no kopējā eksporta uz Apvienoto Karalisti.
Ietekme uz Latviju
Pēc Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkeviča teiktā, jautājums ir – vai «mēs spēsim pieņemt vienu likumu, kas faktiski nosaka, ka Lielbritānija ir kaut kādā īpašā statusā un tā vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz ar ko viss, kas saistīts ar sertifikāciju, diplomu atzīšanu, muitas kontrolēm, robežu kontrolēm, transporta sakariem, tiek risināts šajā jaunajā statusā». «Vēl ir diskusija starp juristiem, vai būs jāgroza visi likumi un Ministru Kabineta noteikumi, vai pietiks ar vienu jumta likumu.» Vairākām valsts iestādēm Lielbritānijas izstāšanās dēļ būs jāpalielina finansējums, piemēram, muitai. Aprēķini pagaidām netiek atklāti.
Lielbritānija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem ES. Preču eksports uz Lielbritāniju šogad veido aptuveni 6% no Latvijas kopējā preču eksporta apjoma. Galvenā eksporta prece ir koksne.